E. Cīrulis: "Tas ir izaicinājums"

Jau vairāk nekā trīs mēnešus esat Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs. Kas iespēts šajā laikā?
Ir iesākta jaunā volejbola sezona. Esam apzinājuši pašreizējo situāciju un to izanalizējuši. Finansiālā situācija arī šobrīd nav viegla. Gulbenē noorganizēts Baltijas kauss jauniešiem, tāpat norit gatavošanās Pasaules čempionāta atlases pirmajai kārtai, kas jau janvārī risināsies Rīgā.

Kāda bija motivācija šajā sporta veidam tik grūtajā periodā piekrist piedāvājumam kļūt par federācijas ģenerālsekretāru?
Tas bija kā sauciens pēc palīdzības. Bija piedāvājums, īsu brīdi apdomājos un piekritu. Tā kā esmu volejbola fanāts, atbilde nemaz nevarēja būt savādāka. Valde lūdz palīdzību grūtajā situācijā, nekādas augstās prasības es arī neuzstādīju, un nu būs jau trīs mēneši kopš esmu federācijas ģenerālsekretārs. Iepriekš federācijā biju strādājis kā mārketinga direktors, tāpēc šī darba specifika man ir pietiekoši labi zināma. Kā zināms, federācija labu brīdi bija bez vadības, taču es noriskēju. Pieredze volejbolā man ir pietiekoši liela – esmu izveidojis Latvijas pludmales volejbola sistēmu, kas nu jau veiksmīgi darbojas vairākus gadus. Tāpat man ir diezgan liela pieredze dažādos ar biznesu saistītos projektos. Man šis amats ir kā izaicinājums. Ir diezgan liels azarts "pacelt" visu, lai atgūtu iepriekšējo volejbola labo slavu.

Viena no pirmajām problēmām, ar kuru nācās saskarties, bija Jāņa Šmēdiņa un Denisa Petrova pāreju jautājums uz VK "Rīga / Lāse-R"…
Šī lieta un vēl dažas, kuras ik pa laikam uzvirmo volejbola sabiedrībā, ir saistītas ar nesakārtoto sistēmu. Visās sporta organizācijās ir dokuments (nolikums), kas regulē un paredz kārtību, kādā spēlētāji maina klubus. Federācijas, kā zināms, ir sabiedriskas organizācijas, kuras rūpējas par zināmas sabiedrības daļas - spēlētāju - labklājību. Dotajā brīdī volejbola federācijas pāreju nolikums ir novecojis, konkrēti šis dokuments nebija atjaunots vai papildināts kopš 2002. gada. Šajā gadījumā katrai pusei bija iespējams situāciju traktēt no sava skatu punkta un dažbrīd varbūt pat pieņem vēlamo par esošo. Pašreiz situācija tika nokārtota ar federācijas valdes un izpildkomitejas iejaukšanos un nu, liekas, ka šīs nesaskaņas ir pierimušas. Pa šo laiku esmu papētījis arī Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) nolikumus un plānoju, ka janvārī mēs ķersimies klāt šo dokumentu sakārtošanai un, sadarbojoties ar klubiem, sporta skolām un treneriem, sagatavosim nolikumu, kas regulēs ne tikai spēlētāju pārejas no kluba uz klubu, bet arī sistēmu, pēc kuras jaunie spēlētāji ienāks "lielajos" klubos no sporta skolām.

Šī konkrētā "Šmēdiņa un Petrova lieta" šobrīd ir noklususi?
Acīmredzot klubiem šobrīd ir daudz citu problēmu, kas saistītas ar ekonomisko situāciju valstī, tāpēc visas domas un enerģiju koncentrē citā virzienā. Tērēt laiku savstarpējos strīdos un, iespējams, pat tiesas procesos būtu muļķīgi. Tas paņem pārāk daudz resursu, kurus vajag ieguldīt citu mērķu sasniegšanā. Priecē, ka klubi to ir sapratuši.

