I.Miglinieks: ''Sportā galvenais ir pacietība''

Sagatavošanās posms ir smags un komandas kapteinis sākumā atzina, ka nav viegli vēl vakarā nākt uz televīziju. ''Domāju, ka viennozīmīgi vakarā uz studiju atnākt ir grūtāk, nekā aizvadīt divus treniņus dienā, jo šajā laikā būtu jāatpūšas”. Vai pašiem netraucē tas skaļais reklāmas sauklis pirms čempionāta ''Tagad vai nekad”? I.Miglinieks atzina: ''Nezinu, kurš to ir izdomājis, bet slogs ir liels, gan spēlētājiem, gan visam kolektīvam. Uzsvars jau uz to pirmo vārdu tiek likts. Eiropas čempionāta sākums mūs nebaida. Protams, pārbaudes spēlēs rezultāti varēja būt labāki, bet mēs tagad piestrādājam pie detaļām,” saka Janičenoks.

Otrdienas galvenā ziņa – no komandas vairāku disciplināru pārkāpumu dēļ atskaitīts Kaspars Bērziņš. Skaidras atbildes par iemeslu gan nebija. ”Tie ir atkārtoti disciplināri pārkāpumi. Tas ir izlemts un tā tas ir. Vēlāk būs arī precīzie iemesli, bet gala lēmums vienmēr ir galvenajam trenerim - viņam tas jāizlemj. Visiem ir skaidrs, ka tā situācija nav labākā pirms čempionāta, bet tā tas bija un tas ir izlemts. Ja es te ko komentētu, tad tie būtu tikai mani komentāri, tas ir pārāk nopietni un to atstāsim galvenā trenera ziņā – viņš to šonedēļ komentēs un būs arī visi sīkumi. Ja es būtu galvenais treneris, es tagad pateiktu, bet tas nav manā kompetencē. Tas tiks atklāts, un nebūs tā, ka tas paliks miglā tīts,” teica Miglinieks.

Dažus jautājumus basketbolistiem uzdeva arī valstsvienības futbolisti un visi piekrita Kaspara Gorkša ierosinājumam kādreiz uzspēlēt futbolu. Jāatzīst, ka ārpus basketbola vasarās futbols izlases kandidātiem esot ierasta lieta.

Andris Vaņins savā jautājumā ironiski sacīja, ka par futbolistiem jau tāpat viss ir zināms no dzeltenās preses. Uz to atbildēja Kristaps Janičenoks: ”Jā, tā tas ir. Arī par mums ir pastiprināta interese no dzeltenās preses, kāpēc tas tā? Nevaru atbildēt. Protams, ir jāpacieš tas, lai arī daudz kas ir pārspīlēti un nav taisnība.”

Analizējot aizvadītās spēles un to rezultātus, treneris sacīja tā: ''Sportā pats galvenais ir pacietība. Pacietība gan spēlētājiem, gan visam kolektīvam smagajā darbā. Komanda tagad tuvojas Eiropas čempionātam, kurā būs trīs izšķirošas dienas. Ietrāpīt nav viegli, mēs jau zinām, kas un kā, salīdzinām, bet vienalga pilnīgi precīzi uztrāpīt ir grūti. Es strādāju ar komandu arī pirms divām sezonām, un tad mums bija labāki rezultāti pirms čempionāta, bet varbūt pietrūka pacietības noturēt to formu. Šobrīd mums varbūt nav tik labas sajūtas, nav tik labi rādītāji, daudz ielaisto punktu, bet tie visi ir sīkumi. Jābūt pacietībai nonākt līdz labākajai formai – nedēļa ir gan maz ,gan daudz. To, ko mēs tagad esam izdarījuši, noteikti aizmirsīs un tā tas bija arī iepriekšējā ciklā – lielās uzvaras pret Krieviju, pret Lietuvu utt. Paliks tikai Eiropas čempionāta rezultāts.”

Spēlētāji ar katru dienu gan jūtoties labāk, slodzes tiek samazinātas un jācer uz optimālo formu Polijā. Kāds skatītājs jautāja, vai Andris Biedriņš pēc Kaspara Bērziņa atskaitīšanas arī esot pametis treniņu, Miglinieks atbildēja: ”Internetā jau var izlasīt brīnumu lietas, taču viņš ir mūsu izlases līderis un uz viņu mēs ceram. Viņam gan tagad ir mikrotrauma, cita spēlētāja atlaišana varbūt arī ir psiholoģiskais slogs, bet Biedriņš ir ar mums.”

”Pārbaudes spēlēs tā ir, ka mēs bieži esam ielaiduši pārāk daudz grozu. Varbūt arī pagaidām neviena tāda izteikti laba spēle pilnībā nav bijusi. No skatītāju viedokļa interesantākās bija spēles ar Lietuvu, tur viens grozs abas reizes izšķīra spēles likteni, bet es domāju, ka mēs noteikti varam spēlēt labāk un tas būs čempionāta laikā. Līdz šim mēs visu laiku spēlējām uz noguruma fona,” saka Helmanis.

