Ostapenko mamma: "Nebija tikai teniss. Gribēju, lai viņa būtu gatava normālai dzīvei"
Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko mamma un bijusī trenere Jeļena Jakovļeva intervijā žurnālā "Sporta Avīze" atzīst, ka nekad apzināti nav stūmusi meitu sporta virzienā, gluži otrādi - viņai svarīgāka bijusi izglītības iegūšana.
Nereti sportā gadās, kad jau agrā vecumā nākas atteikties no normālas bērna ikdienas, taču Ostapenko mamma norāda, ka Aļonas gadījumā tam nav pamata. "Viņa patiešām neko nezaudēja. Viņa patrenējās pusotru divas stundas dienā, piecas reizes nedēļā. Viņai bija dejas, viņa gāja normālā skolā, mācījās angļu valodu, brauca uz Disnejlendu. Draugi, kino – nekas no tā viņai nebija liegts. Nebija tikai teniss, teniss, teniss, bet normāla pusaudža dzīve, kā visiem viņas vecuma bērniem. Domāju, ka zināmā mērā tas nāca arī no mums – es pati izgāju profesionālo sportu padomju laikā, labi zināju, ko tas nozīmē, un negribēju, lai viņa sevi visu ziedo tikai tam. Lai pēc tam skatītos – sanāks vai nesanāks."
"Gribēju, lai viņa būtu gatava normālai dzīvei, un tikai tad, gadījumā, ja patiešām sanāks – tad labi, lai tas būtu sports. Arī Aļonas tētis savā laikā profesionāli trenējās futbolā – arī viņš zināja, ko tas prasa. Zināja, ka tas ir milzīgs darbs, pēc kura tāpat nav nekādu garantiju, ka no tevis kaut kas sanāks. Tāpēc mēs ne brīdi nestūmām Aļonu sporta virzienā. Tas, uz ko visvairāk spiedu es, bija mācības – mans nosacījums bija tāds, ka izglītībai jābūt obligāti. Pati nāku no ģimenes, kur tas bija kā likums: sports ir labi, bet izglītība jebkurā gadījumā – vispirms. Arī Aļonai – nekad neatļāvu pamest skolu, pāriet uz kaut kādu tālmācību. Ģimnāzijas devīto klasi viņa pabeidza fizikas un matemātikas novirziena klasē, un neizpildīt mājasdarbus vai neaiziet uz stundām – tāda iespēja pat netika izskatīta. No manas puses tas bija ļoti stingri. Viss pārējais, lūdzu – ja gribi trenēties, trenējies, gribi dejot – dejo."
"Aļona ir maksimāliste. Ne tikai sportā. Ja viņa kaut ko dara, tad grib tajā būt vislabākā," skaidro Jakovļeva. "Un, zinot, ka mācībām nāksies veltīt uzmanību, jo citādi es vienkārši neļaušu – viņa to darīja, un darīja ar simtprocentīgu atdevi. Atbraucot no turnīra ārzemēs, kad nākamajā dienā jāiet uz skolu, bet nav sagatavots mājasdarbs – viņa sēdēja līdz pieciem sešiem rītā un taisīja. Viņa nevarēja tā – aiziet uz skolu un pateikt, ka nav, jo sporta dēļ nesanāca laika. Viņa to nedarīja skolotāju dēļ, bet pati sev – jo vienkārši nevarēja atļauties situāciju, kad citiem ir darbi, bet viņai nav un tāpēc viņa ir sliktāka par pārējiem."
Mamma piekrīt, ka Aļonas raksturs nav vienkāršajiem. Vai viņa bija viegli audzināms bērns? "Ne, ne, nav viegli audzināms... Bet jebkurš talantīgs cilvēks – ja viņš ir personība – nav vienkāršs. Aļonai raksturs bija jau kopš agras bērnības, kaut ko pavēlēt vai pieprasīt – tas nekad nav gājis cauri. Viņai vienmēr vajadzēja paskaidrot." Visu lielo interviju ar Jeļenu Jakovļevu iespējams lasīt šā mēneša žurnālā "Sporta Avīze".
+11 [+] [-]
+6 [+] [-]
+9 [+] [-]
Paldies mamai par Aļonu un veselību.
+7 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]