Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Apbalvoti vieglatlētikas izcilnieki: Kreišs tēmē uz Latvijas rekordu, Vaičule ņems pauzi

Agris Suveizda

Apbalvoti vieglatlētikas izcilnieki: Kreišs tēmē uz Latvijas rekordu, Vaičule ņems pauzi
Valters Kreišs. Foto: Romāns Kokšarovs/LOK

Latvijas Vieglatlētikas savienība ar tautas balsojuma (50%), Treneru un jaunatnes komisijas (25%) un juridisko biedru balsojuma (25%) palīdzību noteikusi 2024. gada izcilniekus.

Aizvadītais gads ir bijis ražens Latvijas vieglatlētikas vēstures lappušu papildināšanā – sasniegti 43 jauni Latvijas rekordi dažādās disciplīnās un vecuma grupās. Pasākumā tika apbalvoti vieglatlēti, kuri 2024. gadā labojuši Latvijas rekordus. Tāpat tika pasniegti četri Eiropas Vieglatlētikas asociācijas apbalvojumi. Vakara gaitā tika paziņoti uzvarētāji deviuņās nominācijās. Bija arī “Specbalva” un īpašu cieņu izrādot, Latvijas Vieglatlētikas savienība pasniedza apbalvojumu kategorijā “Mūža ieguldījums vieglatlētikā”. Papildus apbalvojumu saņēma arī "Gada vecmeistare" un "Gada vecmeistars”, kā arī pirmo reizi "Gada sportiste taku skriešanā" un "Gada sportists ultra garajās distancēs".

Otro gadu pēc kārtas par Latvijas labāko vieglatlētu vīriešu konkurencē atzīts 2003. gadā dzimušais un RSS "Arkādiju" pārstāvošais kārtslēcējs Valters Kreišs, kurš jūnijā Valmierā laboja savu personīgu rekordu (5.72 metri) un augustā piedalījās Parīzes olimpiskajās spēlēs – 5.70 metri un 11. vieta kvalifikācijā un slimojot 5.50 metri un 12. vieta arkādietim finālā debijā nozīmīgākajās sporta sacensībās. Latvijas U23 rekordists sarunā ar LTV pauda, ka šogad vēlas labot Latvijas rekordu un jau gada pirmajās sacensībās divreiz mēģinājis pievārēt 5.82 metrus – tuvu, bet pagaidām vēl nesekmīgi. Kopš 1987. gada Latvijas rekords pieder Aleksandram Obižajevam – 5.80 metri.

Nominēti bija arī šķēpmetēji Patriks Gailums (7. vieta EČ, 25.vieta OS), Gatis Čakšs (14. vieta EČ), soļotājs Raivo Saulgriezis (21.vieta EČ 20km, LR 35km) un sprinteris Oskrs Grava (14.vieta EČ 200m).

Dāmu konkurencē par labāko vieglatlēti kļuva 29 gadus vecā sprintere Gunta Vaičule, kura pagājušajā sezonā 400 metros ieņēma 17. vietu pasaules čempionātā telpās un 26. vietu olimpiskajās spēlēs, bet 200 metros Edvīna Krūma audzēkne bija 24. vietā Eiropas čempionātā. Latvijas Televīzijai rēzekniete atklāja, ka ģimenes un veselības dēļ šosezon visdrīzāk nestartēs, taču plāno skrejceļā vēl atgriezties. 2023. gadā par labāko vieglatlēti kļuva Agate Caune.

Nominētas bija arī olimpiskajās spēlēs un Eiropas čempionātā augstākas vietas izcīnījušās šķēpmetējas Anete Sietiņa (7.vieta EČ un 15. vieta OS) un Līna Mūze-Sirmā (8.vieta EČ un 17. vieta OS), kā arī skrējēja Agate Caune (22. vieta EČ un 33. vieta OS), LR 10m U23 un LR 5km) un trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane (22.vieta OS).

Otro gadu pēc kārtas par labāko U20 vieglatlētu kļuva daudzcīņnieks Andris Skadiņš, kurš pasaules čempionātā izcīnīja astoto vietu, bet par labāko U20 vieglatlēti kļuva augstlēcēja Patrīcija Jansone, kurai 18. vieta pasaules U20 čempionātā un kura uzstādīja Latvijas junioru rekordu - 1,88m. U18 kategorijā uzvarēja 400 metru skrējējs Emīls Lamba, kura kontā vairāki rekordi un 7. vieta Eiropas U18 čempionātā 400m, un trīssoļlēcēja Brenda Džiliana Apsīte, kura izcīnīja zeltu Eiropas U18 čempionātā trīssoļlēkšanā.

Balvu par mūža ieguldījumu vieglatlētikā saņēma Lambas vectēvs Edgars Lamba, kurš savulaik bija Latvijas rekordista godā un trenēja arī savu dēlu un Emīla tēvu Ģirtu. Lamba gadu no gadu ir strādājis ar neizsīkstošu enerģiju, jo vieglatlētika ir viņa dzīves aicinājums. Ar savu labvēlīgo pieeju viņš arī palīdzējis skrējiem mazināt stresu pirms stara. Par gada labāko speciālistu atzina Kreiša treneri Mareku Ārentu, kurš arī izcēla Ildzes Bortaščenokas ieguldījumu.

Eiropas Vieglatlētikas asociācija šogad izteica īpašu novērtējumu par ieguldīto darbu un vieglatlētikas attīstības veicināšanu četrām personām:
Eiropas Vieglatlētikas asociācijas treneres apbalvojumu saņēma Diāna Lāce;
Eiropas Vieglatlētikas asociācijas trenera apbalvojumu saņēma Andris Kronbergs;
Eiropas Vieglatlētikas asociācijas "Biedra federācijas apbalvojumu" sievietēm saņēma Mārīte Vilcāne;
Eiropas Vieglatlētikas asociācijas "Biedra federācijas apbalvojumu" vīriešiem saņēma Edgars Vaivods.

Šogad nominācijā “Specbalva” balvu saņēma Anita Davouda, kura ne tikai 2024.gadā, bet jau ilggadēji ir bijusi klātesoša gandrīz katrās sacensībās un ar savu neizsīkstošo enerģiju un darbu veicinājusi sacensību norisi un vieglatlētikas attīstību.


2024. gada laureāti Latvijas vieglatlētikā

BalvaVīriešiSievietes
Gada vieglatlētsValters KreišsGunta Vaičule
U20 vieglatlētsAndris SkadiņšPatrīcija Jansone
U18 vieglatlētsEmīls LambaBrenda Džiliana Apsīte
Ultra garās distancesMatīss Vecvagaris
Taku skriešanaAgate Armane
Gada trenerisMareks Ārents
Gada vecmeistarsDainis KūlaModra Liepiņa
Mūža ieguldījumsEdgars Lamba

Izmantotie resursi:
https://athletics.lv/lv/article/531...