Intervija ar "Triatel xRace" organizatoru Juri Dzenīti

Kad un kādēļ radās ideja par šāda formāta piedzīvojumu sacensību rīkošanu?

Juris Dzenītis (J. Dz.): "Ideja par piedzīvojumu sacensību rīkošanu man ir jau vairākus gadus, bet visu šo laiku trūka motivācijas, varbūt pat drosmes. Tomēr pilnīga pārliecības par to, ka ir jārīko vērienīgas sacensības, radās pēc pagājušogad rīkotajām Kalna ielas piedzīvojumu sacensībām Madonā, kuras izdevās un ar kurām dalībnieki bija ļoti apmierināti. Kādēļ tieši piedzīvojumu sacensības? Tādēļ, ka tā ir interesanta aizraušanās, kuru daudzi cilvēki nav pamēģinājuši. Arī es pats nezināju, kas tas īsti ir, līdz nepamēģināju. Pirms tam priekšstats bija maldīgs, likās, ka sacensības ir ļoti grūtas, nepieciešama speciālā sagatavošanās u.t.t. Šobrīd Latvijā vēl nav īsti sakārtota piedzīvojumu sacensību sistēma. Gada sākumā nav zināms, kādas būs sacensības un kad tās būs. Grūti saplānot sezonu. Ir tikai dažas sacensības, par kurām jau iepriekš laicīgi zināms, kad tās notiks. Maz sacensību un organizatoru, par kurām būtu pārliecība, ka tās notiks visu laiku, jo bieži gadās, kad vienu gadu sacensības notiek, nākamajā tiek atceltas. Tieši tādēļ vēlos rīkot sacensības pa visu Latviju ar jau iepriekš zināmiem sacensību posmu datumiem, lai dalībniekiem būtu iespēja iepriekš visu saplānot. Būtiski, ka Triatel xRace piedāvā tādu formātu, ka sacensību trasi var paveikt 4 – 10 stundās. Īsa formāta sacensības rīkoju tādēļ, lai piesaistītu jaunus dalībniekus, kuri nekad iepriekš nav piedalījušies šādās sacensībās un kuri šo stundu laikā var izmēģināt un saprast, vai tie ir gatavi klasiskajām piedzīvojumu sacensībām, kas parasti ir vismaz diennakts garumā. Dalība šādās sacensībās sniedz pieredzi, atziņas un sapratni, vai būtu pa spēkam izturēt garākus sacensību mačus."

Ar ko tieši šīs sacensības atšķiras no citām piedzīvojumu sacensībām Latvijā?
J. Dz.: "Galvenokārt tās atšķiras ar piedāvāto sacensību formātu, kad visu var izdarīt dienas laikā un vakarā būt mājās. Nav jādomā par to, kur pārnakšņot, kā arī nav nepieciešama brīvdiena darbā. Arī sacensību norises vietas ir ērti pieejamas gan no Rīgas, gan citām Latvijas pusēm. Viena no galvenajām domām ir likt dalībniekiem izjust sacensību garšu, jo mērķis ir radīt masveidīgas sacensības, lai dalībnieki plecu pie pleca justu konkurentus un cīņas garšu, lai pēc sacensībām varētu rezultātus salīdzināt, piemēram, ar draugu komandu. Mūsdienās vairs nepietiek tikai un vienīgi ar pašām sacensībām – ir nepieciešamas komunikācija un rūpes par dalībnieku gan pirms, gan pēc sacensībām. Tādēļ esam izstrādājuši noteikumus un nolikumu, kurā viss ir skaidri definēts, lai nerastos nekādi pārpratumi vai neskaidrības, esam izveidojuši ērtu pieteikšanās sistēmu. Galvenais uzdevums ir radīt pēc iespējas kvalitatīvākas sacensības – radīt pārdomātu distanci, kas izveidota attiecīgi dalībnieku sagatavotībai, jo mērķis ir panākt pozitīvas emocijas visos dalībniekos, lai apmierināti būtu gan profesionālie sportisti, gan tie, kuri piedalās pirmo reizi. Sacensību rīkošanai arī esam piesaistījuši sponsorus, kas nodrošina zemāku dalības maksu sacensībām. Piedzīvojumu sacensību priekšrocībā ir tā, ka tās var rīkot jebkurā vietā – nav jābūt dziļiem mežiem, lai varētu radīt piedzīvojumu, tādēļ arī šogad ir izvēlētas Rīgai pietiekoši tuvas pilsētas un to apkārtne. Darām visu, lai sacensības izdotos! Dalībnieki noteiks, kādas ir mūsu sacensības- labākas, aizraujošākas, ātrākas. Mēs tās veidojam, bet dalībnieki vērtēs."
Vai bija viegli atrast domubiedru sacensību rīkošanā?

