Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2964, Did:0, useCase: 3

Sporta špikeris: klasika, slidsolis un distanču slēpošanas disciplīnas

Krišjānis Pundurs
Krišjānis Pundurs

Sporta špikeris: klasika, slidsolis un distanču slēpošanas disciplīnas
Patrīcija Eiduka Pasaules kausa posmā Davosā. Foto: EPA/Scanpix

Sporta špikeris – vienkārši par sarežģīto! Īstā vieta tiem, kam zināšanas par sportu nav stiprā puse.

2020. gada Latvijas Gada sportistes atzinību ieguvušās slēpotājas Patrīcijas Eidukas sasniegtais pēdējos gados arvien biežāk licis ziņu virsrakstos nonākt arī distanču slēpošanai. Popularitātes ziņā vismaz Latvijā šis sporta veids gan vēl nevar sacensties ar radniecīgo biatlonu, taču olimpisko spēļu tuvošanās liek pievērst vērīgāku skatu arī distančniekiem. Šajā špikerī apkopots neliels apraksts par katru no šī sporta veida disciplīnām.

Klasiskais solis un slidsolis

Pirms ķerties klāt pie konkrētām distancēm, jāsāk ar galveno – proti, distanču slēpošanā sacensības notiek gan klasiskajā solī, gan slidsolī jeb brīvajā stilā. Slēpojot klasiskajā solī, slēpes iet paralēli viena otrai pa speciāli sniegā iedzītām “sliedēm”. Savukārt slidsoļa tehnika vairāk līdzinās slidošanai, kad slēpju gali sāniski iet katrs uz savu pusi “V” veidā. Ātrāka pārvietošanās ir tieši slidsolī.

Klasiskā soļa slēpes ir nedaudz garākas, savukārt nūjas – īsākas, salīdzinot ar slidsolim nepieciešamo ekipējumu. Klasikas slēpēm uz slīdvirsmas zem stiprinājumiem ir arī papildus saķeres elementi.

Individuālais sprints

Individuālā sprinta sacensību formāts ir līdzīgs vieglatlētikas disciplīnām. Sākotnēji sacensību dalībnieki sacenšas time trial formātā, cenšoties uzrādīt pēc iespējas ātrāku distances laiku. Labāko 30 rezultātu īpašnieki iekļūst izslēgšanas kārtā. Tā sākas no ceturtdaļfināla, kur slēpotāji tiek sadalīti piecos braucienos. Nākamajā kārtā automātiski iekļūst divi ātrākie no katra brauciena, kā arī vēl divu labāko rezultātu īpašnieki no pārējiem braucējiem ["lucky losers"]. Finālā savukārt iekļūst katra pusfināla divi ātrākie slēpotāji, kā arī vēl divu labāko rezultātu īpašnieki no pārējiem slēpotājiem.

Distances garums var atšķirties, bet olimpisko spēļu mājaslapā vēstīts, ka Pekinā vīrieši sacentīsies 1,4 km, savukārt sievietes – 1,2 km sprinta distancē. FIS [Starptautiskā slēpošanas federācija] Pasaules kausa sezonā sprinta sacensības notiek abos stilos, taču olimpiskajās spēlēs Pekinā individuālais sprints paredzēts slidsolī, jo iepriekšējo reizi 2018.gadā Korejā individuālais sprints bija klasikā.

Komandu sprints

Šajā disciplīnā katru valsti pārstāv divi sportisti, kas pamīšus veic trīs apļus katrs. Olimpiskajās spēlēs komandu sprints paredzēts vīriešiem un sievietēm atsevišķi, slēpojot sešus apļus klasiskajā solī, tātad katrs dalībnieks veic trīs apļus, ik pēc katra mainoties ar komandas biedru. Uzvar komanda, kuras pārstāvis pirmais šķērso finiša līniju.

Intervālu starti

Individuālajās intervālu starta distancēs sievietes slēpo 10, savukārt vīrieši – 15 kilometrus. Pekinā paredzēti starti klasiskajā solī ar intervāla startu, līdz ar to uzvaru izcīna tas, kurš distanci veicis visīsakajā laikā. Pasaules kausa seriālā gan individuālās distances notiek arī pēc iedzīšanas un masu starta principiem līdzīgi kā biatlonā.

Masu starts – garākās distances

Ja biatlonā garākā distance ir 20 kilometru klasika vīriešiem, tad distanču slēpošanā šo vietu ieņem 30 km (sievietēm) un 50 km (vīriešiem) masu starta distances. Pekinā masu starts [visi dalībnieki startē pēc viena starta signāla] paredzēts brīvajā stilā. Pirmajās startētāju rindās atrodas vadošie sportisti, balstoties uz iekrātajiem reitinga punktiem.

Stafetes

Stafetē katru valsti pārstāv četri sportisti, sievietēm veicot 4x5 km distanci, bet vīriešiem – 4x10. Jāatzīmē, ka pirmie divi dalībnieki savus posmus veic klasiskajā solī, kamēr noslēdzošie divi – slidsolī. Stafete sākas ar kopēju startu.

Skiatlons

Vienīgā no individuālajām distancēm, kurā tiek apvienoti abi slēpošanas stili. Pēc kopīga starta slēpotāji pirmo distances posmu veic klasiskajā solī – tad seko slēpju un nūju maiņa, otrajā posmā pārejot uz slidsoli. Sievietes sacenšas 15 (7,5+7,5) km skiatlonā, vīrieši – 30 (15+15) km.

Atskaitot skiatlonu un stafetes, izvēlētais slēpošanas stils disciplīnā balstās uz to, kāds bijis iepriekšējās spēlēs - piemēram, 2018. gadā Phjončhanā individuālais sprints risinājās klasikā, līdz ar to gaidāmajā Pekinas olimpiādē paredzētas sacensības slidsolī.

Pekinas olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanas sacensības paredzētas no 5. līdz 20. februārim. Neskaitot Latvijas vadošo slēpotāju Eiduku, reāli uz dalību olimpiādē distanču slēpošanā pretendē vēl vairāki Latvijas sportisti, tajā skaitā arī biatloniste Baiba Bendika. Par mūsējo iespējām kvalificēties Pekinai sīkāk – šeit!

Izmantotie resursi:
https://olympics.com/en/news/what-a...
https://assets.fis-ski.com/image/up...
https://www.salomon.com/en-int?glCo...
https://www.fis-ski.com/en/inside-f...
https://olympics.com/en/beijing-202...
https://www.nbcolympics.com/news/cr...