Federeram pietrūka divu nedēļu. Vai tikai pagaidām?

„French Open” turnīrs noslēdzās tā, kā lielākā daļa prognozēja. „Māla karalis” Rafaels Nadals apliecināja savu pārliecinošo favorīta statusu un izcīnīja savu piekto Francijas atklātā čempionāta galveno balvu. Visa turnīra laikā Rafa nezaudēja ne setu, izcīnot savu septīto „Grand Slam” trofeju. Līdzās tam Nadals arī atgriezās ATP ranga līdera godā, kurā gandrīz gadu no vietas bija gozējies Rodžers Federers. Tieši Federers arī šī stāsta galvenais varonis.

28 gadus vecā Federera „norakstīšana” ir populārs temats jau pēdējos pāris gadus. Vispirms tā bija aktīva pirms divām sezonām, kad Nadals atņēma Federeram kā Vimbldonas troni, tā vēlāk arī „Australian Open” galveno balvu. Kad Federera ģimenē piedzima dvīņu meitenītes, tad daudzi uzskatīja, ka nu Rodžers metīs mieru tenisam, taču nekā. Nadala negaidītais zaudējums Parīzē Federeram deva iespēju tikt pie vienīgā trūkstošā „Grand Slam” titula Parīzē, uz karstām pēdām sekoja arī Vimbldonas tituls un Pīta Samprasa rekorda labojums. Federers atkal bija zirgā. Šveicieša ranga līderpozīcijas bija ļoti stabilas arī šī gada sākumā pēc uzvaras Austrālijā, bet gada turpinājums vairs nav bijis tas spilgtākais.

ASV „Masters Series” turnīros zaudējumi Markosam Bagdatim un Tomasam Berdiham (3. un 4. kārta), māla sezona uzsākta ar zaudējumu Ernestam Gulbim, vēlāk Eštorilā neveiksme arī pret Albertu Montanjesu. Pēc šī zaudējuma Federers gan nebija noskumis un atzina, ka šādi zaudējumi viņu neuztraucot. Viņam galvenais esot labi rezultāti „Grand Slam” un „Masters Series” turnīros un ranga līderpozīcijas nosargāšana. Kad Madridē Federers tika līdz finālam un tur līdzīgā cīņā zaudēja Nadalam, viņš varēja izteikties mazliet bravurīgāk – viss izšķiršoties tikai Parīzē. Un izšķīrās arī, tikai ne par labu šveicietim. Pirmās četras spēles uzvarētas visai droši, bet pēc tam ļoti nepārliecinošs sniegums pret nākamo finālistu Robinu Soderlingu un pelnīts zaudējums. Šajā mačā netrūka pēdējā laikā Federeram raksturīgu kļūdu un nenoturības izšķirošajos brīžos. Tas vairs nav tas Federers, kas pirms pāris gadiem.

Par rekordu. Viens no retajiem rekordiem, kas Šveices tenisa leģendai vēl nepieder, ir nedēļu skaits ATP ranga līdera godā. ASV tenisistam Pītam Samprasam tas izdevās 286 nedēļas, Federeram šobrīd ir 285 (nedēļās pēc kārtas Federers gan ir neapšaubāms rekordists – 237 pret 160 Džimijam Konorsam). Nadala neveiksmes gadījumā vakardienas finālā šis rekords arī piederētu šveicietim, jo līdz Vimbldonas turnīra beigām Federeru vairs nevarētu apsteigt, bet nu atkal būs jācenšas. Jācenšas krietni vairāk nekā līdz šim. Pavisam noteikti Nadals saglabās līderpozīcijas arī pēc Vimbldonas – šogad viņam tur punkti nav jāaizstāv, kamēr Federeram pat 2000. Arī gada otrajā pusē spānim savus punktus varētu būt aizstāvēt vieglāk – ja nepielavīsies kāds savainojums (tfu, tfu, tfu), tad Nadalam šo gadu vajadzētu noslēgt kā ranga līderim. Kā būs nākamgad – neņemos spriest, jo nav jau tā, ka Nadals būtu vienīgais šveicieša šķērslis ATP tūrē. Bet iespēju vismaz uz divām nedēļām vēl tikt līdera godā Federeram vajadzētu. Ja šī gada sākumā man šķita, ka Federera galvenā motivācija ATP tūrē ir vēlme iegūt Olimpisko zeltu vienspēlēs Londonā 2012. gadā (pats šveicietis gan sacījis, ka spēlēs arī pēc 2012. gada olimpiādes), tad šobrīd varu pievienot vēl vienu – atgūt ranga līdera godu. Leģenda ir to pelnījis!

Tenisistu atrašanās ATP ranga līderu godā