Blogs: Tenisa drāmu laiks

Sestdienas rīts iznāk nedaudz vaļīgs – atzīšos, beidzot gribas kārtīgi uzgulēties, kas noved pie tā, ka kortos neierodos uz pirmās spēles sākumu. Vairākus tenisa mirkļus esmu zaudējis, tomēr fiziskā sajūta krietni mundrāka. Diena kortos jāsāk ar to, ka jāaizpilda pieteikums akreditācijai uz otro nedēļu. Nepietiek ar to, ka esi latvietis un Gulbis ir ticis tik tālu. Organizatori prasa iesniegt materiālus (publikāciju linkus), kas spētu pierādīt, ka šo pirmo nedēļu neesu dzinis muļķi, bet gan strādājis.

Vislabākā vieta, kur to paveikt, ir piesēžot Filipa Šatrijē kortā ierīkotajā preses centrā. Tobrīd trešo setu sāk dāmas – čehiete Petra Kvitova un Svetlana Kuzņecova. Ikdienā neviena no viņām nav mana favorīte tūrē, tomēr šoreiz esmu par Svetu. Vēl vairāk tas būtu sakāms par kādu krievu žurnālistu, kurš preses ložas pirmajā rindā ārkārtīgi pārdzīvo par savu sportisti. Skaļi aplausi, lēkšana kājās, galvas saķeršana un sišana pa galdu. Šķiet, pietrūkst tikai sulīgu lamuvārdu. No intrigas viedokļa šī spēle ir kārtīga drāma – Kvitova divas reizes neizservē maču un beigās uzvarētājas gods tiek Kuzņecovai. Sveta ir viena no divām eksčempionēm, kas turpina cīņu par titulu, otra ir viņas tautiete Marija Šarapova. Mača beigās saņemu patīkamo ziņu epastā – mans darbs ir novērtēts pozitīvi un akreditācija ir pagarināta.

Kamēr Philippe Chatrier kortā izspēlēta vien pirmā spēle, tikmēr Suzanne Lenglen laukumā sākusies jau trešā. Tā daudzu vērtējumā ir dienas centrālā cīņa – mājinieks Gaels Monfiss pret itālieti Fabio Foņīni. Būtu jādodas uz to, tomēr vispirms plānā Ernesta treniņš. Šoreiz viņš rezervējis 5.laukumu uz stundu. Jāsaka, ka sākot ar piektdienu, vairāki korti ir kļuvuši par treniņu vietu. Skatītājiem (atšķirībā no mediju pārstāvjiem) informācijas par to, kurš kur trenējas nav. Tomēr tikai pašā sākumā to ir maz. Ieraugot, ka kortā ir Gulbis, tie piestāj, izvelk fotoaparātus un iemūžina momentus. Latvieša treniņš (jau ierasti ar austrieti Tīmu) ir saspringts un tajā nav daudz jautru mirkļu. Ernests ir koncentrējies. Skaļākus skatītāju aplausus viņš izpelnas brīdī, kad pie tīkla mēģina bumbiņu noīsināt tā, lai tā pēc atsišanās pretinieka laukuma pusē atkrīt uz viņa pusi. Vairākas reizes tas arī izdodas. Uz punktiem abi nemaz neuzspēlē, un treniņš ir galā. Autogrāfu tīkotāji (pārsvarā bērni) dodas ar saviem blociņiem vai Roland Garros bumbām pie Gulbja un saņem kārotos autogrāfus.

Uz treniņu ieradusies arī man labi zināmā japāņu fotogrāfe Erika Tanaka. Viņa nolemj vēl nedaudz pafotogrāfēt Dominika Tīma treniņu – austrietim ar stundu kopā ar Ernestu nav bijis gana. Ginters Bresniks Tīmam šajā treniņā liek spēlēt saīsinātos sitienus uz serves laukuma, elementa, kas austrieša spēlē pagaidām nav spēcīgākais. Sarunās ar Eriku par un ap dažādām lietām pavadām tur praktiski vēl stundu. Gulbja faniem noteikti iesaku sekot viņai tviterī (https://twitter.com/ErikaTanaka11), tur atradīsiet ne vien viņas viedokli par Ernesta izteikumiem par sievietēm profesionālajā tenisā, bet bieži vien arī dažādas mūsu sportista fotogrāfijas.

Erika atzīst, ka šīs divas stundas 5.kortā ir bijušas labākās no šodienas programmas, tomēr laiks apskatīt, kas notiek citur. Par prieku man vēl nav beigusies Monfisa un Foņīnī spēle, tāpēc straujā solī steidzos uz šo kortu. Suzanne Lenglen kortā preses loža ir ierīkota starp skatītāju tribīnēm, tāpēc šeit izdodas izbaudīt kārtīgu emociju gammu. Kopumā vietu medijiem ir ap 100, tomēr tā kā spēlē mājinieks, tad lielāko daļu no tām ir rezervējuši francūži. Piektā seta ievadā Monfiss atspēlē vairākas breikbumbas, liekot pūlim gavilēt. Pāris geimus vēlāk jau 3:0 viņa labā, turklāt itālis saņem soda punktu. Skatītāji pret viņu nav žēlīgi – atskan ūjināšana un svilpieni. Esmu apsēdies pašā augšējā preses ložas rindā – tieši aiz manis ir diezgan karstasinīgi Monfisa atbalstītāji, sajūtos kā viņa atbalsta grupiņas biedrs. Francūzis savu pārsvaru notur un tuvojas uzvarai. Arī mediju loža ir pārpildīta, žurnālisti sēž pat uz kāpnītēm. Četras itālieša kļūdas uzstāda piektā seta beigu rezultātu – 6:2. Monfiss tradicionāli lēkā aiz prieka, bet Foņīni arī pēc spēles saņem vairāk ūjināšanas nekā aplausu. Kā izrādās mača laikā viņš izcēlies arī ar vidējā pirksta žestu. Bet tāda ir šī Itālijas sportista daba – ar to viņš ieguvis gan atbalstītājus, gan nīdējus. Stāvot kājās, publika noklausās kādreizējā tenisista Fabrīsa Santoro interviju ar Monfīsu – kārtējā drāma viņiem beigusies pozitīvi.

