Pārbaudījums Ņujorkas svelmē
Pērn Ņujorkā Anastasija Sevastova pirmoreiz iekļuva „Grand Slam” turnīra otrajā kārtā, pirmoreiz spēlēja lielajā „Louis Armstrong” stadionā, un uzvaru pār vienu no pasaules labākajām tenisistēm Svetlanu Kuzņecovu no viņas neviens negaidīja. Pagājis gads, un abas tenisistes atkal tiekas „US Open” otrajā kārtā tieši tajā pašā laukumā. Anastasija šajā laikā pāris pudus sāls ir apēdusi, uzvarējusi savā pirmajā WTA turnīrā, un jācer, ka 2004. gada čempionei priekšā ne tas vieglākais pārbaudījums.
Sevastovas un Kuzņecovas mačs tiks aizvadīts tieši tad, kad Ņujorkā būs dienas vidus. Tā būs cīņa ne tikai vienai ar otro, bet arī ar karstumu. Ja Pirmdien un otrdien laika apstākļi vēl bija pieņemami, tad vakar termometra stabiņš uzkāpa līdz 35 grādiem pēc Celsija (ne velti Viktorija Azarenka laukumā paģība), un aptuveni tikpat karsta diena tiek prognozēta arī šodien. Piektdien tiek solīts negaiss, un pēc tam kļūšot manāmi vēsāks, bet šodien vēl nāksies pieciest svelmi.
Vakar aprunājos ar kolēģi no „Sovetskij sport”. Par gaidāmo maču ar Sevastovu viņš Kuzņecovai bija aizmirsis pajautāt, taču šo to interesantu pastāstīja. Kā zināms, par krievietes treneri strādāja kādreizējā Latvijas tenisiste Larisa Savčenko-Neilande, un tieši Savčenko-Neilandes vadībā Svetlana pērn triumfēja „French Open”. Nesen abu ceļi šķīrušies, un par jauno Kuzņecovas treneri kļuvis francūzis Luiks Korto (strādājis ar Ameliju Moresmo un citiem Francijas tenisistiem). Pēc krievu kolēģa teiktā Kuzņecova nav bijusi mierā ar to, ka Larisa raujas vairākās frontēs – Maskavā trenē kādu talantīgu juniori un daudz laika velta ģimenei. Viņa gribējusi treneri, kas pastāvīgi ir kopā ar viņu. Kuzņecova stāstījusi, ka Savčenko-Neilande tagad ir viņas konsultante, tomēr krievu žurnālists uzskata, ka, šādi izsakoties, tenisiste gribējusi apslēpt nesaskaņas.
Garāmejot pārmiju dažus vārdus arī ar Ernesta Gulbja bijušo treneri Karlu Haincu Veteru, kurš tagad trenē ungāru tenisisti Agnesu Šavaju. Savulaik ar Veteru bija tīri labs kontakts, taču kopš sadarbības pārtraukšanas ar Gulbi ar viņu nebijām runājuši. Toreiz aicināju viņu izteikt savu viedokli par notikušo, taču Veters bija nelokāms – ja Ernests neko nestāsta, tad arī viņš klusēšot. Šoreiz austrietis pajautāja, kā veicies Gulbim. Atbildēju: zaudēja, stāstīja, ka esot apslimis. „Not suprising. There is always something going on with Ernests!” jeb „Nekā pārsteidzoša. Ernestam allaž kaut kas atgadās!” nosmīnēja Veters, un katrs devāmies uz savu pusi...
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Nemācāja Gulba talantu izmantot, tagad vēl gudrojās...