Kāda šobrīd ir federācijas finansiālā situācija? Dzirdēts, ka federāciju Jūs pārņēmāt visai kritiskā brīdī…
Īstenībā tas arī bija tas mans lielākais izaicinājums – sakārtot šīs lietas. Finansiālā situācija tiešām nebija iepriecinoša un, kā sākumā teicu, šobrīd esam izdarījuši tik daudz, ka varam turpināt darboties un sākt domāt par attīstību. Šobrīd ir tā, ka nedaudz var pievērsties kaut vai tam pašam pāreju nolikumam, padomāt par attīstību un kaut ko šajā jomā sākt plānot. Iepriekšējie trīs mēneši ir pagājuši, glābjot iepriekš ielaistās lietas un tikai tagad esam kaut cik atdzīvojušies. Situācija arī šobrīd nav viegla, bet tā nav viegla nekur pasaulē. Liels paldies jāsaka mūsu pašreizējam prezidentam Almeram Ludvikam, kurš šajā laikā ir aktīvi iesaistījies federācijas atveseļošanas procesā un noteikti nav saudzējis ne savu laiku, ne nervus.

Janvārī Rīgā notiks Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmās kārtas spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos. Kā rit gatavošanās šim turnīram?
Jebkuros apstākļos tas ir liels gods organizēt šādu pasākumu un reklamēt sporta veidu, kura spožums pēdējo gadu laikā ir zudis. Domāju, ka Latvijas volejbola draugiem būs patīkami redzēt mūsu izlasi, spēlējot šeit pat Olimpiskajā Sporta centrā. Smagās ekonomiskās situācijas apstākļos šādu turnīru noorganizēt ir divtik grūti, taču esam pieņēmuši lēmumu to tomēr darīt, jo vienlaicīgi saprotam, ka bez šādu turnīru organizēšanas kopējo volejbola popularitāti mums neizdosies pacelt. Šī ir laba iespēja jau šobrīd uzspodrināt mūsu sporta veida slavu un kaut nedaudz iekustināt šo aisbergu.

Kāda šobrīd ir skaidrība par Latvijas izlases sastāvu šajā turnīrā?
Visi spēlētāji, kuri ir aicināti piedalīties šajā turnīrā šobrīd spēlē savu klubu rindās, taču ir pauduši vēlmi palīdzēt izlasei. Skaidrs, ka nekāda garā gatavošanās pirms šī turnīra noteikti neiznāks – tie varētu būt vien četri līdz pieci treniņi. Izlases kodolu veidos VK "Rīga / Lāse-R" spēlētāji, kurus šobrīd trenē abi izlases treneri (Raimonds Vilde un Uģis Krastiņš – aut.), tāpat Rīgas kluba vadība palīdzēs turnīra organizatoriskajā ziņā, pretī nesaņemot praktiski neko. No ārzemēs spēlējošajiem palīdzēt piekrituši Gundars Celitāns, Jānis Pēda un Viktors Koržeņevičs. Tāpat izlasē spēlēs arī Kuldīgas kluba cēlājs Vjačeslavs Grimailovs. Personīgi esmu runājis arī ar Vladislavu Hotuļevu, taču viņš lūdza šoreiz viņam ļaut atpūsties – esot sakrājies nogurums spēlējot kluba rindās kā Spānijas čempionātā, tā arī Eirokausos. Mēs viņa lēmumu respektējam, un viņu šoreiz izlasē neredzēsim. Uzskatu, ka izlasē ir jāspēlē tiem, kuri to patiešām vēlas. Tas noteikti nav jādara piespiedu kārtā. Par Gundara Celitāna spēlēšanu esmu diezgan drošs, šobrīd rit sarunas ar Jāņa Pēdas un Viktora Koržeņeviča pārstāvētajiem klubiem, kur tik gludi neiet, taču federācija ir nolēmusi cīnīties un ceru, ka ar FIVB palīdzību viņus janvārī Rīgā redzēsim.