J. Dz.: "Domubiedri nebija ilgi jāmeklē, jo ar Jāni (Jānis Vanags – sacensību organizators) esam kā brāļi, tad nu viņam arī izstāstīju par ideju, kas man radusies. Sastrādājamies lieliski. Man, ir redzējums par to, kādai jābūt sacensību distancei, dažādiem tās elementiem, ir zināmas sacensību plānošanas iemaņas, savukārt Jānim ir pārdošanas prasme. Var taisīt daudz un dažādas sacensības, taču tās ir jāmāk „ietīt papīrītī”, lai pārdotu klientiem un dalībniekiem. Jebkuram produktam ir jābūt ar savu imidžu, lai tas piesaistītu. Es pats esmu orientierists – zinu, kā jāorientējas, ir pieredze piedzīvojumu sacensību rīkošanā, zinu, kā jāsagatavo posmu elementi un uzdevumi, taču nezinu, kā to visu cilvēkiem pateikt. Ir vajadzīga komanda, kas iedrošinātu un pateiktu, kā labāk."

Kāda ir Tava personīgā pieredze saistībā ar piedzīvojumu sacensībām?

J. Dz.: "Esmu piedalījies aptuveni desmit dažādās piedzīvojumu sacensībās gan Latvijā, gan Igaunijā. Pirmajās sacensībām nedaudz apdedzinājos pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ, kā arī pārvērtēju savus spēkus, uzreiz startējot garajā mačā. Tomēr jau pēc apmēram mēneša vēlējos tādās startēt atkal, un tā arī aizsākās mana aizraušanās ar šāda veida sacensībām. Lai arī šogad esmu sacensību organizators, tomēr ļoti ceru, ka atradīšu laiku, lai arī pats varētu piedalīties kādās sacensībās. Man pašam tuvas ir garā formāta sacensības, kuras ir vismaz 18 stundu garumā, jo īstā piedzīvojuma garša rodas naktī, kad ir neordināri apstākļi. Tad arī tu vari uzzināt savu spēku robežas, spēju koncentrēties un turpināt sadarbību ar komandas biedriem, noturēt motivāciju, kaut arī kādam citam komandas dalībniekam rodas vēlme izstāties. Tādēļ komandā ir jāveido tāda atmosfēra, lai to visu varētu pārvarēt. Patiesais gandarījums rodas tad, kad pārvarēts kas tāds, kas iepriekš licies neiespējams."

Kā vienu sacensību ietvaros tiks panākts tas, ka „Sacensības ir pa spēkam biroju darbiniecēm un pietiekami aizraujošas profesionāliem sportistiem?”

J. Dz.: "Šeit kā piemēru var minēt maratona skrējienu, kurā piedalās gan profesionāli skrējēji, gan tie, kuri skrien tikai kompānijas pēc, taču abiem šis skrējies ir aizraujošs un visi sasniedz savus iekšējo mērķus. Konkrēti Triatel xRace katrs dalībnieks var izvēlēties dalības klasi – sporta vai tautas – atbilstoši savām spējām. Tautas klases mērķis ir, lai to varētu paveikt jebkurš dalībnieks, lai izjustu piedzīvojumu un nepiedzīvotu negatīvas emocijas. Sporta klasei distance būs garāka un fiziski smagāka. Tiks domāts arī par dažādiem uzdevumiem, kuru veikšanai dalībnieki varētu pielietot gan savas zināšanas, gan pieredzi."

Kā notiek sacensību posma plānošanas process?

