Potes kustīgām locītavām

Medikamentu injekcijas iedalās vairākās grupās, un kāda tieši injekcija nepieciešama, visprecīzāk var noteikt tikai ķirurgs vai traumatologs. "Piemēram, cilvēkam sāp elkonis, pie noteiktām kustībām ir stipras sāpes elkoņa iekšpusē vai ārpusē. Vai arī – sāp plecs. Sāp nedēļu, sāp mēnesi, sāp četrus mēnešus, līdz roka vairs nekustas. Cilvēks jau izdzēris pietiekami daudz tablešu, iespējams, jau dabūjis gastrītu, bet elkonis vai plecs joprojām sāp. Šādā hroniska iekaisuma gadījumā palīdzēt var tā saucamās kortikosteroīdu injekcijas, kas ir viegli hormonāls lokālas iedarbības preparāts, kura darbības galvenais virziens ir iekaisuma mazināšana," stāsta dakteris Jānis Dobelnieks. Viņš salīdzina: tas ir tas pats, kas apēst 50 tabletes diklofenaka, tikai tabletes iet caur kuņģi, bet injekciju gadījumā medikaments, atšķaidīts ar kādu lokālu anestētiķi, piemēram, lidokaīnu, ko izmanto arī zobārstniecībā, tiek ievadīts tieši tai apvidū, kurā ir iekaisums.

Ievadot kortikosteroīdu, var panākt pietiekami stabilu uzlabošanos, kas vienam var ilgt pusgadu, otram gadu, bet citam pat vēl ilgāk. Šādas injekcijas iesaka kursa veidā – trīs līdz piecas reizes ar nedēļas intervālu. "Vairāk ne. Ja nelīdz trīs, nelīdzēs ne piecas, ne septiņas potes," piebilst pieredzējušais dakteris, sakot, ka līdztekus jālieto arī pretiekaisuma zāles, kas mazina vispārējo iekaisumu. Arī dažādas citas procedūras – sildīšana, masāža vai ārstnieciskā vingrošana – injekcijas iedarbību tikai pastiprina.

Ja nav pirmā svaiguma

"Ja locītava ir jauna un kopumā vesela un ir plīsis, piemēram, menisks, ir diezgan nepareizi tajā vadīt iekšā kādus medikamentus – jo šādā situācijā tas ir jāoperē. Protams, viena injekcija neko sliktu neizdarīs, bet neko labu arī nedos, tikai pastāv iespēja ievazāt kādu infekciju," uzskata traumatologs, skaidrojot, ka injekcijas taisa locītavās, kas vairs nav pirmā svaiguma, kurās jau ir artroze jeb, citiem vārdiem sakot, ir locītavu deformācija sākuma stadijā, bet tāda saudzējoša operācija kā artroskopija nav paredzama, jo tā neko daudz vairs nevar mainīt.

"Ja locītava ir izteikti deformēta, skaidrs, ka arī injekcija nepalīdzēs. Gadījumos, kur jau ir prasība pēc mākslīgās locītavas, pēc endoprotēzes ievietošanas, ir stipri jāapsver, vai injekcijas ir reāli nepieciešamas," stāsta Jānis Dobelnieks.

Krakšķis akustiski pazūd

"Otra injekciju kategorija ir hialuronskābes preparāti, kuru ķīmiskā formula ir tā pati, ko lieto kosmetoloģijā un plastiskajā ķirurģijā. Preparāts ir gēlveida – ne gluži želejas, drīzāk eļļas – konsistences, kas, pirmkārt, mehāniski ieeļļo locītavu un uzlabo slīdamību starp jau drusku padilušajiem locītavu skrimšļiem, kas, būdami nelīdzeni, rada krakšķi. Preparāts, nokļūstot starp šīm skrimšļu virsmām, pārklāj nelīdzenumu, un krakšķis tīri akustiski pazūd. Otrkārt, hialuronskābe locītavas skrimsli ietekmē arī ārstnieciski. Ir dati, kas liecina, ka skrimslis var pat atjaunoties. Ne gluži izaug par jaunu, bet nostiprinās, uzlabojas tā struktūra un elasticitāte," stāsta dakteris, piebilstot, ka arī hialuronskābes injekcija jāveic kursa veidā trīs līdz piecas reizes ar nedēļas intervālu vienu vai divas reizes gadā. Iespējams, tas kādam palīdz arī uz ilgāku laiku un atkārtots injekciju kurss nepieciešams tikai pēc diviem gadiem.