Kāda situācija ir ar Ansi Medeni? Vai viņš izlasei nav vajadzīgs?
Ansis ir interesants un labs cilvēks, emocionāls un atraktīvs kā mākslinieks. Ansis ar mani ir sazinājies un interesējies par starptautiskā transfēra saņemšanu. Pēdējo reizi viņš zvanīja no Japānas pilsētas Osakas, kur viņš atrādījās kādam no vietējiem klubiem, taču cik zinu tagad viņš ir devies uz Franciju. Šobrīd ir ļoti grūti spriest par viņa sportisko kondīciju, jo viņš jau pāris mēnešus oficiālās spēlēs nav piedalījies, tāpēc arī treneru izveidotajā izlases kandidātu sarakstā viņa uzvārda pašreiz nav.

Ja nav noslēpums, kad beidzas izlases treneru līgumi ar federāciju?
Ar izlases treneriem ir tā, ka tos īsākam vai garākam periodam apstiprina federācijas valde. Iepriekšējā valde pirms zināma laika par izlases treneriem apstiprināja Raimondu Vildi un Uģi Krastiņu. Tā kā jaunā (tagadējā - aut.) valde nekādas izmaiņas šajā jomā nav veikusi, treneri turpina strādāt. Jautājums tikai varētu būt, vai iepriekšējā federācijas vadība ir vai nav vērtējusi un analizējusi treneru darbu un rezultātus? Varu apstiprināt, ka turpmāk tas noteikti tiks darīts, taču šobrīd kaut ko mainīt nebūtu lietderīgi. Treneriem ar federāciju darba līgumu šobrīd nav. Kā jau iepriekš minēju, esam vienojušies par kopīgu ideju un sadarbību gan ar spēlētājiem, gan treneriem, gan Rīgas klubu.

Vai izlasei tiks izvirzīts konkrēts mērķis šajā turnīrā?
Domāju, ka mērķis ir nepārprotams – pārvarēt šī turnīra pirmo kvalifikācijas kārtu. Es ne brīdi nepieļauju domu, ka treneri komandu vedīs cīņā bez uzdevuma – uzvarēt. Tāpat domāju, ka arī spēlētāji izies laukumā ar mērķi cīnīties un uzvarēt. Par komandām runājot, noteikti nedrīkstam nenovērtēt mūsu pretiniekus, jo volejbola līmenis visā pasaulē ir izlīdzinājies un izlasei neklāsies viegli. Taču esmu pārliecināts, ka visiem kopā mums izdosies sasniegt savus mērķus. Es ticu, ka līdzjutēji uz spēlēm gada sākumā nenāks ar domu, ka mūsējie varētu zaudēt. Viņi noteikti nāks skatīties uz mūsu komandu, Gundaru Celitānu un aizraujošām spēlēm, kurās mēs cīnīsimies par uzvarām.

Runājot par uzvarām, šobrīd ieskatoties "Schenker" līgas turnīra tabulā redzam, ka vadībā ir divi Igaunijas klubi. Kāpēc tā?
Man gribētos cerēt, ka tuvojoties sezonas beigām mūsu klubi uzlabos situāciju un labākie pavasarī spēs cīnīties par visaugstākajām vietām. Sezona vēl ir tikai pusē un visas galvenās cīņas vēl priekšā. Iespējams, Igaunijas klubi nedaudz labāk sagatavojušies sezonas sākumam, iespējams labāk nokomplektējušies, nezinu. Tāpēc jau sports ir tik interesants, ka kaut ko iepriekš paredzēt ir ļoti grūti. Sezona ir ļoti gara un, kā saka gudri treneri – spēcīgāks ir tas klubs, kas spēj labāk pabeigt sezonu. "Schenker" līgā. Ir tāds kā kopvērtējuma kauss, kurā komandas tiek vērtētas valstu konkurencē un vēlos uzsvērt, ka visus gadus šo tā saukto "Nāciju kausu" ir izcīnījuši mūsu klubi. Tā, ka kopējais līmenis mums varbūt pat ir labāks par igauņiem.

