BIMBAMBOLS: RIO PIERAKSTI UN OLIMPISKĀ ANALĪZE

Labvakar, mans mazais olimpiskais latvieti!

Tikai šodien rīta agrumā esmu atgriezies no saulainās Brazīlijas pilsētas Riodežaneiro, kur man bija iespēja divu nedēļu garumā izdzīvot olimpiskās kaislības Latvijas delegācijas sastāvā. Par to vēlos īpašu paldies teikt LOK, kas savā liesajā delegācijā (kā zināms, šajā organizācijā tiek ievēroti lean management principi) atrada vietu arī man- neatkarīgajam ekspertam un Latvijas sporta sistēmas pieredzējušam auditoram.

Es gribu braukt uz Rio...

Tas bija 26.jūlija agrs rīts, kad ar savu kalnu velosipēdu no Rīgas ierados Sauthemptonas ostā, no kurienes uz Riodežaneiro devās čārtertvaikonis “LATVIJA VAR” ar visu Latvijas olimpisko delegāciju un pavadītājiem tajā. Liellaivas bortu rotāja Lielvārdes jostas raksti, saukļi “Ceļā pēc Dienvidamerikas zelta”, “Uzvarētāju pirātu kuģis”, “Jūs vēl iepazīsiet Latviju!” un citi.

Nonākot uz klāja pēc dokumentu pārbaudes, izdzirdēju skaļu smieklu un jautrības šalti, kura nāca tieši no restorāna, kas izvietots kuģa augšdaļā. Devos uz turieni, lai saprastu, kas noticis. Smiekli vēl nebija rimušies. Ar šampanieša glāzi rokās delegāciju smīdināja Aldža (LOK prezidents Aldonis Vrubļevskis), citējot Associated Press prognozi par trim medaļām, kuras tiek atvēlētas mūsu valstij. Daži bija līki no smiekliem, Lauva svilpa un rādīja īkšķi uz leju, lai gan pats bija iekļauts prognozējamo medaļnieku sarakstā, bet Ivo Lāčuks (BMX medaļas netika paredzētas), ar elkoni atbalstījies pret margu, vienā rokā turot Bacardi ruma pudeli, ar otru slaidi izbrauca cauri savam korektajam ezītim un izstiepa gaisā vidējo pirkstu. Viesmīļi turpināja pienest dzērienus un uzkodas.

Atskanēja 4 dienu brauciena kuģa himna, kuru kasetē bija uzdāvinājuši Latvijas izlases basketbolisti pēc atgriešanās no Serbijas (noklausīties vismaz līdz vidum):

https://www.youtube.com/watch?v=qy7...

Nevēlos izplūst sīkumos par sadzīviskām niansēm brauciena laikā uz kuģa, tikai teikšu, ka mani novērojumi bija tādi, ko olimpiskā komanda gatavojas nopietni un ir labā noskaņojumā. Jā, vakara gaitā tikai pacelta kāda kvalitatīva konjaka vai viskija glāzīte, bet pret rītu jau visi bija savos numuriņos, kur nodarbojās ar formas uzturēšanu, par ko pārliecinājos pats, staigājot pa kuģa labirintiem un dzirdot, kā sportisti un pat funkcionāri savās kajītēs ritmiski izpildīja fiziskus vingrinājumus un no noguruma un piepūles pat izdvesa dažādas skaņas. Vingroja kopā gan kungi, gan dāmas.

Ierodoties Rio, pirmās trīs dienas pavadījām, galvenokārt veicot dažāda veida selfijus un fotogrāfijas, lai informētu par briesmīgajiem apstākļiem, kurus mums sarūpējuši organizatori. Tā bija apzināta stratēģija- ar šādu gājienu mēģinājām konstruēt uzvarētāju kodu. Sak, jūs mūs pazemojat, mēs jums parādīsim!

Kopumā – ļoti labi, bet bez spozmes

Ķersimies pie galvenā- sportisko rezultātu analīzes. Visos laikos esam sevi pelnīti uzskatījuši par vadošu sporta nāciju uz pasaules kartes ar labākajiem faniem pasaulē. Mums ir Lūsis, Porziņģis, Prūsis, Dukuri, Štrombergs, pasaules līmeņa basketbola izlase, viena no labākajām hokeja izlasēm pasaulē, Rīgas Dinamo, Vera Zozuļa un, protams, visā pasaulē pazīstamie fantastiskie pasaulē labākie hokeja fani.

Apkopojot sasniegtos rezultātus, noteikti nemetīšos slavēt mūsu olimpisko komandu. Tam nav pamata. Jābūt tomēr arī zināmai paškritikas devai. Jā, nulle izcīnītu medaļu ir gana kvalitatīvs sasniegums, taču diezin vai tik lielai delegācijai. Ja valsti pārstāvētu 12 vai 14 sportisti, es teiktu, ka nulle medaļas ir pat ļoti labs sasniegums. Bet mūsu delegācijā šoreiz bija 34 sportisti, kas nozīmē, ka nulle medaļu ir drīzāk atbilstošs sasniegums. Ne vairāk, ne mazāk.

