Facebook
GoogleViedoklis: Par psiholoģiju...
@JanisParums
Foto: AFP/Scanpix
Eiropas čempionātā vieglatlētikā aizvadīta pirmā sacensību diena. Tajā Latvijas sportisti gan sev, gan mums dāvājuši emociju gammu no neviltota prieka līdz sarūgtinājumam. Un devuši pamatu atkal mazliet parunāt par psiholoģiju.
Nereti sezonas atbildīgākajos startos sportisti neparāda ne tuvu no tā, uz ko ir spējīgi. Ja tā notiek vienreiz, tad vēl nav nekas traks, bet, ja katru reizi, tad jau ir pamats aizdomāties.
Latvijas rekordists vesera mešanā Igors Sokolovs savu piederību pasaules elitei apliecinājis jau neskaitāmas reizes. Arī šogad sasniegtais rezultāts (79.09), kas ir ceturtais labākais Eiropā, ļāva Igoru pieskaitīt pie favorītiem. Gluži tāpat kā pērn pasaules čempionātā Berlīnē. Arī iepriekšējā sezonā Sokolovs bija viens no labākajiem, bet gala iznākumu mēs labi atceramies – tālu no cerētā. Pasaules un Eiropas čempionātu, kā arī olimpisko spēļu bilance ir apbrīnojami stabila – 73.92 (pasaules čempionāts 2007), 73.72 (olimpiskās spēles 2008), 73.97 (pasaules čempionāts 2009), 73.29 (Eiropas čempionāts 2010). Tas gan nav tas, ko līdzjutēji gaida no sportista, kas ir starp vadošajiem pasaulē. Vienīgais izņēmums ir Pasaules kausa fināls pērn (79.32, 2. vieta), taču to tomēr nevar pielīdzināt augstākminētajām sacensībām.
Ja iepriekš bija vēl kādas šaubas, tad tagad citu problēmu kā vienīgi psiholoģisko sagatavotību grūti atrast. Vēl viens pamats psiholoģijas neesamībai (jeb tās vājumam) ir paša Igora komentāri uzreiz pēc sacensībām – sak, nezinu, kas notika, īsti izskaidrojuma nav. Parasti kaut kādi argumenti tiek atrasti, turklāt Sokolovs šosezon stabili bija metis aiz 75 metru robežas un arī treniņos, kā pats minēja, veseri lidināja gana tālu. Bet sacensībās...
Daļa līdzjutēju jau secinājusi, ka psihologa nepieciešamība Latvijai izlasē, ja vēlamies būt virsotnē vai uz to tiekties, ir liela. Igors jau nav vienīgais, kam nozīmīgākajos startos klibo psiholoģijā sagatavotība. Pasaules elites sportistiem, protams, iespējas ir plašākas, tieši tāpēc Bolts, Torkildsens un daudzi citi TOP atlēti, ir tur, kur viņi ir. Tie ir psiholoģiski noturīgi vīri. Tad, kad mums ar sportistiem strādās psihologs, iespējams, vairs nebūs pēc kāda no favorītu starta jāsaka - redz, viņam jau atkal psiholoģija.
Nevar gan teikt, ka mums viss ir traki. Pirmajā sacensību dienā Ineta Radeviča (un arī Lauma Grīva) pierādīja, ka viņām viss ir kārtībā. Radeviča vēsā mierā ar vienu lēcienu kvalificējās finālam (tajā gan vēl nāksies sevi apliecināt), bet Grīva sasniedza personisko rekordu. Nedaudz lika panervozēt Madara Palameika, savukārt Ieva Zunda atkal uz sezonas svarīgāko startu sasniegusi labāko formu. Jā, un Ronalds Arājs pirmo reizi tāda līmeņa sacensībās ticis tālāk. Vēl priekšā ir piecas sacensību dienas, kurās sportisti mūs mēģinās iepriecināt. Lai veicas!
[+] [-]
Vēl Arī Sinta varēja tikt finālā.
[+] [-]