Nākamā šķēpmešanas cerība aug Ķegumā

Handbolā Andrija trenējās Ogrē pie pazīstamās speciālistes Valentīnas Pastares. Viņas vecuma meitenēm bija laba komanda, kurai pa spēkam bija izcīnīt Latvijas Jaunatnes zelta medaļas, savukārt pati Andrija kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Perspektīvās meiteņu rokasbumbas komandas gan vairs nav – bēdīgi slavenā Latvijas Saeimas lēmuma dēļ, kurš paredzēja strādājošiem pensionāriem par 70 % samazināt pensiju, pieredzējusī trenere bija spiesta darbu atstāt, bet neviena, kas viņu gribētu aizvietot, neatradās, un treniņgrupa izjuka...

Gods un cieņa Pastares kundzei par to, ka viņa jutās atbildīga par talantīgo meiteni no Ķeguma. Tieši viņa bija tā, kurai radās ideja, ka Andrijas spēcīgo metienu lieliski varētu izmantot citā sporta veidā – šķēpmešanā. V.Pastare ieteica Andrijas vecākiem pamēģināt sūtīt meiteni uz vieglatlētikas treniņiem, pati arī sarunāja labākos no pieejamiem speciālistiem – treneres Indru Eversoni un Valentīnu Eiduku, pati bija līdzi uz pirmo treniņu.

Tā nu kopš pagājušā gada 15. septembra Andrija trenējas šķēpmešanā. Ņemot vērā, ka treniņi notiek Rīgā, tas nav tik vienkārši. Uz nodarbībām Andrija tiek vienu vai divas reizes nedēļā – tad, kad tētis Dzintars var viņu aizvest. Lai rezultāti būtu labi, protams, jātrenējas krietni vairāk. To Andrija arī dara, daudz nodarbodamās individuāli.

Jāsaka, ka pirmie panākumi ilgi nebija jāgaida. Jau pēc diviem treniņiem Andrija startēja savā pirmajās šķēpmešanas sacensībās un sekmīgi – 23. septembrī Rīgā, Daugavas stadionā, notikušajā Mazajā olimpiādē viņa uzvarēja, raidot 400 gramu smago šķēpu 35,06 m tālu. Pēc divām dienā Kokneses stadiona atklāšanas sacensībās Andrija uzvarēja ar rezultātu 35,40 m, bet pašlaik viņas personiskais rekords jau ir 45,41 m (sasniegts 31. maijā Jēkabpilī, V.Vasiļevska kausa izcīņas sacensībās). Ļoti iespējams, ka tas ir arī Latvijas rekords, jo vismaz meitenes treneres nezinot, ka kāda šķēpmetēja viņas vecumā būtu metusi tālāk.

C vecuma grupā, kurā startē Andrija, Latvijā viņai pretinieču pašlaik nemaz īsti nav – visas sāncenses tiek pārspētas par teju 10 metriem. Šī gada laikā Andrija ir piedalījusies arī ārzemēs notikušās sacensībās. Tā, piemēram, 1. jūlijā Somijā viņa uzvarēja, raidot šķēpu 44,36 m tālu. Otrās vietas tika pārpēta par vairāk kā diviem metriem. Andrija ir pamēģinājusi mest arī 600 gramus smago šķēpu. 20. jūlijā Valmierā viņa startēja kopā ar divus – trīs gadus vecākām meitenēm un izcīnīja 3. vietu ar rezultātu 36,63 m.

Tajās pašās sacensībās trīs kilogramus smago lodi Andrija aizgrūda 11 m tālumā, ierindojoties 4. vietā. Jaunās vieglatlētes personiskais rekords ar divus kilogramus smagu lodi ir 13,63 m. Ir sacensības, kurās šī vecuma vieglatlētes met bumbiņu. Andrijas personiskais rekords šādā disciplīnā ir 57,75 m. Jautāta, vai viņas klasē kāds puika var viņu pārspēt, Andrija atklāj, ka nevar gan – ne bumbiņas mešanā, ne sprintā (30 vai 60 m), ne vēl dažā labā disciplīnā.

Sarunas laikā Andrija atzina, ka nopietna nodarbošanās ar šķēpmešanu prasa ļoti daudz laika – nekādiem citiem vaļaspriekiem, izņemot varbūt mūziku un mājdzīvnieciņu - kāmi Dipiju, laika viņai neatliek. Vasarā daudz laika tiek pavadīts Krapē, kur vecmāmiņai Valentīnai Stikutei ir zemnieku saimniecība. Tur Andrija gan palīdz lauku darbos, gan arī individuāli trenējas šķēpmešanā.

Meitene ļoti labi saprot, ka, ja grib kaut ko sportā sasniegt, citādāk nevar. Andrijai ir nopietni mērķi sportā. Pats tuvākais no tiem – labot Kokneses stadiona rekordu, nedaudz tālāks – labot B vecuma grupas Latvijas rekordu, kas pašlaik ir 52,30 m. Jautāta, vai sapņo piedalīties olimpiskajās spēlēs, Andrija atbildēja ar vienu vārdu: «Protams!». Jācer, ka visi šie plāni tiks īstenoti, jo meitenes attieksme pret sportu ir ļoti nopietna. Ne velti sarunas laikā viņa izteicās: «Sports ir mans!».

Andrijas tētim Dzintaram Priedītim pajautājām, par kādiem līdzekļiem trenējas un uz sacensībām brauc Andrija, kā arī, vai vietējā pašvaldība zina, ka Ķegumā aug tāds talants? Atbilde bija, ka pagaidām nācies iztikt ar ģimenes budžetu, kā arī palīdzējis Latvijas Šķēpmetēju klubs. Ķeguma novada pašvaldība diezin vai zina par jauno sportisti, tomēr nāksies lūgt arī tās palīdzību, jo šķēpmešana ir sporta veids, kurā izdevumi nav no tiem mazākajiem.

Izmantotie resursi:
ovv.lv