Jā, būs, protams, skeptiķi, kuri teiks, ka gaidīja medaļas utt., taču neaizmirsīsim, ka šīs olimpiādes galvenais uzdevums bija veidot iestrādes Tokijas olimpiādei. Jā, ir valstis, kuras nežēlo resursus un citus upurus, lai ieraustu cēlmetāla rimbuļus, aizmirstot Pjēra de Kubertēna doto uzstādījumu olimpiskajai kustībai – “galvenais nav uzvarēt, bet piedalīties cīņā par uzvaru”. Mūsu olimpiskā komanda pilnībā attaisnoja Kubertēna novēlējumu, un tas ir šoreiz pats svarīgākais. Lai pirmais ar akmeni met man tas, kurš apgalvos, ka mūsu sportisti nepiedalījās sacensībās, kurās notika cīņa par uzvaru!

Meistaru varējums

Bimbambols un Lielā Galda eksperti jau ir izveidojuši darba grupas sekcijās un apakšsekcijās katra latvju sportista varējuma izpētei un analīzei, taču šoreiz tikai par galvenajiem mūsu censoņiem, no kuriem tika gaidīts vairāk par pārējiem. Mūsu delegācijā bija vairāki pasaules līmeņa vārdi, kuru sakarā tika minēti skaļie saukļi “olimpiskais desmitnieks” vai pat “olimpiskais sešinieks”.

Neiesim hronoloģiski, bet pēc būtības.

Varoņu starts

Saprotams, ka BMX trasē Latvijas sportisti Ivo Lāčuka vadībā ieradās kā galvenie favorīti, kā pasaules BMX sporta avangarda pārstāvji. Kamēr brazīlieši, francūži un holandieši steidza skūpstīt Lāčuka zīmoggredzenu, Ivo ar otru roku smīnot deva norādes karalim Mārim un Edžum. Kungi ar skarbiem vīru vaibstiem, sasēduši uz bērnu velosipēdiem, nervozi riņķoja pa lielveikala tipa placīti, bet Ivo jau bija skaidri visu svarīgo pateicis pēc individuālajiem startiem- viss iet pēc Londonas scenārija, gaidām!

Mārim Rio olimpiāde ir atelpa, astoņu gadu pāreja starp Londonu un Tokiju. Pēc galvu reibinošiem sasniegumiem parasti ir nepieciešami aptuveni septiņi gadi jauniem panākumiem. Tāpēc Māra un Edžus starts Rio tiek uztverts kā viegla iesildīšanās pirms lielā starta Tokijā.

Diemžēl, arī šogad neiztika bez nāvīgas, iepriekš ilgi plānotas sazvērestības pret pasaules sporta karaļiem (lai atceramies Soču skeletona ieskrējiena afēru un trases sildīšanu)- Rio trase tika nedaudz mainīta, salīdzinot ar Ivo vadībā par tautiešu naudu būvēto Rio trases maketu Valmierā.

Latvieti nekas nevar salauzt! Plāns bija skaidrs. No Latvijas žurnālistiem informēts bija tikai Māris Rīmenis. Shēma bija sekojoša- Treimanis imitē kritienu individuālajā startā, kuram nav nozīmes. Tā teikt, acu aizmālēšanai un nomierināšanai. Ar brazīliešiem bija vienošanās, ka gāzīs Kīmanu. Tika veiksmīgi samaksāts arī par citiem kritieniem (Latvijas BMX komandā bija piesaistīts finansists-ekonomists Glaicmana kungs, kurš izrēķināja ka 190 tūkstošu dolāru prēmija no stulbeņu valsts par zeltu (Latvijas Republika) pārliecinoši kompensēs 40 tūkstošus), kas jāmaksā kamikadzēm par konkurentu bombardēšanu.

Viss gāja pēc plāna. Rīmenis reportāžas laikā pat neskatījās uz Māri, bet vēroja, kā līdzīgi kā ķeģļi boulingā krīt pretinieki. “Krīt! Krīt! Krīt!”- priekā bļāva Māris Rīmenis, arī mazais latvietis jau bija piecēlies kājās, bļāva, spiedza … Ir! Ir, atkal ir …

Ceturtdaļfinālā jau bija aplasīti visi favorīti un Māris bija iekļuvis pusfinālā. Bija atkorķēts šampanietis un pār Māra galvu lija putas, kad Ivo, tikai nupat atkopies pēc paša organizētajām lambadas dejām (ar nostaļģiju pēc 1990.gada trenda) un kundzīšu barošanu ar rumu, tecinot caur savu vēderu un zemāk piegulošajiem bagātajiem izciļņiem, konstatēja- Mario, es kļūdījos, piedod, Tu netiki!

