"French Open" 2.diena: Gulbis uzvar, Chatrier korts eksplodē

Pirmdienas rīts Parīzē uzausa ar saulīti. Priecēja arī sinoptiķu prognozes, ka lietus praktiski nav iespējams, tāpēc bija skaidrs, ka Gulbis pirmdien spēlēs. Ernesta cīņa pret brazīlieti Dutru Silvu bija dienas trešā cīņa kortā ar numuru trīs, tāpēc vēl 11:00 no rīta viņš aizvadīja treniņu pret amerikāni Maiklu Raselu.

Atšķirībā no iepriekšējās dienas, kad latvietis stundu slīpēja meistarību pret Tomiju Hāsu, šoreiz treniņš ilga tikai pusstundu – beigās nenotika seta cīņa uz punktiem. Paviršības un jautrības tajā netika pieļautas – vienīgais smieklu brīdis bija pašās beigās, kad Ernests nejauši trāpīja ar bumbiņu francūzim Polam Anrī Matjē, kurš kā nākamais ieradās trenēties.

Izkļuvis no 12.korta, nolēmu apmeklēt spēli 17.kortā starp čehu veterānu Radeku Štepaneku un jauno austrālieti Niku Kirgiosu. Taču ātri vien šai idejai atmetu ar roku – Roland Garros komplekss ir cilvēku pārpildīts, bet pie ārējo kortu ieejām bija pietiekami liela drūzmēšanās. Jāpiemin, ka tikai uz trīs galvenajiem kortiem notiek atsevišķa biļešu tirdzniecība – uz pārējiem ieeja ir ar vienu biļeti bez precīzas vietu norādes. Mediju pārstāvjiem nekādas priekšrocības šajā gadījumā nav, tāpēc nav pārsteigums, ka lielākā daļa žurnālistu vienkārši dzīvojas pa mediju centru, visus mačus skatoties monitoros un pēc tam gaidot spēlētājus uz pēcspēles intervijām.

Tamdēļ arī mans ceļš ved atpakaļ uz „Philippe Chatrier” kortu, kur pirmā spēle ir starp ķīnieti Na Lī un spānieti Anabelu Medinu Garigesu. Prognozējami, ka žurnālistu vietās ir redzami prakstiski tikai Ķīnas pārstāvji, kuri aktīvi aplaudē pēc veiksmīgām savas sportistes epizodēm. Nedaudz vēlāk galvenajā kortā ierodas māla karalis Rafa Nadals. Sākotnēji interese par maču no žurnālistu puses nav liela – ko gan Rafam varētu padarīt vācietis Daniels Brands?

Taču intriga uzrodas, kad spānis ar dubultkļūdām zaudē pirmo setu. Arī otrajā viņam neiet viegli un jāspēlē taibreiks. Vācietis uzvar pirmās trīs izspēles un stadionā skaņa ir kā bišu stropā – visi sačukstas un sarunājas, neticot, ka Nadals varētu izstāties. Pēc tam, kad spānis tomēr izglābj taibreiku, intriga noplok, un precīzs ir kāda žurnālista sacītais – te jānoskaidro tikai rezultāts, mača uzvarētāju tagad zinām.

Tikmēr kortā 3. pamazām noslēgumam tuvojas otrā spēle, tāpēc dodos uz to. Jau Rīgā sastaptie latvieši Elvis un Mārtiņš ir ieņēmuši vietas korta pirmajā rindā, tāpēc pievienojos viņiem. Gulbis pirmo kārtu Francijā nav pārvarējis trīs gadus pēc kārtas, tāpēc neliels satraukums ir, taču tas pazūd pēc pirmajiem geimiem, kad latvietis panāk drošu vadību. Pirmā seta uzvarēšanai viņam vajag mazāk par pusstundu.

Visa mača gaitā korts nav pārpildīts, vairāki skatītāji pameta tribīnes pēc pirmā seta, noprotot, ka lielu itrigu te nesagaidīt. Nākamie divi seti ir sīvāki, tomēr biežāk aplausus pēc veiksmīgām epizodēm izpelnās latvietis. Praktiski visu spēli Ernests šķiet mierīgs, lai gan pēc tam atzīst, ka nervozējis. Dažās situācijās viņš norāda, lai skatītāji beidz aplaudēt pēc kļūdām, taču vēlāk preses konferencē atzīst, ka tā vairāk bijusi cīņa ar sevi. Pēc mača skaļi uzvaras saucieni „Latvija, Latvija!” nav dzirdami, taču aplausus Gulbis saņem pietiekamus.

Pēc mača ar interesi gaidu, cik žurnālisti apmeklēs Gulbja prese konferenci. Kopā esam astoņi vai deviņi. Sākotnēji jautājumi angļu valodā, par maču praktiski neviena jautājuma. Nav pārsteigums, ka arī šoreiz viss vairākas reizes nonāk līdz smiekliem un izbrīnam, kad latvietis paziņo pēdējo alkoholisko dzērienu, ko lietojis pirms vairāk nekā pusgada. Pēc tam nedaudz individuālā saruna, un dodamies katrs uz savu pusi.

Preses konferenci nolemju atreferēt paralēli skatoties Berdiha un Monfīsa spēli, taču šī ideja ātri pagaist. Skaļums kortā ir neiedomājams, francūži lec gaisā pēc katras epizodes, tāpēc jāpārvācas uz slēgtajām telpām. Arī tajās sajūsmas aplausus un skaļās nopūtas var dzirdēt, tāpēc cīņas norises gaitu var nojaust. Kad Berdihs uzvar ceturto setu, franču cerības nedaudz noplok, taču tas nav viss – īstā kulminācija pienāk piektajā setā pie 5:5, kad neizturu un arī dodos tribīnēs. Aurojošais pūlis dzen mājinieku uz priekšu un viņš izvirzās vadībā pēc čeha kļūdas. Daudzi pēdējo Monfīsa serves geimu sagaida piecēlušies kājās, bet pēc tam jau lēkā aiz prieka. Visticamāk tieši šajā kortā jau trešdien notiks viņa un Ernesta Gulbja cīņa.

Ar mokām beidzot nopublicējot Gulbja intervijas materiālus (interneta kvalitāte kortos gan nav apmierinoša – tā vairāk nav, nekā ir), nolemju likt darbadienai punktu. Pulkstenis jau rāda deviņus vakarā, bet jāmēro vēl ceļš līdz viesnīcai. Pie tās vēl vakariņu kebaba iegāde – bodītes īpašnieks ar angļu valodu nav draugos, tomēr beigās izspiež frāzi „Roland Garros forever”...

Šodien turnīra trešā diena, kas no mana skatu punkta izskatās pietiekami brīva – nespēlēs ne Ernests, ne Līga Dekmeijere. Tomēr uz kortiem došos, French Open ir tikai reizi gadā un jāizbauda. Priekšā arī „Jurģi” – sākotnēji rezervēto viesnīcu nebija iespējams paņemt arī uz turpmākajām dienām. Ar mokām atradu nākamo, bet arī tikai uz vienu nakti – Parīze šobrīd ir ļoti pārpildīta. Tā ka arī šo darbiņu varu likt dienas sarakstā.