A.Juška: "Pietrūka fanu atbalsta"

Pērn sasniedzis karjeras augstāko ATP ranga vietu (226.), šogad izkritis uz piekto simtu, bet jau sācis lauzt ceļu atpakaļ uz labāko trīssimtnieku. 24 gadus vecais Andis Juška ir neatņemama mūsu Deivisa kausa izcīņas sastāvdaļā. Šoreiz Andim bija jāuzņemas komandas līdera loma, tomēr uzvaru izdevās gūt tikai dubultspēlē.

Deivisa kauss Ukrainā. Kā esi apmierināts ar trijām spēlēm?
Ar pirmo spēli nevaru būt apmierināts, kaut arī pavisam slikti nespēlēju. Viņš (Marčenko) bija pretinieks siena, ņēma atpakaļ visu, ko situ. Dubultspēli nospēlējām ļoti labi tieši kā duets. Šī tiešām varēja būt labākā kopīgā dubultspēle tieši mums ar Denisu. Ar citiem pāriniekiem varbūt ir bijis vēl nedaudz labāk. Pret Stahovski nesanāca pirmais sets, bet tad centos vairāk turēt bumbu spēlē un ieķēros spēlē.

Uzvarēji ne tikai otro setu, bet tiki priekšā arī trešajā.
Jā un nenoturēju vadību. Mājās noteikti uzvarētu šo setu, bet pietrūka atbalsta tribīnēs. Ļoti žēl, ka neatbrauca fani. Ja nav Gulbja, nav arī fanu un tas ir bēdīgi. Viņi tāpat ir arī mani, Denisa un Kārļa draugi, bet atbalstīt brauc tikai tad, ja spēlē Ernests.

Tās divas strīdīgās epizodes trešā seta beigās?
Nu tas arī ir mājas faktors, setbumbas izspēlē noteikti Stahovskim bija auts. Bet tiesnešus vainot īsti nevar. Lielāku iniciatīvu varētu vēlēties no komandas kapteiņa, lai strīdīgajās epizodēs parunā ar tiesnesi un vismaz rada iespaidu, ka cīnāmies par uzvaru. Ceturtā seta beigās biju spiests vairāk iet pie tīkla, labi izdevās atspēlēt mačbumbas, bet taibreikā viņš man daudz variantu nedeva.

Pret Stahovksi biji spēlēji jau ceturto reizi. Pēdējais mačs bija pirms divarpus gadiem Maskavā, kad uzvarēji. Kas mainījies viņa spēlē, ja viņš šobrīd ir 70. rangā?
Nepiespiesto kļūdu ir krietni mazāk. Viņam patīk spēlēt agresīvi un iet pie tīkla, bet kļūdu bija mazāk un tas man lika spēlēt piesardzīgāk.

Komandas kapteinis atzina, ka uz Tevi vienmēr ir liels spiediens – kad spēlē Ernests no Tevis gaida otro uzvaru vienspēlē, kad Ernesta nav, Tev jārāda līdera loma. Kurā gadījumā Tev pašam ir grūtāk?
Godīgi sakot sajūtas ir vienādas, jo katrā mačā cīnos par uzvaru, nedomājot par to, kāda ir situācija, kas zaudējis, kurš vinnējis. Ja vēl par to sāktu domāt spēles laikā, tad vispār paspēlēt nevarētu. Izeju uz laukuma un spēlēja savu spēli.

Un esi emocionālākais no mūsu komandas.
(Smejas). Jā, tā ir, bet brīžiem tā runāšana un bāršanās uz sevi palīdz noskaņoties un pamosties. Kamēr tās emocijas nelaiž ārā, tikmēr uguntiņu sevī neiznāk iedegt.

Gada sākumā Tev izdevās labi nospēlēt Francijas „Future” turnīros. Tur viss izdevās?
Ne viss, bet esmu apmierināts. Pirmajā turnīrā zaudēju pusfinālā, tur taibreiku man notiesāja, bet otrajā setā uz mačbumbas pārplīsa raketei stīgas. Nākamajā turnīrā pirmajā kārtā uzreiz nācās spēlēt pret spēcīgo īru Konoru Nīlandu. Visas izspēles gandrīz uz 10-12 sitieniem. Tas bija smagākais mačs sezonā un, uzvarējis to, ieguvu pārliecību un paņēmu visu turnīru. Finālā izdevās apspēlēt arī dubultspēļu ranga piekto numuru, čehu Dluhiju, kurš šogad atkal vēlas atsākt spēlēt vienspēles.

Tālākos plānos kādi turnīri?
Pēc nedēļas pauzes aizbraukšu uz vēl vienu „Future” Francijā. Jāiegūst vēl pārliecība pirms vasarā spēlēšu „Challenger” turnīros.

Nav domāts uzspēlēt kādā no ATP kvalifikācijām? Johanesburgā pamatturnīrā spēlēja vairāki „Challenger” līmeņa sportisti.
Ir domāts, bet kaut kā nav sanācis. Biju plānojis aizbraukt uz Marseļu, bet tieši tajā nedēļā iznāca sekmīgais „Future” turnīrs . Beigās gan iznāca labi, ka neaizbraucu, jo nemaz netiktu klāt kvalifikācijai. Krīze tagad ir arī tenisā. Vairāki „Challenger” turnīri tiek atcelti un daudzi laužas uz ATP. Konkurence ir daudz spēcīgāka nekā agrāk visa līmeņa turnīros.