Facebook
GoogleMāla kortiem atpūta
@ciiruls
Miers un klusums pārņēmis „Roland Garros” kortus, tomēr aizvadītajās divās nedēļās tie bija pasaules uzmanības centrā. Ar lietus izbojāto sākumu, ar lielākiem un mazākiem pārsteigumiem gada otrais „Grand Slam” tenisa turnīrs ir noslēdzies, un eSports.lv piedāvā nelielu ieskaitu notikušajā.
Ernests Gulbis
Lai gan Latvijas līdzjutējiem tas bija skaidrs jau krietnu laiku iepriekš, tomēr brīdi, kad mūsu zemes pārstāvis tik tiešām izies „Roland Garros” kortos izdevās sagaidīt tikai 29. maijā. Taču kāda izvērtās šī debija! Pārliecinošā triju setu uzvaru pār britu Timu Henmanu vēl ilgi paliks ne tikai latviešu, bet arī britu prātos. Ne velti vairāki Lielbritānijas tenisa eksperti Gulbim veltīja tikai cildinošus vārdus. Līdz vēl lielākai publicitātei pietrūka pavisam maz – otrās kārtas mačam pret spāni Albertu Montanjesu bija liela likme – uzvarētāju trešajā kārtā sagaidīja spēle ar Rafaelu Nadalu. Kas zina, kā viss būtu beidzies, ja neīstajā brīdī Gulbim nepatraucētu lietus, iespējams, ažiotāža ap jaunāko vīriešu vienspēļu 2. kārtas dalībnieku Parīzē būtu vēl lielāka.
Rafaels Nadals
Tieši pirms šī gada „French Open” turnīra pārtrūka Nadala uzvaru sērija uz māla seguma kortiem. Pie 81 viņu apturēja Rodžers Federers, kas lika domāt, ka šogad šveicietis ir gatavs iegūt arī savu iztrūkstošo „Grand Slam” titulu. Līdz tam gan šoreiz aizsniegties vēl neizdevās. Spāņu tenisists gan nerādīja neko pārdabisku, tomēr pārliecinoši dominēja visu turnīru, zaudēdams tikai vienu setu (finālā pret Federeru), un izcīnot jau trešo uzvaru pēc kārtas Parīzē. Interesanti, ka „Roland Garros” kortos Nadals vēl nav zaudējis nevienu spēli, jo jau 2005. gadā, kad viņš debitēja šajā turnīrā, viņš arī uzvarēja.
Žustīne Enina
Beļģietes izredzes uz uzvaru turnīrā jau pašā sākumā tika vērtētas ļoti augstu, turklāt ar katru spēli tās tikai pieauga. Galvenokārt pieauga viņas lieliskās spēles dēļ. Enina šogad turnīrā nezaudēja ne seta, turklāt ne reizi spēle nenokļuva pat līdz taibreikam. Īpaši iespaidīgas bija uzvaras pusfinālā un finālā pret serbietēm Jankoviču un Ivanoviču, un tieši pēdējā uzvara beļģietei „atnesa” jau trešo „French Open” titulu pēc kārtas, bet kopumā jau ceturto karjerā. Vairāk par Eninu šeit uzvarējušas tikai divas tenisistes – Krisa Everta (7 reizes) un Štefija Grāfa (6 reizes). Šobrīd izskatās, ka beļģietei pa spēkam ir arī šo rekordu labošana vai vismaz atkārtošana.
Dueti
Šogad dubultspēļu turnīros iezīmējās neparasta aina – visi šīgada čempioni Parīzē uzvarēja tikai pirmo reizi. Vīriešu sacensībās tas izdevās Bahamu salu pārstāvim Markam Noulsam un kanādietim Danielam Nestoram, kuriem šis bija trešais mēģinājums izcīnīt „French Open” titulu (iepriekšējās reizes 1998. un 2002. gadā tika zaudēts finālā), un šoreiz izdevās īstenot latviešu sakāmvārdu – „Trīs lietas, labas lietas.” Pēdējo divu gadu čempioni Jonass Bjorkmans un Makss Mirnijs, kā arī šī turnīra galvenie favorīti brāļi Braieni kapitulēja jau pusfinālā.
Sievietēm uzvarētāju godā šogad nokļuva austrāliete Alisija Molika un itāliete Mara Santandželo. Viņas abas pirmo reizi spēlēja „French Open” finālā, un uzvarēja jau ar pirmo piegājienu. Tieši tāds pats panākums izdevās arī jaukto dubultspēļu uzvarētājiem Natali Dešī (Francija) un Endijam Ramam (Izraēla). Tikai nejaušas sakritības (Veras Zvonarevas traumas) dēļ viņi izveidoja duetu, kas beigās izrādījās uzvaru nesošs.
