Zviedru žurnālists: ''Hokejs un futbols Zviedrijā ir daudz populārāks par tenisu"

Stokholmas sacensību ceturtās dienas galvenais notikums man un noteikti arī jums šoreiz sākās ap pulksten 12.00, kad uz galvenā korta izgāja Gulbis un viņa pretinieks Saislings. Ja mačā pret Šardī notikumi uz laukuma risinājās diezgan līdzīgi – labi uzbruka gan latvietis, gan francūzis, tad šodien Ernesta pārākums bija izteiktāks. Servējot un servi uzņemot, Ernests bija pārāks par pretinieku, kas vairāk vai mazāk ļāva noteikt mača turpmāko ritējumu. Vairāku kļūdu dēļ panākums beigās gan nenāca tik viegli, tomēr varēja just, ka no korta kā uzvarētājam būtu jānoiet tieši Ernestam, un tā arī notika. Pēc spēles Ernests izskatījās apmierināts ar paveikto un radīja iespaidu, ka rītdien tiks darīts viss, lai apturētu raženo Janoviču. Atliek vien cerēt, ka to arī izdosies paveikt!

Pēc Ernesta mača nedaudz paskatījos Verdasko un Nieminena spēli, bet pēc tam devos apvaicāties pie dažiem skatītājiem, lai noskaidrotu, ko viņi zina par Latviju un tās vadošo tenisistu. Video sižetu ar iegūtajām atbildēm, visticamāk, redzēsiet rīt, bet varu pačukstēt, ka viens otrs skatītājs noveda tiktāl, ka nezināju, vai smieties vai raudāt par viņa inteliģenci.

Izrādās, ka apjautājot cilvēkus, laiks skrien vēja spārniem – ātri pienāca vakars, un sākās Ferera – Soka spēle, kuru bija neiespējami nepamanīt. Tika aizņemtas gandrīz visas sēdvietas, turklāt cilvēki visapkārt tribīnēm vēl stāvēja kājās. Tā kā centrālā korta telpa nav ļoti liela, katri aplausi vai gaviles tajā liekas diezgan spēcīgas, kas rada vēl lielāku emociju uzplūdu. Jāpiemin, ka Ferers negaidīti zaudēja pirmo setu, kas lika ieinteresēties arī visiem tiem, kas tobrīd nodarbojās ar pārtikas stendu tukšošanu vai 1. kortā skatījās dubultspēli, tādējādi radot vēl lielāku cilvēku drūzmu.

Pēc Ferera uzvaras devos paklausīties viņa sacīto preses konferencē. Kamēr gaidīju spāni ierodamies, izmantoju lielisko izdevību un aprunājos ar ļoti erudītu zviedru sporta žurnālistu, kurš labprātīgi padalījās ar savām zināšanām. Viņaprāt, teniss Zviedrijā ir tikai kādā sestajā vai septītajā vietā, ja vērtē pēc cilvēku ieinteresētības. Šobrīd toni Zviedrijas sportā nosaka futbols, tad seko hokejs, pēc tam tādi sporta veidi, kuros viņiem ir kāds augstas klases sportists, un tikai pēc tam ir teniss. Viņš arī uzsvēra, ka cilvēku ieinteresētība galvenokārt balstās uz panākumiem attiecīgajā sporta veidā. Respektīvi, ja tādu nav, tad šim sporta veidam īsti arī netiek pievērsta uzmanība. Pēc tam parunājām arī par populārākajiem zviedru tenisistiem un noskaidroju, ka vismīlētākais Zviedrijā ir Bjerns Borgs, kurš izcīnijis 11 '"Grand Slam'' titulus. Pēc Borga seko tādi tenisisti kā Matss Vilanders un Tomass Enkvists. Apvaicājos arī par to, kā klājas nesenajai zviedru zvaigznei Robinam Soderlingam, un žurnālists pastāstīja, ka nesen ar Robinu ir runājis un, ka viņš ļoti vēlas atgriezties ATP tūrē, tomēr veselības liksas to neļauj. Par spīti tām, Soderlings, visticamāk, gan mēģināšot atsākt spēlet, taču vispirms esot jāsagaida, kad veselība būšot kaut cik labā stāvoklī.

Gribēju noskaidrot vēl dažus sev interesējošus jautājumus, taču sarunu pārtrauca Ferera ierašanās. Diemžēl pēc tam zviedrs bija aizņemts un aprunāties vairs neizdevās... Tad nolēmu doties uz centrālo kortu, lai noskaidrotu, cik spēcīgi tiks atbalstīts „Pim-Pim” Juhansons. Jāsaka, ka pirms mača sākuma neliels fanu pulciņš regulāri turpināja skandēt saukli zviedru valodā, kas, kā nopratu, nozīmēja „Aizet, „Pim-Pim”, aiziet!” Par nožēlu sanākušajiem atbalstītājiem, kuri nekautrējās pienācīgi Joakimu atbalstīt, zviedrs tomēr divos setos piekāpās Raoničam, kas nozīmēja ceturtās spēļu dienas beigas.

Roberts Urdziņš no Zviedrijas.