Sporta špikeris: buramies cauri olimpisko cīņas sportu labirintiem

Brīvā cīņa un grieķu-romiešu cīņa

Gan vienā, gan otrā cīņas disciplīnā cīkstoņa mērķis ir vienāds – nogāzt savu pretinieku uz lāpstiņām, par veiksmīgiem paņēmieniem saņemot punktus. Abās disciplīnās atlēti startē pieguļošos tērpos un speciālos apavos, bet bez papildus ekipējuma, liekot lietā tikai savu spēku un veiklību.

Galvenā atšķirība – brīvajā cīņā sportisti paņēmienos var izmantot visu ķermeni, un bieži metieni tiek veikti, aizķerot pretinieku aiz kājām. Grieķu-romiešu cīņā paņēmienos atļauts izmantot tikai ķermeņa augšdaļu [no jostasvietas uz augšu], līdz ar to pretinieka aizķeršana vai paklupināšana aiz kājām nav atļauta. Šajā disciplīnā olimpiskajās spēlēs sacenšas tikai vīrieši, savukārt brīvajā cīņā startē gan vīrieši, gan sievietes – tajā skaitā arī pieredzējusī Latvijas olimpiete Anastasija Grigorjeva. Daugavpilietei cīņas svara kategorijā līdz 62 kg sāksies 3. augustā, bet medaļu liktenis tiks izšķirts dienu vēlāk.

Grieķu-romiešu un brīvajā cīņā duelis rit divreiz pa trim minūtēm ar 30 sekunžu pārtraukumu. Priekšlaicīga uzvara tiek izcīnīta, ja izdodas savu pretinieku nolikt ar lāpstiņām uz zemes un noturēt tur vismaz vienu sekundi. Cīņas laikā sportisti krāj punktus – brīvajā cīņā uzvara tiek piešķirta cīkstonim, kurš sakrājis desmit punktu pārsvaru, grieķu-romiešu cīņā pietiek ar astoņiem.

Karatē, taekvondo un džudo

Olimpisko spēļu norises vietā Japānā populārāki ir austrumu cīņu sporta veidi – karatē, džudo un taekvondo. Ja karatē un džudo izcelsmes vieta ir tieši Japāna, tad taekvondo sporta saknes meklējamas Korejā.

Karate is one of the sports making its Olympics debut in Tokyo. https://t.co/EZDUgGGYkE

— NewsWest9 (@newswest9) July 24, 2021

Savā starpā krietni līdzīgāki ir karatē un taekvondo, kas sevī ietver divu sportistu kontaktcīņu [karatē tas gan attiecas uz kumite disciplīnu, nevis kata, kas ir paņēmienu demonstrācija bez pretinieka]. Arī taekvondo un karatē mērķis principā ir viens un tas pats, proti, veikt pēc iespējas vairāk precīzus sitienus un spērienus pa pretinieku. Tomēr taekvondo primāri tiek izdarīti dažādi spērieni, savukārt karatē – sitieni. Gan karatē, gan taekvondo sportisti lieto ķermeņa, kāju aizsargus un cimdus [ar atšķirīgām niansēm], savukārt taekvondo klāt nāk arī galvas aizsargs.

Ahmad Abughaush kicked Jordan into the record books winning the nation's first ever Olympic gold medal! 🥇
He beat Alexey Denisenko in the final to take the men's taekwondo -68kg title at Rio 2016! 🇯🇴#StrongerTogether pic.twitter.com/jSPcYYeDdG

— Olympics (@Olympics) July 26, 2021

Punkti tiek piešķirti par precīziem uzbrukumiem, taekvondo cīņā par pārkāpumiem – atņemti, bet karatē pat var tikt piešķirti pretiniekam. Taekvondo cīņa rit trīs raundus pa divām minūtēm, karatē – trīs minūtes, ja vien cīņas gaitā jau nav gūts vismaz astoņu punktu pārsvars pār pretinieku. Vienādu punktu skaita gadījumā kumite cīņā uzvar pirmo punktu guvušais karatists, taču ir iespējams arī scenārijs, kurā cīņas gaitā punkti netiek gūti vispār – tādā gadījumā uzvarētāju likteni nosaka tiesnešu vērtējums. Šajā disciplīnā Tokijas olimpiskajās spēlēs debitēs latviešu karatists Kalvis Kalniņš, kuram svara kategorijā līdz 67 kg starts gaidāms 5. augustā.