Lai arī pēc vietējā laika pulkstenis jau ir pāri sešiem, tomēr pagaidām vēl nav ne miņas no spēļu saraksta svētdienai. Pēc loģikas Gulbim un Federeram būtu jāspēlē Chatrier kortā, tomēr šaubas rada fakts, vai tādā gadījumā nedaudz netiktu apcelti Suzanne Lenglen korta biļešu īpašnieki. Atgādinu, ka svētdienas programmā ir četras vīriešu un četras sieviešu vienspēles – katrā no galvenajiem kortiem pa divām. Bet svētdien paredzētie vīriešu turnīra mači ir šādi – Gulbis pret Federeru, Džokovičs pret Tsongu, Berdihs pret Isneru un Raoničs pret Granoljeru. Domāju piekritīsiet, ka divas spēles ir ārpus konkurences. Tā kā internets ir pieejams tikai galvenajā mediju centrā, tad tieši tur arī palieku, ik pa brīdim atjaunojot Roland Garros mājaslapu un paralēli vērojot Andrea Petkovičas un Kristinas Mladenovičas spēli. Arī tajā iznāk spriedze – tiek spēlēti trīs seti, kuros veiksmīgāka izrādās Andrea. Ļoti cerēju, ka pēc spēles skatītāji tiks iepriecināti ar slaveno PetkoDance, taču šoreiz nekā – abas tenisistes ātri atstāj kortu. Vēlāk apmeklēju Petkovičas preses konferenci, kurā viņa atklāj, ka spēlējusi slima (vēdera vīruss) un kortā kustējusies kā zombijs, tāpēc nekādas svinības pat pēc uzvaras nav bijušas prātā.

Spēļu saraksts beidzot ir sasniedzis medijus un skatītājus – organizatori tomēr abas lielās vīru turnīra spēles ir ielikuši Chatrier kortā, bet Lenglen biļešu īpašniekiem tiek dota iespēja vērot saistošāko dāmu maču – Šarapova pret Stosuru. Pirmajā junioru turnīra dienā jāspēlē nebūs Aļonai Ostapenko – tas priecē, vismaz nebūs iespējas, ka šis mačs pārklāsies ar Ernesta cīņu. It kā varētu doties mājup, taču pamanu vēl vienu intrigu un drāmu – brits Endijs Marejs aizspēlējies līdz piektajam setam cīņā ar vācieti Kolšraiberu, turklāt Vācijas tenisists ir vadībā ar breiku (3:2). Steidzos uz Lenglen kortu, tas jāredz klātienē. Kad ierodos tur, Marejs jau ir atspēlējies (3:3). Ne tikai mediju loža, bet arī tribīnes kopumā ir patukšas, bet lielāka daļa atbalsta Endiju. Viņš nedaudz mokās ar krampjiem kājās, tomēr cerēt uz spēles pārtraukšanu vēl nevar. Abi turpina uzvarēt savu servi un kortā ierodas galvenais tiesnesis, skaidrs, ka drīz tiks lemts par mača pārtraukšanu tumsas dēļ. Ja skatāties spēles TV, neticiet tam, ko redzat. Pēc 21:00 tiešām kļūst tumšs – televīzijas bilde ir krietni izgaismota. Marejs ar pūlēm notur savu servi pie 6:6 un turnīra galvenais tiesnesis norāda spēles tiesnesim, ka nākamais geims būs pēdējais (spēli setā var pārtraukt tikai pie pāra rezultāta – tieši tāpat notika arī cīņā starp Gaskē un Verdasko). Endijam ir pusiespēja tikt līdz mačbumbai, tomēr vācietis ir aukstasinīgāks. 7:7 un šī drāma būs jāpabeidz svētdien.

Preses telpā vēl iegūstu svētdienas treniņu sarakstu un varu doties mājup. Pa ceļam gan vēl sarunātas vēlās vakariņas ar paziņu no Latvijas – Raiti un viņa sievu Mariku, kuri pirmo gadu ieradušies uz French Open. Abi kortos bijuši ceturtdien, izbaudot gan stāvēšanu rindā, gan vairākus mačus. Svētdien abiem ir biļetes uz Lenglen kortu, kas iegādātas jau diezgan pasen. Marika visu laiku telefonā seko izmaiņām biļešu apmaiņas interneta vietnē viagogo.fr cero, ka izdosies par saprātīgu cenu iegūt biļetes uz Chatrier kortu. Ja nē, tad mēģināšot mainīties jau svētdien stadionā. Biļetes uz Lenglen kortu iegādājušies par 105 eiro (katru) + komisijas maksa. Abu sejās ir nelielas skumjas, tomēr pavīd arī apņēmība. Jācer, ka izdosies tikt pie biļetēm – Ernestam šodien būs nepieciešams atbalsts arī tribīnēs.

Savā viesnīvas numuriņā ierodos vien pēc vieniem naktī pēc vietējā laika. Diena, kas sākās ar nelielu slinkuma devu, beigās izrādījās notikumiem pārbagāta un paskrēja vienā elpas vilcienā. Šodien jau citi uztraukumi. Domāju, nav jāatgādina kādi. Lai izdodas, Ernest!