Ko devusi pārliecība par uzvarēto spēli pašā galotnē pret Lielbritāniju? 'Spēlētāji beigās izmantoja katru brīdi, katru sekundi, lai uzvarētu un pierādīja, ka var,'' saka Miglinieks. ''Tas bija tas labākais. Turcijā tās spēles vispār bija viļņainas un mums varbūt tās bedres bija lielākas, bet ar tiem pašiem horvātiem mēs sajutām, ka varam spēlēt.”

Kādi pārmetumi ir no galvenā trenera? ”Mēs jau tās spēles tik un tā spēlējām ar lielu atdevi. Centāmies, un nebija jau tā, ka treneris uzreiz noradīja, kurš konkrēti vainīgs zaudējumā. Treneri uzliek video, analizē un tad nākamajā dienā kopā skatāmies. Nav jau nosaukts neviens konkrēts uzvārds. Kopumā tie ir tie pieci spēlētāji, kas laukumā un vēl septiņi, kas uz soliņa,” saka Helmanis.

Vai izlase līdzšinējās cīņās ir spēlējusi paslēpes? ”Kaut ko jau mēs noteikti slēpjam, bet visu jau noslēpt arī nevar. Kaut ko jau mēs čempionātā pielietosim arī no šīm spēlēm,'' saka I.Miglinieks.
Kura līnija rada vislielākās bažas? ”Ja mēs esam visi veseli, tad izlase ir nokomplektēta. Skaidrs, ka mēs izjūtam Sanda Valtera trūkumu, jo viņš bija ļoti labs gan fiziski, gan emocionāli. Cerams, ka tādu pārsteigumu vairs nebūs.”

Vēl tika detalizētāki pārrunātas pārbaudes spēles pret Lietuvu, kurās reizēm bija visai asas epizodes. ”Reizēm no mūsu puses bija diezgan asa spēle, reizēm leiši ar to pašu atbildēja. Sanda trauma gan bija absolūti nejauša,” saka Helmanis. ”Tas jau ir Lietuvas un Latvijas derbijs, un spēlētāji bija ļoti motivēti. Varbūt tā sagatavotība vēl nebija ideālā, bet mums bija fizisks nogurums, un tas radīja dažādas situācijas.”

Kāpēc laukumā tik daudz kritis Kristaps Valters? ''Tur bija diezgan neveiksmīgi uzlīmētas tās reklāmas uz grīdas, kas ļoti slīdēja. Es jau vairāk ieteicu viņam uzbrukt no sāniem, bet cīņas karstumā tas aizmirsās un vairākas reizes viņš mēģināja uzbrukumu no vidus. Varbūt tieši viņa apaviem tās uzlīmes bija īpaši neveiksmīgas.'' Ko pārējiem izsaka Kambalas klātbūtne? ''Kambala ir Kambala! Agresīvs un emocionāls spēlētājs, un ļoti labs spēlētājs.Viņu tikai jāprot izmantot,” teica K.Janičenoks.

Visi pārējie arī piekrita, ka Kaspars ļoti labi prot uzkurināt publiku un arī parējos spēlētājus. ''Īstenībā tā pārlieku lielā agresivitāte dažkārt lauž mačus, ko Kaspars arī izdarīja,” spriež Helmanis. ''Mums jau attiecības ar lietuviešiem ir kā ar jebkuriem citiem. Laukumā ienaidnieki, bet ārpus laukuma ja ne labākie draugi, tad ļoti normālas attiecības”. Visi arī komentēja Kambalas incidentu ar pretiniekiem Rīgas spēlē. Tā bijusi provokācija no lietuviešu puses, un, ja Kambala būtu sitis ar elkoni no visas sirds, pretinieks nebūtu tik ātri piecēlies...

Trīs dienās trīs spēles Eiropas čempionātā jau apakšgrupā. Ko tas nozīmē? Miglinieks: ”Tās tiešām būs trīs spēles, kas izšķirs visu. Pie visas sagatavošanās jābūt arī veiksmei, būsim pietiekami spēcīgi, lai arī tā veiksme nepagriež muguru. Spēlētājiem būs jāparāda raksturs.”
Kad Andris Biedriņš labi izpildīs soda metienus? ”Tā vispirms ir psiholoģija. Viņam ir ļoti laba metiena sajūta, jo treniņos viņš to pierāda. Es ar viņu strādāju un treniņos viņu pat nevajag daudz koriģēt tajos metienos no soda līnijas. Ir tikai dažas lietas. Galvenais tikt galā psiholoģiski mača gaitā, būt pārliecinātam par sevi,” turpina Miglinieks.

Raidījuma beigās vēl tika analizēti pretinieki. ''Vāciešiem ir ļoti labs sastāvs, jaunie pienākuši klāt, un tagad spēlē tādu agresīvu basketbolu, labi strādā aizsardzībā, tāpēc nedrīkst viņus nenovērtēt,” raidījuma izskaņā atzina Helmanis.

Informāciju sagatavoja :
LTV Sports