Facebook
GoogleEiropa sīvā cīņā pārspēj Ziemeļameriku
AP Photo
Kaut arī ASV pasaules čempionātā vieglatlētikā ieguva visvairāk medaļu (22 medaļas), ievērojami apsteidzot tuvākos konkurentus, un Jamaika bija dalītā otrajā vietā ar izcīnītām 13 medaļām, tomēr ar to bija par maz, lai izcīnīto medaļu skaita ziņā Ziemeļamerikas kontinents būtu pirmajā vietā. Kaut arī mazāk nekā ierasts, tomēr visvairāk medaļas pasaules čempionātā kārtējo reizi izcīnīja eiropieši.
Pagājušo svētdien Berlīnē beidzās pasaules čempionāts vieglatlētikā, kurā visvairāk medaļas (pateicoties tieši vairāk bronzas medaļām) izcīnīja Eiropas pārstāvji. Eiropiešu kontā ir 53 medaļas – 14 zelta, 18, sudraba un 21 bronzas. Kaut arī medaļu ziņā Krievijai tas bija vissliktākais pasaules čempionāts, ņemot vērā pēdējos piecus čempionātus, vislielāko artavu eiropiešu panākumā, kā jau ierasts, deva tieši Krievijas vieglatlēti, kas ieguva 13 medaļas.
Nozīmīgu ieguldījumu deva arī mājinieki vācieši (9medaļas), kuriem tas bija medaļu skaita ziņā veiksmīgākais čempionāts pēdējo piecu gadu laikā, poļi (8 medaļas), kuriem, savukārt, tas bija visveiksmīgākais no visiem čempionātiem un kuri nebija izcīnījuši zeltu kopš 2003.gada, kad to pēdējo reizi paveica slavenais soļotājs Roberts Koržeņovskis, kā arī briti ar 6 medaļām. Pavisam nelielu, bet tomēr ieguldījumu devuši arī igauņi ar vienu bronzas medaļu.
Kā jau iepriekš minēts, tad ar ASV un Jamaikas lielajiem pūliņiem (kopā 35 medaļas) bija par maz, lai pārspētu eiropiešus. Ziemeļamerikai par divām mazāk – 51 medaļa. Un kā lai šeit neatceras kārtējo ASV neveiksmi abās 4x100m stafetēs. Pat nepalīdzēja 3 medaļas no Trinidadas un Tobago, kas tiek skaitīta kā Ziemeļamerika, kaut atrodas tikai 11km (starp citu, daudz tuvāk nekā Sāremā no Kolkas raga) no Dienvidamerikas krastiem. Vienīgi ziemeļamerikāņi var lepoties ar lielāko zelta medaļu kolekciju (deviņpadsmit). Ļoti ievērojams un līdz šim vēl nepieredzēts fakts, ka gludajā un barjerotajā sprintā (100 līdz 400 metru distancēs) gan vīriešiem, gan sievietēm no 30 medaļām 29 medaļas ieguva Ziemeļamerikas pārstāvji. Vienīgi bronzu 400m sievietēm izcīnīja krieviete Krivošapka.
Trešajā vietā ir Āfrika ar 23 medaļām, pateicoties vidējo un garo distanču skrējējiem no Kenijas un Etiopijas. Abas šīs valstis kopā izcīnīja 19 medaļas. Vienīgi šoreiz starp Āfrikas valstīm trešo pozīciju Marokas vietā ieņēma Dienvidāfrika, kas triumfēja abos 800 metrus skrējienos.
Kaut arī ceturtajā vietā ar 10 medaļām ir Āzija, tomēr salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, tas ir labs sasniegums. Piektajā vietā ir Okeānija ar 5 medaļām, no kurām 4 izcīnīja Austrālija, varonīgo kārtslēcēju Hūkeru ieskaitot. Bet pavisam bez medaļām šoreiz palika Dienvidamerika, jo Brazīlijai negāja tik labi stafetēs, bet Olimpiskais čempions un trīskārtējais pasaules čempions 20km soļošanā Džefersons Perezs no Ekvadoras beidza savas sportiskās gaitas pagājušā gada septembrī.
Izmantotie resursi: european-athletics.org
+1 [+] [-]
bet tikai nedaudz.
[+] [-]
[+] [-]
"Ziemeļamerikai par divām mazāk – 51 medaļa. Un kā lai šeit neatceras kārtējo ASV neveiksmi abās 4x100m stafetēs."
Domāju, ka ASV un Jamaikai jau nu pilnīgi vienalga, ka kā kontinents Eiropa ir priekšā. Vel ir jāatceras, ka katra valsts var pieteikt tikai 3 sportistus, tātad Ziemeļamerikai, kur ASV un Jamaika izcīnija lielāko kvantumu, bija daudz mazāk iespēju.