Cik lietderīga, Jūsuprāt, bija divu Rīgas klubu apvienošanās starpsezonu periodā?
Šobrīd mums arī ir divi Rīgas klubi – "Schenker" līgas apritē ir ienācis Armijas volejbola klubs. Tas nekas, ka sezonas sākumā viņiem varbūt neiet tā, kā gribētos. Sliktāk būtu, ja mēs kaut ko apvienotu vai likvidētu un nekas nerastos vietā, šobrīd tā nav. Jautājumu, cik veiksmīga ir šo divu Rīgas klubu apvienošanās, vajadzētu uzdot jaunizveidotā kluba vadībai. Svarīgi, lai jebkuras darbības, kas tiek veiktas vienā vai otrā virzienā, būtu pamatotas un dod labumu Latvijas volejbola kopējai attīstībai konkrētā laika periodā.

Vai federācijai ir sporta veida attīstības koncepcija tuvākajiem trim, pieciem gadiem?
Sportā ir pieņemts šis tā sauktais "olimpiskais cikls" – četri gadi. Domāju, ka pēc šāda principa būtu jāvadās arī mums. Loģiski, ka neviena organizācija mūsdienās nespēj pastāvēt bez konkrētas nākotnes vīzijas un volejbola federācija noteikti nav izņēmums. Federācijas četru gadu programma, kas tika pieņemta iepriekšējā kopsapulcē vairāk vai mazāk ir noslēgta. Tādēļ jaunas koncepcijas izstrāde noteikti ir svarīgākā lieta, tuvāko mēnešu laikā tas ir jāizdara. Šobrīd mums ir jauna valde, dažādas domas un idejas, tādēļ būs jānāk kopā un jāspriež par Tevis pieminēto koncepciju. Protams, galvenie mērķi varētu būt iekļūšana Eiropas vai Pasaules čempionāta finālturnīros, tālākā nākotnē tā varētu būt arī Olimpiāde. Kāpēc ne? Tikai uzstādot augstākos mērķus, mums ir vieglāk pārvarēt grūtības un izpildīt daudzus mazākus uzdevumus. Taču svarīgākais ir apzināties realizācijas mehānismu, kā un ar ko mēs to varam sasniegt. Atcerēsimies kaut vai pagājušo vasaru, kad Saša un Mārtiņš Latvijai un visai pasaulei pierādīja, ka arī Latvijā prot spēlēt pludmales volejbolu. Tas taču radīja patīkamas emocijas, vai ne?

Uz ko būtu jāliek galvenais uzsvars, lai pēc četriem vai astoņiem gadiem Latvijas vīriešu izlase spēlētu Eiropas vai Pasaules čempionāta finālturnīrā?
Tās ir nemainīgas un visiem mums labi zināmas lietas – interesants un motivējošs jaunatnes volejbola čempionāts ar saprotamām programmām un labiem speciālistiem, stabila klubu sistēma un motivētas, spēcīgas izlases, to panākumi. Kā jau teicu – nekas jauns nav jāizdomā. Ir jāizstrādā tālākās darbības plāns un mērķtiecīgi pēc šī plāna jāstrādā.

Pēdējā laikā volejbols praktiski pazudis no TV ekrāniem…
Varu solīt, ka volejbols TV ekrānos atgriezīsies pat ātrāk, nekā sākotnēji bijām domājuši. Pateicoties Latvijas televīzijas pretimnākšanai, abas Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmās kārtas spēles ar Latvijas izlases dalību tiks translētas LTV7 kanālā.