J. Dz.: "Pirmais, ar ko sāku, ir sacensību apvidus apskatīšanās kartē, lai rastos priekšstats, kas tur vispār ir – kāds reljefs, kalni, ezeri, upes, purvi, meži … Balstoties uz šo izpēti kartē, dodos uz konkrēto apvidu un skatos jau konkrētas lietas, objektus, kas varētu būt interesanti. Ievācu informāciju arī no vietējiem iedzīvotājiem, kuri labi pārzina apvidu un spēj ieteikt interesantas vietas, kā arī parāda to, ko reti kad cilvēks no malas spētu atrast. Kad vietas tiek apzinātas, mēģinu tās salikt distancē, lai tā atbilstu nolikumā noteiktajiem parametriem. Pats grūtākais ir no atsevišķajiem elementiem izveidot kopēju distanci, kas atbilstu definētajiem laika un attāluma parametriem. Piemēram, tautas klases uzvarētāja laikam jābūt aptuveni 4 stundas. Tajās jāpaspēj iekļaut visa veida uzdevumi – velo braukšana, airēšana, orientēšanās, speciālie uzdevumu – daudz aktivitātes īsā laika posmā un mazā apvidū. Šāda veida plānošana ir sarežģītāka, salīdzinot ar garā formāta sacensībām. Kad vietas apzinātas un distance izplānota, notiek distances tests – pārbaude, cik ātri to spēj paveikt dalībnieks un vai tas spēj iekļauties noteiktajā uzvarētāju laikā. Atkarībā no tā, distance tiek koriģēta, ja nepieciešams. Sastādot distanci, tiek izdomāts, kāda veida karti labāk izmantot, lai būtu ērtāk un interesantāk orientēties.
Paralēli notiek objektu saskaņošanas ar pašvaldību, ar zemju un objektu īpašniekiem. Lai sacensību gaitā neveidotos rindas pie kāda no uzdevumiem, sarežģītākie uzdevumi tiks atstāti distances beigām, kad komandas būs izklīdušas. Saplānot sacensības bez sastrēgumiem – tas man ir izaicinājums, tādēļ arī no dažādiem elementiem nākas atteikties, no kā nebūtu jāatsakās, piemēram, diennakts sacensībās.
Piedzīvojumu sacensībās labi ir tas, ka nav nekādu noteiktu standartu. Sacensības var taisīt Vecrīgā, var taisīt mežā, tās var būt ar karti, var būt arī bez, posmos var likt jebkāda veida uzdevumus, jo visu pasaka nosaukums – piedzīvojumu sacensības. Dalībnieki nekad nezina, kas un kā būs jādara – tas arī piešķir tam visam aizrautību. Sacensību posmi arī nekad nebūs vienādi – tie vienmēr atšķirsies gan uzdevumu, gan apvidus ziņā. Apvidus gan nav izšķirošais, bet tas ir svarīgs, lai mačs būtu interesants. Apvidus, kurā, nav pateicīgu dabas objektu, apgrūtina plānošanu un distances veidošanu. Tajā pašā laikā ir lielāks izaicinājums, lai sacensības izveidotu interesantas."

Kādu Tu redzi piedzīvojumu sacensību nākotni Latvijā?

J. Dz.: "Domāju, ka arvien populārākas kļūs īsās piedzīvojumu sacensības, piedzīvojumu skrējieni. Daudziem dalībniekiem patīk, ka viss notiek vienkārši – nav jāmeklē komanda, speciāls apģērbs, inventārs. Jo vienkāršāk, jo labāk. Tādas gan vairs īsti nevar nosaukt par piedzīvojumu sacensībām, bet tas ir tas, uz ko virzās. Protams, ir liela daļa, kam patīk un kas turpinās aizrauties ari ar klasiskā formāta sacensībām. Ceru, ka kļūdos, tomēr šaubos, ka klasiskā formāta sacensības varētu attīstīties un pēc tam varētu rasties liels pieprasījums. Ja šajā vidē ienāk jauni sacensību organizatori, tie aizvien vairāk pievēršas vieglajiem formātiem. Tāpat arī sponsori/ atbalstītāji vairs tik aktīvi neatbalsta klasiskās sacensības. Bet domāju, ka noteikti būs dažas kompānijas, kuras rīkos klasiskos piedzīvojumu mačus katru gadu, kalpos uzticīgajai auditorijai un tās neizzudīs. Triatel xRace ir vidusceļš starp garo maču un absolūti vienkāršu skrējienu. Šādām formātam viennozīmīgi ir nākotne. Formāts ieņems stabilākas pozīcijas. Un kā jau sākumā teicu, mans mērķis ir piedzīvojumu sacensībām piesaistīt pēc iespējas vairāk jaunus dalībniekus. Un es ļoti priecāšos, ja kaut neliela daļa no tiem sāks startēt arī garajos mačos tādi kā RAID, Sigulda, arī Mona-x un Barona Mantojums."
Kādēļ aktīvistiem jāpiedalās tieši piedzīvojumu sacensībās – ko tie iegūs piedaloties?

