Kafeļņikovs min Ostapenko un Sabaļenku kā piemērus sliktā attieksmē pret treneriem

44 gadus vecais Jevgeņijs Kafeļņikovs savas tenisista karjeras zenītā uz brīdi kļuva par pasaules ranga pirmo numuru. Viņš aizvadīja spožu karjeru, kurā divreiz triumfēja „Grand Slam” turnīros vienspēlēs un četras reizes kļuva par „Grand Slam” čempionu dubultspēlēs. Kafeļņikovs Krievijā pazīstams ar savu aso viedokli sociālajos tīklos par dažādām tēmām, kā arī viņš ir viens no Krievijas Tenisa federācijas viceprezidentiem.

Kafeļņikovam intervijā tika vaicāts, kad viņš varētu sākt nopietni sākt strādā kā tenisa treneris, uz ko viņš atbildēja šādi: „Kad novecošu. Trenera darbs ir ļoti nepateicīgs. Es negribu trenēt tikai trenēšanas pēc, man no tā nebūs nekāda prieka. Man nepieciešams produkts (spēlētājs), kurš atbilst manām vīzijām. Es vēlos zināt, ka spēlētājs visu teikto paņems sevī, man tas būtu vissvarīgākais. Domāju, ka agri vai vēlu līdz tam arī nonāks.”

Kafeļņikovam tika vaicāts viedoklis par pazemojumiem, ko treneri mēdz pieredzēt sieviešu tenisā: „Jā, tur ir Aļona Ostapenko, Arina Sabaļenka... Kā es ar to tiktu galā? Nepieciešams jau no sākuma novilkt skaidras līnijas. Protams, ļoti labi saprotu, ka spēles karstumā ir dažādas emocijas un var sarunāt jebko. Taču arī tādos brīžos jāprot sevi kontrolēt, un trenerim jau iepriekš skaidri jāizrunājas ar spēlētāju, sak, ka viņš nav nekāds izsūtāmais zēns. Visu jāzina jau iepriekš, ko var darīt un ko nevar. Tāpēc man pašam ar treneriem vienmēr bijušas tādas attiecības. Man nebija tiesību pārkāpt kaut kādas robežas.”

Kopš Ostapenko straujās pacelšanās pie tenisa elites spēles gaitā, televīzijas kameras vismaz divreiz fiksējušas, kā viņa spēles pārtraukumā, kad ir iespēja uzklausīt treneru padomus, aizdzinusi savus trenerus prom (šeit un šeit ).

Kafeļņikovs savā intervijā atzina, ka arī viņam pašam bijusi zvaigžņu slimība: „Nezinu nevienu veiksmīgu sportistu, kuram tāda nebūtu bijusi. Visi jau neatzīstas, tam vajag stipru gribu. Ar laiku jau saproti, ka tavi slavas gadi ir pagājuši, un tad sāc izturēties normāli. Ja es vēl būtu sportists un jūs man pazvanītu par intervijas sarunāšanu, tad es gan jums tā atbildētu (smejas).”

Kafeļņikovs atklātajā sarunā arī paskaidroja, kādēļ tur nelāgu prātu uz citu Krievijas tenisa zvaigzni Mariju Šarapovu: „Mēs nekādi nekomunicējam. Tur apakšā banāls stāsts. Mans tēvs bija ļoti labs paziņa Šarapovas tēvam, vēl pirms tam, kad viņi aizbrauca no Krievijas. Un arī tagad viņi sazinās ik pa laikam. Manam tēvam vienreiz bija ļoti svarīgi saņemt no Marijas rakstisku apliecinājumu, ka tad, kad viņai bija 4-5 gadi, viņš palīdzējis. Viņa atteicās. Mani tas ļoti kaitināja. Es pats viņai raketi iedevu, spēlēju ar viņu vēl pirms aizbraukšanas. Vēlāk sazinājāmies, viss bija kārtībā, bet tikai līdz tam brīdim, par kuru stāstīju. Tas bija pirms kādiem 5-6 gadiem. Man nav nekādu antipātiju pret viņu, bet tas brīdis mūsu attiecības mainīja. Bet vispār jau visi sen saprot, ka viņa nav nekāda krieviete – ASV pase viņai jau ir sen, arī amerikāņu domāšana.”

Kafeļņikovs arī nelaida garām iespēju kārtējo reizi raidīt kritiku Krievijas prezidenta Vladimira Putina virzienā, norādot, ka pārāk lieli valsts līdzekļi tiek tērēti militārajām vajadzībām, atstājot novārtā sociālās sfēras: „Mēs visi taču saprotam – mūsu valstī notiekošā pēdējos 4-5 gados dēļ mēs pārējā pasaulē kļūstam par no sabiedrības izslēgtajiem. Tā vien izskatās, ka imidža ziņā tuvojamies Ziemeļkorejai. Vai pats vēlos kļūt par politiķi kā Marats Safins? Nevēlos. Un arī saviem kolēģiem neiesaku. Jo viņi degradē mūsu sporta tēlu. Uz mums jau tā skatās kā uz idiotiem. Nevēlos, lai par mani tā runātu, un nenovēlu, ka maniem kolēģiem citos sporta veidos būtu līdzīga reputācija.”

Izmantotie resursi:
https://www.youtube.com/watch?v=e3G...
https://www.sports.ru/tribuna/blogs...