Dzintara Lauvas

Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka par sudrabu vai bronzu te neviens negrib dzirdēt. Un šis uzdevums tika izpildīts. Bija gan arī dažas nepatīkamas lietas. Piemēram, fakts, ka kubiešu pāris bija “tumšais zirdziņš”, kurš izlīdis no pasaulei nepieejama bunkura- Fidela Kastro valstības. Tikmēr paši kubieši bija krustām šķērsām izpētījuši mūsu pāri, bet mūsējiem nācās taustīties pa elles tumsu. To varētu nosaukt par olimpisko netaisnību. Lai arī uzdevums ir izpildīts, jāņem līdzi virkne mācību galvenajai- Tokijas olimpiādei.

Tāpat ir radušies jautājumi par pāra saskaņu. Vai simpātiskais Saša ir piemērots skarbajam Jānim? Vai dzīve atsevišķos numuriņos nāk par labu? Brāļu Šicu fiziskā saskaņa (gurnu iegūlums, pludlīnijas pēc apķeršanas) Latvijas sportā ir nodrošinājusi vairākas medaļas, bet kā Lauvu ģimenes gadījumā? Šajās olimpiskajās spēlēs pārāk maz redzējām pāra apmīļošanos pēc veiksmīgām epizodēm, dažādas pirkstu kombinācijas intīmajā reģiona daļā aizmugurē servju laikā.

Bandžo Laura https://www.youtube.com/watch?v=2Hj...

Lauras olimpiāde ir Tokija.

Vai sprīdis līdz bronzai tomēr nav saistīts ar ādas bīdīšanu? Lielā Galda Rio konferencē ilgi tika diskutēts par to, vai Rolanda Ādbīdiņa ādas bīdīšana ir paša Ādbīdiņa vai Lauras Ādbīdiņas uzdevums? Vai Ādbīdiņas ādas bīdīšana 5 reizes nedēļā Ādbīdiņam nav pārlieka ādas bīdīšana? Šeit jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu.

Sedojs

Skatoties uz Zigiju (sporta aprindās Sedojs), ikvienam prātā atausa leģendārā Jāņa Lūša jaunības torsa aprises. Simpātiskais šķēpraidis ar Vladimira Iļjiča bērnībā un Raivja Dzintara (bez brillēm) sejas vaibstiem ātri iekaroja dāmu un apmēram 10% vīru sirdis olimpiskajā ciematā. Lai arī Sedoja olimpiāde ir Tokija, jau šoreiz viņš savus līdzjutējus iepriecināja ar somu skolas tehnikas metienu un olimpisko četrpadsmitnieku.

Dinamo meitene Madara

Pēc fotosesijas Dinamo kleitā uz Madaru tika liktas pamatotas cerības. Meitietis, kurā ir Dinamo vīru krūts spēks (kā precīzi atzīmējis erudītais komentētājs Auziņš- krievu nesalaužamais raksturs) un uzvarētāja gēns, sasniegumus garantēs.

Pašsaprotami, kvalifikācija bija viegla iesildīšanās.

Fināls, kurā bija droša medaļa, atnāca ar nelielu vilšanos- panākums mazliet mazāks- olimpiskais desmitnieks. Tomēr neaizmirsīsim pašas Madaras teikto- “finālā biju sagurusi”. Kamēr žurnālisti vēl tikai skaidro saguruma iemeslus, steidzu skaidrot. Pašsaprotami- Rīgas Dinamo spēle par 3.vietu Dzelzceļa kausā (Kubok Žeļeznodorožņikov) notika naktī (pēc Rio laika) pirms viņas fināla. Šādu nervu pārbaudījumu grūti iedomāties arī bez nomierinošas sarkanā vīna glāzes. Nedomāju, ka Latvijā būs cilvēks, kurš viņai pārmetīs savējo varoņu atbalstīšanu jebkuros apstākļos. Kā tika precīzi atzīmēts, pirms trešā metiena (astotā, ja skaita ne tikai Rio šķēpa metienus) bija pārliecība, ka viss būs kārtībā. Taču atkal tas vējš!

Ņemot vērā, ka Madarai Rio bija sagatavošanās posms Tokijas olimpiādei, rezultāts ir ļoti labs. Taču vēlreiz- jāstrādā, nav nekāda pašapmierināšanās.

Rakstu tālāk lasīt iespējams par maksu … ( andris.skele@treknie.lv vai aigars.kalvitis@dinamo.lv )

Ar nogurumu, bet gandarījumu par olimpiešu startu,
Bimabambols