Baltkrievijas jaunā paaudze
Līdzās pieciem lielajiem turnīriem notika vēl vairāku turnīru izspēles. Zaudējusi sieviešu vienspēļu turnīra pirmās kārtas mačā pret Venusu Viljamsu, 17 gadus jaunā francūziete Alizē Korneta spēja uzvarēt meiteņu turnīrā. Tikmēr puišiem triumfēja Baltkrievijas pārstāvis Valdimirs Ignatičs (Lietuvas jaunā cerība Ričards Beranķis aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja tieši topošajam čempionam). Meiteņu dubultspēlēs Parīzē triumfēja baltkrieviete Ksenija Miļevskaja un poliete Ursula Radvanska, bet puišiem pie titula tika itālis Tomass Fabbiano un vēl viens baltkrievs Andrejs Karatčenia. Trīs no četriem junioru tituliem uz Baltkrieviju – nav slikti!
Iespējas visiem
Tāpat kā „Australian Open” arī Parīzē par uzvarētāju godu cīnījās arī sportisti, kuri pārvietoties var tikai ratiņkrēslos. Arī viņiem bija četri turnīri (gan vienspēles, gan dubultspēles, kur noskaidrot labāko. Vīriešu vienspēlēs uzvarēja japānis Šingo Kunieda, bet dubultspēlēs mājinieki Stefans Hudē un Mišels Žeremiass. Tikmēr sievietēm nepārspēta palika Nīderlandes pārstāve Estere Vergēra, kura triumfēja kā vienspēlēs, tā dubultspēlēs kopā ar tautieti Maiki Smitu.
Tāpat tika aizvadīti arī paraugspēļu turnīri dubultspēļles, kuros sacentās kādreizējās tenisa zvaigznes. Vīriešiem zem 45 gadiem uzvaru izcīnīja mājinieki Anrī Lekontē un Gijs Foržē, bet virs 45 gadu vecuma grupā par uzvarētājiem kļuva Džons Makenrojs un Anders Džarids.
Uzplaukums
Par vienu no labākajām nācijām šī gada turnīrā noteikti jānosauc serbi. Turnīrā piedalījās deviņi šīs Balkānu valsts sportisti (7 vīrieši un 2 sievietes), taču kādi izvētās viņu panākumi. Ana Ivanoviča (attēlā) iekļuva sieviešu vienspēļu turnīra finālā, Jeļena Jankoviča šajā pašā turnīrā aizkļuva līdz pusfinālam, vīriešu vienspēļu turnīra pusfinālu sasniedza arī Novaks Džokovičs, bet Nenadam Zimonjičam izdevās iekļūt jaukto dubultspēļu finālā un arī vīriešu dubultspēļu pusfinālā.
Izgāšanās
ASV komandai nekad nav bijuši tuvi māla seguma korti, tāpēc bieži vien šīs valsts pārstāvji nemaz nespēlē mazākas nozīmes „māla turnīros” Eiropā. Tomēr šis gads ASV tenisistiem paliks atmiņā kā totāla izgāšanās. Vīriešu vienspēļu turnīrā pirmo kārtu nespēja pārvarēt neviens (!!!) no deviņiem pamatturnīra dalībniekiem, ieskaitot ATP ranga TOP 10 spēlētājus Endiju Rodiku un Džeimsu Bleiku. Sieviešu turnīrā labākais sasniegums no ASV sportistēm izdevās Serēnai Viljamsai, kura sasniedza ceturtdaļfinālu. Tikpat tālu tika arī ASV lielākā cerība brāļi Braieni vīriešu dubultspēlēs.
Servju meistari
Visu turnīra gaitu īpaša uzmanība tika pievērsta arī servēm, kas ir viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai spēlei. Lai gan uz šī seguma serves nozīmīgums mazinās, tomēr noteikti neizzūd. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad visvairāk neatvairāmās serves („eisus”) izpildīja horvātu milzis Ivo Karlovičs – 54. Tāpat kā pērn, arī šogad viņš to izdarīja tikai divās spēlēs. Sieviešu konkurencē visvairāk šādu servju izpildīja fināliste Ana Ivanoviča – 36 „eisi”. Ātrākās sekmīgās serves turnīrā izpildīja spānis Davids Ferrers (244 km/h) un amerikāniete Venusa Viljamsa (206 km/h), tomēr šie rādītāji nav līdz galam objektīvi, jo atsevišķos kortos serves ātrums nemaz netika mērīts.
Pēcvārda vietā
Tagad lielākā daļa tenisistu jau gatavojas gada trešajam „Grand Slam” turnīram Vimbldonā, kas sāksies jau 25. jūnijā. Tomēr daļa jau noteikti gaida nākamā gada „French Open”, kas nesīs daudz neaizmirstamu mirkļu. Iespējams, arī Latvijai – arī mūsu zemē tenisa attīstība pēdējo gadu laikā iet uz augšu, un varbūt nākamgad „Roland Garros” kortos spēlēs ne tikai Ernests Gulbis, bet arī Andis Juška un Anastasija Sevastova...
Izmantotie resursi:
www.rolandgarros.com
Foto: AP, AFP, Professional Sports
[+] [-]
Man ir liels prieks par šo rakstu, labi pacenties šī raksta autors.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Cikos Ernestam spēle šodien mauriņā ? Kaut kur live ar var redzēt ?
[+] [-]
[+] [-]