Jau vairākus gadus Jūsu vadībā notiek arī Latvijas čempionāta posmi pludmales volejbolā. Vai varat būt apmierināts ar bīča attīstību pēdējo gadu laikā?
Pludmales volejbols man vienmēr ir bijis kā hobijs. Vienmēr paticis organizēt un vadīt sacensības, meklēt tām naudu… Viens no mūsu mērķiem savulaik bija latviešu iekļūšana Olimpiādē, bet es uzsveru - tas bija tikai viens no mērķiem. Svarīgākais, ko cenšamies izdarīt ir sacensību sistēmas izveide. Mums ir svarīgi, lai ir sacensības, kurās ir iespējas piedalīties visu vecumu sportistiem. Tāpat domājam par pludmales volejbola halles celtniecību, kur būtu iespējams trenēties un organizēt turnīrus arī ziemā. Šajā sakarā igauņi mums atkal ir nedaudz priekšā – Tartu tiek būvēta šāda halle, Tallinā tāda kādu laiku jau darbojas, protams, tas atkal ir sporta veida fanātu sasniegums. Mums ir jāsaprot, ka ar sportu Latvijā nekad nevarēs pelnīt, tāpēc ir vajadzīgs valsts un pašvaldību atbalsts. Man ir patiess prieks, ka Latvijas reģionos un to centros ir tapušas modernas sporta būves, taču es būtu daudz priecīgāks, ja pie šīm būvēm būtu uzbūvēts arī pa kādai bīča hallei. Manuprāt, tas būtu nopietns atspēriens visam sporta veidam kopumā. Nākotnē ir doma pludmales volejbolu "iedabūt" arī sporta skolu programmās, jo esmu pārliecināts, ka šī sporta veida popularitāte visā pasaulē augs ļoti strauji.

Vai taisnība, ka nākamajā gadā Latvijā tiek plānots organizēt FIVB "Challenger" posmu?
Negribu pagaidām neko solīt. Šobrīd rit pārrunas ar Jūrmalas domi, sponsoriem, taču mēs ļoti labi zinām, kāda ir kopējā finansiālā situācija valstī un apzināmies, ka tuvākie gadi nebūs viegli.

Cik liela ir tā summa, kas nepieciešama lai noorganizētu šādu turnīru?
Lai noorganizētu "Challenger" posmu, ir nepieciešami aptuveni 200 tūkstoši eiro. Pagājušajā vasarā bijām Igaunijā, konkrēti Pērnavā, kur risinājās šāda veida turnīrs un igauņiem tas izmaksāja aptuveni šādu summu.

Vai pludmales volejbols varētu atgriezties arī Rīgas centrā? Savulaik turnīri notika pie dažādiem tirdzniecības centriem, Kongresu nama…
Savulaik tas bija mūsu mārketinga plāns – veicināt sporta veida popularitāti, organizējot turnīrus pilsētas centrā un pēc tam pārcelties uz kādu ekonomiskāku vietu. Šobrīd esam nonākuši pie atziņas, ka, iespējams, jau nākamajā gadā atgriezīsimies kādā no pilsētām. Domāju, ka tā var būt arī Rīga. Šobrīd varu teikt, ka pašreiz apspriežamies ar Rīgas Olimpisko centru, lai nākamajā vasarā noorganizētu kādu turnīru, jautājums ir tikai kādā formātā un ar cik dalībniekiem. Domāju, ka pludmales volejbola draugiem būs prieks redzēt bīču atgriežamies Rīgas centrā. Aizvadītajā vasarā Olimpiskais sporta centrs nāca ar piedāvājumu nedaudz par vēlu. Tajā brīdī sezona jau bija saplānota un neko mainīt vairs nevarējām.

Noslēgumā – Jūsu novēlējums Latvijas volejbola draugiem un līdzjutējiem.
Paldies visiem, kas interesējas par volejbolu. Varu apsolīt, ka darīšu visu, lai šis sporta veids attīstītos. Volejbola atbalstītājiem un līdzjutējiem vēlu daudz labu emociju, skatoties un arī pašiem spēlējot šo atraktīvo un skatāmo sporta veidu!