Kaimiņu tenisa spīdeklis

Beranķi uz sarunu gribēju aicināt jau pēc uzvaras „US Open” pirmajā kārtā pār amerikāni Raienu Svītingu, taču nesanāca. Vai organizatori bija aizmirsuši viņu pabrīdināt vai kā citādi, bet Beranķi tā arī nesagaidīju. Īpaši par to nesatraucos, jo iespēja parunāt ar viņu taču būs pēc otrās kārtas mača. Nav pat svarīgi – vinnēs vai zaudēs. Taču, kad 20 gadus vecais lietuvietis pēc vairāk nekā trīs ar pusi laukumā pavadītām stundām atzina austrieša Jirgena Melcera pārākumu (5:7 izšķirošajā setā), sāku uztraukties, vai Beranķis piekritīs atsevišķai sarunai. Atnākot uz preses konferences telpu, biju patīkami pārsteigts – Ričards izskatījās nosvērts, un nekas neliecināja, ka stundu iepriekš viņš piedzīvojis sāpīgāko zaudējumu savā karjerā. „Protams, ka žēl. Uzvara nebija tālu – piektajā setā bija 4:3 un 40:15, taču vienkāršā situācijā kļūdījos sitienā no labās. Vēlāk atspēlēju trīs mačbumbas, taču tik un tā zaudēju,” sarunu sāk Beranķis. „Otro reizi mūžā man bija tik garš mačs. Iepriekš piecus setus nospēlēju martā Deivisa kausa izcīņā, kad pārspēju angli Danielu Evansu. Tagad ģērbtuvēs pat sākās krampji.”

To, kas ceturtdienas pievakarē notika „Flushing Meadows” 7. laukuma malā, bija jāredz savām acīm. Korta vienā pusē ir liela tribīne, kas bija praktiski piepildīta, un cilvēki vēl gaidīja rindā. Otrā pusē – eja starp laukumiem. Kad Beranķa mačā ar Melceru risinājās izšķirošie notikumi, interesenti tur sastājās vairākās rindās; tie, kas netika pirmajās, mēģināja uz kaut kā pakāpties. Lietuvā tad bija dziļa nakts, taču esmu pārliecināts, ka ļoti daudzi sekotu līdzi šai cīņai, ja tas būtu iespējams. Kaut gan tribīņu lieluma ziņā 7. korts noteikti nav no mazākajiem, televīzijas pārraide no tā nenotiek.

Laukuma malā pamanīju arī leģendāro amerikāņu tenisa treneri Niku Bolitjeri. Pirms trim gadiem, kad Beranķis uzvarēja „US Open” junioru turnīrā, viņš parakstīja līgumu ar IMG, kam pieder Bolitjeri tenisa akadēmija. Daļu laika Ričards tagad pavada, trenējoties Bradentonā, taču Bolitjeri ir tikai Beranķa konsultants. Atšķirībā no labākajiem Latvijas tenisistiem, kuri jau no pusaudžu vecuma ārzemēs meklējuši zinošākus trenerus, ar Beranķi kopš bērna dienām kopā ir lietuvietis Remīgijs Balžekas. Ar šo treneri Ričards iepazinies deviņu gadu vecumā, kad no dzimtās Viļņas pārcēlies uz Šauļiem, kur ir tenisa akadēmija. Līdz 14 gadu vecumam Beranķis trenējies tikai Lietuvā, bet pēc tam sācis braukāt uz Sadlebrūkas tenisa akadēmiju Floridā. Tur viņš mēdz trenēties vēl aizvien.

Kad 2007. gadā Beranķis tika atzīts par labāko junioru pasaulē, šķita, ka pavisam drīz izdzirdēsim par viņu arī pieaugušo līmenī. Vairākos ATP turnīros organizatori viņam piešķīra „wild card”, taču lietuvieša progress nebija tik ātrs, kā tika gaidīts. Vēl pērnā gada beigās pasaules rangā viņš bija tikai 320. vietā, un tā pa īstam sācis spīdēt tikai šogad. Februārī Ričards ATP turnīrā Sanhosē tika līdz ceturtdaļfinālam, bet Vimbldonā un „US Open” pārvarēja kvalifikāciju un arī pamatturnīra pirmo kārtu. Šonedēļ ATP rangā Beranķis ieņem 124. vietu, un pēc tam, kad tiks pieskaitīti punkti par „US Open”, viņam jāgūst tikai dažas uzvaras, lai kļūtu par pirmo Lietuvas tenisistu ATP ranga spēcīgāko simtniekā. „Pāriet no junioriem uz pieaugušajiem bija ļoti grūti. Te ir pavisam cits līmenis. Lai būtu konkurētspējīgs, ne tikai labi jāspēlē, bet jābūt teicamai fiziskajai sagatavotībai. Man šajā laikā bijis daudz sāpīgu zaudējumu, taču es ne brīdi nenolaidu galvu,” stāsta Beranķis. Ar viņu runājam angliski, kaut arī viņam nebija nekas pret sazināšanos krieviski.

Beranķi nevar nosaukt par tipisku mūsdienu tenisistu. Galvenokārt mazā auguma dēļ – Ričards ir tikai 1,75 metrus garš. „Citiem salīdzinājumā ar mani ir priekšrocības. Viņiem pietiek labi ieservēt, bet man jāskrien pakaļ katrai bumbiņai, jābūt milzīgai izturībai,” spriež 20 gadus vecais tenisists. Izturēšanās un spēles ziņā viņš nedaudz atgādina austrālieti Lejtonu Hjūitu.

Ričards stāsta, ka arī Lietuvā teniss agrāk nebija īpaši populārs. Tieši tāpat, kā tas bija Latvijā, iekams parādījās Ernests Gulbis. Tagad kaimiņzemē sācies tenisa bums. „Nesen Viļņā atvēra jaunu tenisa centru ar 20 laukumiem. Turklāt tie visu laiku ir pilni,” par sava sporta veida popularitātes pieaugumu priecājas Beranķis. Viņa mērķis ir iekļūt pasaules tenisa elitē. Lai izdodas!