J. Dz.: "Piedzīvojumu sacensības ir labas tādā ziņā, kad dalībnieks pats var izvēlēties savu tempu, nekur pārāk neskrienot un nenesoties, var sasniegt labu rezultātu, jo galvenais nav tikai fiziskais spēks. Nepieciešamība ir izveicība un attapība, lai apsteigtu fiziski spēcīgas komandas. Bieži vien cilvēkiem, kuri nodarbojas ar dažādām aktivitātēm, ir apnicis, ka visu laiku ir viens un tas pats. Tie gūst prieku, ja var izmēģināt ko jaunu un nebijušu, un katru reizi piedzīvot arvien jaunas emocijas. Sacensības ir komandu sporta veids, kurā var mācīties pielāgoties, saprasties, sadarboties un izdomāt, kā palīdzēt komandas biedriem gan fiziski, gan emocionāli, ja nepieciešams. Cilvēki šādās sacensībās ierauga daudzas interesantas vietas un objektus, kurus ikdienā nebūtu pamanījuši. Esmu pārliecināts arī, ka vietējie iedzīvotāji šajās sacensībās ieraudzīs vēl neredzētas vietas, lai arī turpat visu laiku ir dzīvojuši. Viens no pozitīvākajiem brīžiem sacensībās ir sajūta, ka ir paveikts kas liels, ir novērtētas katra paša spējas un izturība, un ir gandarījums par izdarīto."

Kā Tu ieteiktu gatavoties Triatel xRace sacensību dalībniekiem?

J. Dz.: "Svarīgi ir iepriekš nodarboties ar dažādām aktivitātēm – nedaudz paskriet, pabraukt ar velosipēdu, iziet garākas pastaigas. Jo vairāk dalībnieks būs pieradis pie aktivitātēm, jo vieglāk būs pārvarēt distanci. Tā kā sacensību pamatā ir orientēšanās, iesaku apgūt arī orientēšanās pamatus un darbību veikšanu ar kompasu. Arī dažāda veida forumos var palasīt cilvēku atsauksmes un pieredzi par to, kā gatavoties sacensībām, taču katram pašam šīs zināšanas sniedz pieredze. Svarīgi ir ģērbties ērti un atbilstoši laika apstākļiem. Vajadzētu izvēlēties sintētisku apģērbu, kas ātri žūst un neuzsūc ūdeni. Tas pats attiecās uz apavu un zeķu izvēli. Īsajiem mačiem tas nav tik aktuāli, bet garajos bez papildus zeķu pāra neiztikt. Distances laikā noteikti vajag lietot ūdeni vai sporta dzērienu, vieglu pārtiku. Pašam pirms mača patīk apēst auzu putru ar medu, riekstiem un rozīnēm. Īsā distancē iztieku ar dažiem sporta batoniņiem Sacensību laikā neiesaku eksperimentēt. Tas attiecas gan uz apģērbu, gan sporta pārtiku. Viss, ko esat nolēmuši pielietot sacensību laikā, iepriekš labāk pārbaudīt, lai nerastos nekāda veida problēmas sacensībās.
Sacensību laikā ļoti svarīgi ir koncentrēties uz uzdevumiem un iedziļināties visā, kas teikts un prasīts. Reizēm nozīme var būt katram vārdam, kas rakstīts distances aprakstā. Palaižot garām vienu niansi, var pieļaut lielu kļūdu un zaudēt daudz laika. Noteikti vēlreiz pārlasiet sacensību nolikumu –, jo tur ir minēti visi noteikumi, nepieciešamais inventārs, bez kura starts sacensībās nebūs iespējams.

Ja tomēr vēl rodas kādi jautājumi – rakstiet, zvaniet, ar lielāko prieku atbildēšu."