Gulbis ārzemju medijiem par Grand Slam, emocijām kortā, talantu...

Tavā kontā tagad ir seši ATP tituli, no kuriem viens iegūts tikko. Vai tas kaut kādā mērā Tev ļaus labāk nostartēt Grand Slam turnīros?
Nav ne jausmas, man tas nekad īsti nav izdevies. Redzēsim, pirmā spēle bija pietiekami OK.

Atskatoties uz iepriekšējiem Grand Slam turnīriem un zaudējumiem. Vai tajos ir kas kopīgs vai katra situācija bijusi pavisam atšķirīga?
Uzskatu, ka šogad man ir bijuši tikai divi slikti turnīri – Austrālija un Maiami, kur spēlēju slims.

Vairāku domāju par lielajiem turnīriem...
Tad jau sanāk tikai Austrālija, un tajā nespēlēju labi. Ceru, ka šeit izdosies labāk (smejas).

Bet paskatāmies uz senākiem Grand Slam.
Senāk es biju pavisam cits spēlētājs. Jūs zināt manus rezultātus. Es zaudēju 2.kārtā vienu turnīru pēc otra. Nav vērts pievērst uzmanību tiem notikumiem.

Ernest, bieži vien dzīvē ir situācijas, kad tēvs un dēls ir veiksmīgi vienā sfērā. Piemēram, biznesā, arī futbolā. Kā Tev šķiet, kāpēc šādas situācijas nav tenisā, kad gan tēvs, gan dēls ir veiksmīgi tenisisti?
Par to varētu runāt krietni ilgāk. Neatceros kurš tieši, bet kāds bokseris sacīja – ja tu guli zīda pidžamā, ir grūti pamosties sešos no rīta, lai skrietu krosu. Par to varētu būt arī šis stāsts. Man šobrīd ļoti patīk trenēties Vīnē, ārpus pilsētas, kur ir pat nedaudz garlaicīgi, nevis, piemēram, Nicā vai Montekarlo. Tie ir kārtīgi darba apstākļi. Arī es uzaugu labos apstākļos, bet ir jāmācās tikt ārā no šīs komforta zonas. Es to mācos pēdējo gadu-pusotru. Domāju, ka nav viegli veikt šo pāreju.

Vai Tu uzskati, ka agrāki panākumi Tev varēja izpalikt tieši šī iemesla dēļ?
Domāju, ka manā gadījumā vairāk varētu runāt par spēju apvienot talantu un darbu. Atceroties laikus Piliča akadēmijā, kad bijām tur kopā ar Novaku (Džokoviču-aut.). 13-14 gadu vecumā pēc treniņa viņš darīja papildus fiziskos vingrinājumus, kamēr es devies uz istabu, ēdu nutelluun spēlēju playstation. Viņš apvienoja talantu un smagu darbu jau tad, es izmantoju vien talantu.

Tātad šajā vecumā Tu varēji būt talantīgāks par Novaku?
Treneris Piličs man vienmēr ir teicis, ka vērtējot talantu neesmu sliktāks par Novaku. Bet mūs salīdzināt bija grūti, jo viņš bija krietni nobriedušāks, tuvāk vīrietim, kamēr es vēl 15 gados biju zēns. Dienvidu cilvēkiem tā ir. Jūs jau zināt, ātrāk aug bārda un tā (smejas). Viņš jau spēlēja pie vīriešiem, kamēr es pie junioriem.

Atgriežoties pie Taviem tituliem. Tu esi spēlējis sešos finālos un visus esi uzvarējis. Daudziem spēlētājiem finālos ir papildus stress, bet Tu, šķiet, proti noķert to īsto, izšķirošo momentu.
Ziniet, es biju patiešām sarūgtināts, kad nesen ATP mājaslapā apskatīju statistiku par spēlētājiem, kuriem ir labākā finālu bilance. Tur bija pieminēti tie, kuri ir spēlējuši vismaz desmit finālos. Pirmais laikam bija Davidenko, Rodžers (Federers-aut.) bija trešais vai ceturtais, bet tas, kas mani sakaitināja, bija mazā piebilde apakšā, ka Grigors Dimitrovs būtu pirmais, bet viņam nav pietiekami daudz finālu ar bilanci 3-1. Un ne vārda par mani ar 5-0 bilanci vai Sergiju Stahovski, kuram ir 4-0. Un tad es uzvilkos un izcīnīju sesto (ilgi smiekli).

Tu šo pārliecību varētu pārnest arī uz Grand Slam turnīriem?
Man tikai jātiek līdz finālam, tad problēmu nebūs (turpina smieties).

Vai esi pievērsis uzmanību izlozei Parīzē?
Ne pārāk. Zinu, ka tagad būs jāspēlē pret jaunu argentīnieti Baņi, bet tālāk īsti nē.

Vai Grand Slam turnīros izjūti lielāku spiedienu, nekā mazākas nozīmes sacensībās?
Tā bija mana lielākā problēma, kad pirms lielajiem turnīriem domāju, ka tagad ir mana lielā iespēja, kas jāizmanto. Tāpēc šogad nolēmu spēlēt Nicu, lai izvairītos no domām par Parīzi. Neskatījos French Open izlozi, kamēr nebiju beidzis turnīru Nicā. Atceros sacensības Sidnejā pirms Australian Open, kad bija jāspēlē pusfināls pret Simonu, bet domās jau biju Melburnā. Arī šoreiz bija stress 1.kārtā, bet mazāk kā citas reizes.

Bet vai tas nav fiziski nogurdinoši pirms turnīra, kurā iespējamas piecus setu spēles?
Es pagaidām neesmu tādā pozīcijā, TOP10, lai strikti izvēlētos pareizo ceļu. Varbūt man šis veids būs piemērots. Esmu meklējumos.

Tu taču esi tuvu TOP10?
Jā, ATP Race esmu pat devītais (smaida).

Ja Tu kortā ar sevi nesarunātos, kā Tas iespaidotu Tavu spēli?
Būtu ļoti garlaicīgi. Es sevi izklaidēju (smejas).

Bet vai Tu nevari iztikt bez tā?
Iespējams es varētu. Es gribētu būt kortā mierīgāks, gribētu nepievērst tik daudz uzmanības dažādiem sīkumiem – skatītājiem kas staigā, vai skaļi košļā košļājamo gumiju. Es gribētu būt kā Buda nosvērts un mierīgs, bet tas ir ļoti grūti. Ārpus korta es esmu mierīgs, bet spēlē uzvelkos.

Ernest, kā Tu vērtē sava cīņubiedra Dominika Tīma izredzes mačā pret Nadalu?
Es domāju, ka viņš var pacīnīties. Tas, kā viņš šobrīd sit pa bumbiņu... Vēl šorīt trenējāmies, ļoti labi.

Tev ir bijuši vairāki spraigi mači ar Nadalu. Vari ieteikt viņam kādu padomu?
Noteikti zinu, ka mans un viņa treneris (Ginters Bresniks – aut.) iedos labākus padomus. Tāpēc viņš ir treneris (smejas).