Jānis Dobelnieks uzsver: pēc kortikosteroīdu injekcijām ir jūtama uzlabošanās jau pēc pirmās potes, bet pēc hialuronskābes injekcijām efektam nav jābūt uzreiz, jo tas nav pretsāpju līdzeklis, tā nav pirmā palīdzība sāpju gadījumā.

"Efekts pēc vienas kortikosteroīdu injekcijas nav ilgstošs, vien četras piecas dienas, tāpēc ir vajadzīgs ārstējošais kurss, kā rezultātā medikaments uzkrājas un ļauj sasniegt vēlamo rezultātu. Savukārt hialuronskābes injekcijas labāk veikt uz jau drusciņ mierīga ceļa, nevis uz akūta iekaisuma."

Simtprocentīga garantija

Jānis Dobelnieks stāsta, ka hialuronksābes injekcijas visplašāk – apmēram 95 procentos – izmanto tieši ceļu locītavu ārstēšanai. "Jo celis šā preparāta ievadīšanai ir ļoti piemērota locītava: tā ir pietiekami liela, nav grūti atrast spraugu starp kauliem, kur iedurt, tāpēc parasti ir simtprocentīga garantija, ka preparāts nokļūst tur, kur tam jānokļūst.

Savukārt citas locītavas, piemēram, gūžas, atrodas ļoti dziļi, un praktiski nopunktēt jeb ievadīt adatu locītavā bez rentgena kontroles ir neiespējami," stāsta traumatologs ortopēds. Viņš skaidro: ja gūžas locītava ir vesela, to vēl varētu mēģināt izdarīt, taču, ja tā jau sākusi deformēties, tad veikt šādu injekciju ir ļoti grūti pat rentgena kontrolē – jo gūžas locītavas somiņa nav tik plaša kā celim, tāpēc nav garantijas, ka pietiekami dārgais preparāts tiks ievadīts tieši tai vietā, kur nepieciešams.

"Daudz vieglāk šo preparātu ievadīt pēdas locītavā. Teorētiski to varētu arī elkonī, taču praktiski tas netiek darīts, parasti nav tādas nepieciešamības. Arī plecā varētu, tikai pie pleca problēmām visbiežāk ir tādas patoloģijas, ka šis preparāts jau vairs nepalīdz," Jānis Dobelnieks savā praksē par to pārliecinājies. Jo pleca locītavā visbiežāk kaut kas ir atrauts, atplīsis, un šādos gadījumos nepieciešama jau ķirurģiska ārstēšana.

"JA SĀPOŠAS LOCĪTAVAS problēma saistīta ar skrimšļa izmaiņām, nav uzreiz jāguļas zem ķirurga skalpeļa – iespējams, vēl palīdzēt var medikamentu injekcijas locītavās, kas atkarībā no diagnozes vai nu noņem sāpes un ārstē akūtu iekaisumu, vai uzlabo skrimšļa struktūru un kvalitāti," saka ortopēds Jānis Dobelnieks.

Der zināt

Kortikosteroīdu injekcijas ir viegli hormonāls lokālas iedarbības preparāts, kura darbības galvenais virziens ir iekaisuma mazināšana

Hialuronskābes preparātu injekcijas neveic akūta iekaisuma gadījumā, jo tas nav pretsāpju līdzeklis

Efekts

pēc vienas kortikosteroīdu injekcijas ir jūtams uzreiz, bet tas nav ilgstošs – vien četras piecas dienas, tāpēc ir vajadzīgs ārstējošais kurss, lai medikaments uzkrājas un ļauj sasniegt vēlamo rezultātu

pēc hialuronskābes injekcijas nav jūtams uzreiz, jo tās uzdevums ir mehāniski ieeļļot locītavu un uzlabot slīdamību starp padilušajiem locītavu skrimšļiem, kā arī uzlabot to struktūru un elasticitāti

Injekcijas

taisa locītavās, kas vairs nav pirmā svaiguma, kurās jau ir artroze jeb locītavu deformācija sākuma stadijā

netaisa, ja locītava ir izteikti deformēta, ja ir jau prasība pēc mākslīgās locītavas jeb endoprotēzes ievietošanas