Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleAr lielisku komandu var paveikt lielus darbus - arī 24 stundas ar velo
@KristapsDrikis
Nu tad beidzot ir - ir pabeigts, nu tad beidzot ir - ir paveikts. nu tad beidzot ir - dzirdi, dzirdi! Tā dzied reperis Gustavo, un tieši tā arī pēc 24 stundu velo braukšanas jutās eSports.lv komanda ar visu apkalpojošo personālu.
Sestdiena mūsu komandai sākās jau sešos no rīta, jo bijām plānojuši ierasties Ogres Zilajos kalnos ap desmitiem. Pārtikas iepirkšana un komandas apgādāšanas ar citām lietām, un sacensību vietā Tobago X ieradāmies nedaudz pēc desmitiem no rīta.
Izplānojām komandas stratēģiju, un uz starta kā pirmais devās Andris, kurš uz sevi liktās cerības attaisnoja par visiem simts. eSports.lv komanda kā pirmā devās sacensību trasē. Uz kopējā sacensību dalībnieku fona izskatījāmies diezgan pablāvi, jo velo braukšana mums ir izklaide, nepieejam tam tik nopietni un profesionāli. Sacensību spriedze un atmosfēra gan neļāva mums atslābt ne uz mirkli.
Visu 24 stundu garumā cīnījāmies par sesto vietu ar saviem lielākajiem pretiniekiem (komandas nosaukumu gan piemirsu), ar kuriem cīņa notika par katru minūti, tikai stundu pirms sacensību finiša izdarījām izšķirošo izrāvienu un izcīnījām sesto vietu. Visu 24 stundu garumā izdevās gan pagulēt tikai kādas 30 minūtes, bet bijām izvēlējušies startēt bez enerģijas želejām, kofeīna ripām un citām lietām, iztiekot no rupjmaizes, gaļas, ūdens un šokolādēm.
Viens no lielākajiem komandas lūzumiem bija naktī, kad vienam no komandas biedriem bija problēmas ar muguru un palikām trijatā, kas nozīmēja, ka atpūsties laika paliek arvien mazāk un mazāk, bet izturējām gan tumsu, gan lietu un dubļus nakts laikā. Liels glābiņš ir palīgi komandas braucējiem, kas mums, par laimi, piebiedrojās vakarā, bez viņiem, domāju, būtu naktī padevušies, jo atrast motivāciju kļuva arvien grūtāk un grūtāk.
Lielais prieks, ka tehnika izturēja godam, paši arī bijām pietiekami mundri, lai teiktu, ka šādas sacensības ir pa spēkam ikvienam, kas vismaz vienu reizi nedēļa pabrauc ar velosipēdu. Lieliska cīņa nakts vidū meža takās ar sevi, piespiežoties braukt pēc iespējas ātrāk, neskatoties uz lietu, dubļiem, koku saknēm un gariem kāpumiem.
Šīs bija sacensības, kuras jāizmēģina ir ikvienam vismaz vienu reizi dzīvē. Mūsu komanda vakar domāja, ka nu vairs nekad nepiedalīsimies, bet, šodien sazvanoties, jau domas ir pavisam citādākas. Nedaudz labāka sagatavošanās, un domājams, ka rezultātu varētu ievērojami uzlabot.
Viennozīmīgi PALDIES varu pateikt saviem komandas biedriem Ģirtam Gnedleram, Krišam Driķim un Andrim Paeglītim par cīņu caur sāpēm un cīnoties ar vārdiem "negribu" un "nevaru". Noteikti bez mūsu atbalsta komandas Armanda Pētersona un Rimanda Pētersona mēs nakts melnumā nebūtu spējīgi sagatavot velo pienācīgi sacensībām un pagatavot ēdienu.
P.S. Atvainojos visiem, kuri gaidīja video reportāžas no sacensībām. Savos atpūtas brīžos īsti nebija iedvesmas ņemt rokās kameru un montēt video, bet vienīgā doma bija, atpūsties, apkopt velo, lai atkal dotos trasē.
[+] [-]
Komanda brauca tā, ka katrs dalībnieks vienu apli uz maiņām?
Malači, ka izturējāt
[+] [-]
Jā brauc viens no komandas biedriem trasē
[+] [-]
[+] [-]