Palameiks: "Šķēpmešanā visam jāstrādā kā pulksteņa mehānismam"

27 gadus vecajai Madarai šī sezona izvērtusies ļoti veiksmīgi - jau divas reizes izdevies labot sev piederošo Latvijas rekordu, kas pie 64,51 metra robežas bija iestrēdzis jau piecus gadus. Jūnija vidū IAAF Dimanta līgas posmā Ņujorkā šķēps lidoja 64,86 metrus tālu, bet jūnija beigās Jāņa Lūša kausu izcīņā Jelgavā Palameikas raidītais šķēps piezemējās pie 66,15 metru atzīmes. Saprotams, ka visu sezonu uz viļņa aizvadīt nav iespējams, tādēļ līdz Eiropas čempionātam bija nepieciešams, trenera vārdiem runājot "nolaist tvaiku".

"Jānolaiž bija emociju tvaiks. Sasniedzot tādu rezultātu, sajūtas ir ļoti patīkamas, bet tas uzreiz uzkrauj papildus nastu. Nevarētu teikt, ka pēc tam kaut kas mainījās, jo bija arī metieni pāri 60 metriem, tomēr pēc tik laba, varētu teikt pat pārāk laba rezultāta... Viņa nogāja garu ceļu līdz atkal spēja labot savu personisko rekordu. Tas deva pa nerviem, jo pagāja viens gads, tad otrs, pēc tam trešais... It kā meta stabili pāri 60 metriem, bet rezultāts uz augšu negāja. Kad viņa 2009. gadā uzmeta 64,51 metru, man pat sapņos nerādījās, ka viņa var aizmest tik tālu. Viņa tam nebija gatava," jau kārtējo reizi atgādina treneris.

"Arī tagad viņai izsprāga tāls metiens. 66 metri - tas jau ir nopietni, taču liels pārsteigums tas man nebija. Zināju, ka viņa to var. Gaidīju tikai brīdi, kad viss sakritīs un viņa spēs atvērties. Bet tāds rezultāts uzliek slogu, jo visi tagad gaida, ka nu tik atkal būs. Protams, arī mēs ceram un strādājam, lai tas notiktu. Taču ar meitenēm jau ir tāpat kā ar bitēm. Reizēm ir grūti saprast. It kā vajadzētu būt, bet... Pagājušā gada pasaules čempionātā Maskavā likās, ka jābūt sakarīgam rezultātam un augstai vietai, taču sanāca nesakarīgs rezultāts un pēdējā vieta."

Pati Madara pēc saviem personiskā rekorda metieniem atzina, ka treneris jau tāpat atradīs kļūdu virkni un nolasīs lekciju, tādēļ jautāju, kur tad slēpjas šķēpmetējas lielākās rezerves. Pēc garas nopūtas Palameiks smaidot saka: "Tur jau grāmatu varētu uzrakstīt. Viena kļūda var radīt nākamo kļūdu, kurai seko vēl viena. Gadās tā, ka jūties ļoti labā kondīcijā, taču tas nenozīmē, ka arī metienā visu izdarīsi labi un pareizi. Šķēpa mešana ir sarežģīta lieta. Skrējiens, izmetiena soļi, krustsolis, ātrums - tas viss ir jāsaliek kopā un tam jāstrādā kā pulksteņa mehānismam. Tiklīdz kaut kur apstājies uz sekundes simtdaļu, tā mehānisms nobrūk. Tādēļ ir grūti izcelt kādas konkrētas lietas, kas būtu jāuzlabo. Jā, viena no tām varētu būt fiziskie rādītāji. Viņai vajadzētu kļūt spēcīgākai attiecībā pret pārējiem šķēpmetējām. Runa nav par ķermeņa masu, bet gan par ātruma spēka rādītājiem. Tas palīdzētu justies labāk arī tad, kad nav optimālā fiziskā kondīcija. Varētu vairāk izdarīt tieši ar spēku nevis tikai tehniku. Bet katram jau kaut kā pietrūkst."

Ja jau tā, tad kas pietrūkst Štrobinderam, kurš pirms treniņnometnes Valmierā, pārspēja sava tēva Mārča Štrobindera personisko rekordu (81,78) un laboja savu personisko rekordu, kas tagad ir 83,10 metri.

"Rolandam trūkst pieredzes. Viņš ir foršs puika un viņš cenšas strādāt. Manā uztverē ir labi, ka viņam progress ir pakāpenisks, nevis tā, ka izsprāgst un tad atkal jāsēž un jāgaida. 83,10 metru tālais metiens tehniski nebija slikts, taču tajā bija arī daudz nepilnību, kas liedza sasniegt vēl labāku rezultātu. Viņam nepieciešams laiks un nekur nav jāsteidzas," pārliecināts ir treneris.

Kāpēc tieši šosezon abiem Palameika audzēkņiem izdevies "izšaut"? Treneris skaidro, ka lielāku uzmanību veltī stabilitātei, jo, ja ilgstoši turies savā līmenī, tad agri vai vēlu būs arī tālāki metieni. "Ar Madaru runājām, ka nevajadzētu nolaisties zem 60 metriem, bet Rolandam - zem 78 metriem. Sliktāk ir tad, ja izdodas viens ļoti labs metiens, bet pēc tam met par sešiem septiņiem metriem tuvāk un netiec laukā."

Vaicāts par to, ar kādiem savu audzēkņu rezultātiem Eiropas čempionātā Cīrihē treneris būs apmierināts, Palameiks labprāt pafilozofē. "Redzi, dažreiz basketbolā, futbolā vai hokejā saka, ka vieni otrus sagrāva ar tādu un tādu rezultātu. Komanda uzvar ar 80:64 un to sauc par sagrāvi, bet kas gan ir 16 punktu pārsvars? Divās trīs minūtēs viss var mainīties. Tādēļ par rezultātiem daudz negribu runāt."

"Skaidrs, ka gribētos, lai abi sasniedz vismaz savus šīs sezonas vidējos rezultātus. Madarai tas būtu pāri 62-63 metriem. Arī ar šādiem rezultātiem tādās sacensībās kā Eiropas čempionāts, kur notiek visādi brīnumi, var izcīnīt augstas vietas. Priecāšos, ja Madara iekļūs labāko sešiniekā, lai gan ceram mēs uz kaut ko citu. Tikmēr Rolim novēlu tikt finālā, jo konkurence ir nežēlīga - uz 12 vietām finālā reāli pretendē 18 šķēpmetēji. Dāmām konkurence ir nedaudz mazāka - kādas 14 šķēpmetējas," secina Palameiks.

"Atsevišķi stereotipi ir lauzti un psiholoģiski pieredze ir iegūta. Visam vajadzētu būt labi. Protams, finālā vajadzētu tikt, bet skaitļi un vietas lai paliek tikai mūsu prātos," piebilst treneris.