Pēdējos posmos spēlējām piesardzīgi

Vienīgas izmaiņas Olimpiskajā reitingā notika starp komandām, kas pārstāv Āfrikas kontinentu. Pēc nolikuma Olimpiādē ir jāpiedalās vismaz vienam pārim no katra kontinenta. Šo vietu sev jau praktiski bija nodrošinājusi komanda no Dienvidāfrikas (nevienu reizi neiekļūstot pamatturnīrā), taču šī gada sākumā parādījās cits pāris no Angolas - divi jautrie opīši, kuri vairāk izskatās pēc body-builderiem, nevis pludmales volejbolistiem. Līdz Marseļas posmam arī angolieši nevarēja pārvarēt kvalifikācijas pēdējo kārtu, taču Francijā veiksme viņiem uzsmaidīja un par izšķirošajā spēlē pretiniekos viņiem tika ielozēti volejbolisti no Andoras. Noraudzīties šo spēli sanāca simtiem cilvēku un visi fanoja par Angolu. Rezultātā angoliešiem uzvara, iekļūšana pamatturnīrā, 60 reitinga punkti, par diviem punktiem apsteigta Dienvidāfrika un nodrošināta olimpiskā ceļazīme. Bet tas tā, informācijai, tagad pastāstīšu ko tad mēs darījām šīs divas nedēļas pēc Marseļas, kā gatavojamies Olimpiskajām spēlēm.

Atbraucot no Marseļas, mēs atvadījāmies no trenera Aigara Birzuļa, ar kuru mums bija līgums uz diviem mēnešiem, un kas pildīja otra trenera pienākumus. Viņš mums palīdzēja mobilizēties grūtā brīdi, kad dažus turnīrus pēc kārtas nostartējam diezgan neveiksmīgi, un ieviesa jaunas emocijas mūsu komandā, kurā tobrīd bija ļoti saspringtas attiecības.

Jau nākamajā dienā atsākām treniņus Jūrmalā, kaut arī daži teica, ka vajadzētu mazliet atpūsties. Tomēr tā nu sanāca, ka kvalifikācija beidzās trīs nedēļas pirms Olimpiādes, un līdz pēdējam brīdim vēl nebija skaidrs, vai mēs tiekam uz Pekinu. Tāpēc bija jācīnās līdz pēdējam posmam, bet kad jau nodrošinājām vietu Olimpiādē, tad jau vajadzēja sākt gatavoties OS.

Apsēdamies ar pārinieku (Mārtiņu Pļaviņu) un treneri (Genādiju Samoilovu) un nolēmām, ka vislabāk būtu uzspēlēt un patrenēties "Grand Slam" posmos, jo daudzi labākie pasaules pāri tur piedalās. Spēlēšana ar viņiem, kā arī sparings treniņos ir vislabākā sagatavošanās, jo taisīt kaut kādas treniņnometnes trīs nedēļas pirms Pekinas nav vērts.

Pirmais "Grand Slam" turnīrs notika Gštādē, Šveicē. Vieta ļoti smuka un laba priekš treniņiem. Tā kā pagājušajā gadā Gštādē notika Pasaules čempionāts, pludmales volejbols tur bija populārs un arī šogad tribīnes bija pārpildītas. Izskatījās, ka šajā mazajā pilsētiņā visu nedēļu neviens negulēja. Pa dienu visi bija kortu tribīnēs, bet naktīs disko bāros un diskotēkās.

Turnīrs notika 1050 metru augstumā, Alpu kalnos, un kā jau zināms, augstkalne ir ļoti laba priekš treniņiem. Tādā augstumā pie slodzēm organismā rodas skābekļa trūkums, taču kad nokāpj jūras līmenī, tad jūties ļoti labi un darba spējas ievērojami palielinās.

Gštāde mums bijis pirmais "Grand Slam" šosezon, kurā mēs uzreiz sākam spēlēt no pamatturnīra. Nospēlējam četras spēles, izkļuvām no grupas un ieņēmām dalītu 17.vietu. Ar rezultātu esam apmierināti, jo pēc olimpiskās kvalifikācijas uzkrājies nogurums, un, kad nodrošinājām vietu Pekinā, tad kārtīgi atslābinājāmies un bija grūti saņemties uz šo turnīru.

Pēc turnīra vēl patrenējamies vienu dienu un aizlidojām mājās. Gštādē katru dienu vakaros gājām pusotru stundu pastaigāties kalnos aptuveni 1250-1350 metru augstumā. Skats no augšas satriecošs. Tur ir ļoti populārs Šveices kalnu slēpošanas kūrorts un kalnos ir daudz viesnīcu un villas, un vakaros tās ir skaisti izgaismotas. Kā arī no augšas var redzēt visu pilsētiņu, apkārt kurai no visam pusēm ir kalni.

Sestdien vakarā atlidojam mājās un es uzreiz aizbraucu no lidostas uz Jūrmalu satikties ar draugiem, „Jaunais vilnis” taču bija... Paēdam šašliku vienā no bāriem Jomas ielā (jo ar pārlidošanu visu dienu nebiju kārtīgi ēdis) un tad uz pāris stundām aizgājām uz pludmales koncertu. Es biju šokā no tā, kā meitenes ģērbjas. Vasara, pludmale, brīvdienas vakars, bet no divdesmit meitenēm labi ja vienai ir kleitiņa, visam pārējam bikses, kaut kādi krekliņi, vai vispār džinsi. Manuprāt kleita priekš sievietes ir visseksīgākais apģērbs.

Svētdien treniņā es asi pagriezos pēc bloka un sastiepu muguru. Taču daktere vēlāk pateica, ka laikam Gštādē apaukstēju nervu, līdz ar to arī sākas sāpes. Divas dienas man bija brīvas no treniņiem un pavadīju tās pie dakteriem un masieriem, vai arī mājās gultā.

Pēc treniņa mūs uzaicināja uz Majoriem, kur pirms Latvijas čempionāta posma finālspēlēs Latvijas pludmales volejbola līga, kopā ar Jūrmalas domi un Swatch, apsveica mūs ar nokļūšanu OS.

Aizvadītajā nedēļā spēlējām Klāgenfurtē un atkārtojām Gštādes rezultātu - 17.vietu. Pēdējos divus turnīrus spēlējām ļoti prātīgi un pašaizliedzīgi pēc bumbām neskrienam: ir mazliet uztraukums dabūt traumu pirms OS, jo nezinu kāpēc, bet pēdējos turnīros ir ļoti daudz traumu spēlētājiem, laikam uzkrājies nogurums un organisms netur.

Svētdien 14:20 ar reisu caur Helsinkiem devāmies uz Ķīnu, lai pirmo reizi Latvijas pludmales volejbola vēsturē pārstāvētu Latviju olimpiskajās spēlēs. Nākamajā blogā pastāstīšu par to, ko ieraudzīšu un sajutīšu Pekinā.

Ja jūs izlasījāt to, ko es šeit sarakstīju un jūs gribat uzzināt vairāk par mani un mūsu komandu (rezultātus, sasniegumus, bildes), tad laipni lūgti mūsu mājas lapā SPteam.lv