Atšķirībā no abiem iepriekšminētajiem sporta veidiem, džudo netiek izpildīti ne sitieni, ne spērieni. Džudisti startē speciālās formās jeb džudogās zilā vai baltā krāsā. Cīņas mērķi ir nogāzt pretinieku zemē, saņemt tvērienā kādu no pretinieka ķermeņa daļām, veicot sāpju vai žņaugšanas paņēmienu. Par īpašu metiena tehniku, pretinieku noliekot uz lāpstiņām, džudists var saņemt ippon - pašu augstāko tiesnešu vērtējumu, kas nozīmē, ka izcīnīta uzvara. Tieši šādā veidā 2000. gadā Sidnejā olimpisko bronzu džudo sacensībās izcīnīja Vsevolods Zeļonijs. Džudo cīņai atvēlētais laiks ir četras minūtes. Diemžēl Tokijas olimpiādē džudo sacensībās Latvija nebūs pārstāvēta – pozitīvs Covid-19 tests liedza savas ceturtās olimpiskās spēles aizvadīt Jevgeņijam Borodavko.

Bokss

Arī nezinātājam boksu no citiem cīņu sporta veidiem, īpaši iepriekšminētajiem, atšķirt nav pārāk sarežģīti – divi cīkstoņi ar gumijas trosēm norobežotā laukumā jeb ringā cīnās viens pret otru, izdarot tikai sitienus ar rokām, kurās uzvilkti speciāli boksa cimdi. Jāatzīmē, ka līdz pat 2016. gada Rio spēlēm olimpiskajā boksa turnīrā bija atļauts piedalīties tikai amatieru bokseriem, un vīriešiem obligāta bija arī aizsargķivere, taču Tokijas olimpiādē šādu ierobežojumu nav.

Apzīmējums “amatieru bokseri” gan nedrīkst mulsināt – savulaik par olimpiskajiem čempioniem boksā kļuvušas arī profesionālā boksa superzvaigznes un slavenāko titulu īpašnieki. 2008. gadā Pekinas spēlēs triumfēja pašreizējais smagsvaru čempions profesionālajā boksā, brits Entonijs Džošua, savukārt četrus gadus vēlāk Londonā Ukrainai olimpisko zelta godalgu izcīnīja savulaik Latvijas boksa zvaigzni Mairi Briedi pieveikušais Oleksandrs Usiks.

Usyk vs Beterbiev, 2012 olympics pic.twitter.com/SArW2m7Ajh

— golovkins forearm (@overhandbombs) March 31, 2021

Olimpiskajās spēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm cīņa rit trīs raundus pa piecām minūtēm, kuru laikā par precīziem sitieniem tiek gūti punkti, bet par pārkāpumiem – atņemti, kas var rezultēties pat ar diskvalifikāciju. Priekšlaicīgu uzvaru iespējams izcīnīt ar nokautu [KO] vai tehnisko nokautu [TKO] – spēcīgu un precīzu sitienu vai sitienu sēriju, pēc kā pretinieks vairs nav spējīgs cīņu turpināt. Nokauts tiek fiksēts, ja bokseris pēc uzņemtajiem sitieniem vairs nav spējīgs piecelties un turpināt cīņu pēc tiesneša desmit sekunžu atskaites, bet tehniskais - ja bokseris aizvien turas kājās, taču nav spējīgs sevi aizsargāt.

Izmantotie resursi:
https://olympics.com/tokyo-2020/en/...
dojotorun.pl
https://www.nbcolympics.com/news/bo...