Sporta špikeris: Algu griesti un grīdas

Algu griesti

Algu griesti ir vienas komandas algu budžeta maksimuma ierobežojums, t.i., summa, kurā jāiekļaujas komandai, saskaitot visu spēlētāju vienas sezonas atalgojumu.

Algu griesti ("salary cap", "wage cap") profesionālajā sportā ir ieviesti, lai ierobežotu komandu tēriņus spēlētāju atalgošanā. Tas, galvenokārt, tiek darīts divu iemeslu pēc. Pirmkārt, lai visas vienā čempionātā spēlējošās komandas būtu vienādos finansiālajos apstākļos, cenšoties nepieļaut "klubu-naudasmaisu" rašanos, kuru mērķis ir nolīgt visus labākos spēlētājus, lai, kā saka, "nopirktu titulu". Otrkārt, algas griesti ir ieviesti, lai samazinātu, fiksētu un padarītu prognozējamas kopējās sporta komandu uzturēšanas izmaksas.

Algu grīda

Algu grīda ir vienas komandas algu budžeta minimālā robeža, t.i., summa, kurā ir jāsasniedz saskaitot visu spēlētāju vienas sezonas atalgojumu.

Algu grīda ("salary floor", "wage floor") profesionālajā sportā ir ieviesta kā pretstats algu griestiem. Ja griestu uzdevums ir samazināt komandas uzturēšanas izmaksas, tad algu grīdas galvenais uzdevums ir nepieļaut situāciju, kurā, lai vēl vairāk ierobežotu komandas uzturēšanas izmaksas, komandas īpašnieks algām iztērē nesamērīgi mazas summas, kas, potenciāli, var kaitēt komandas un visas līgas konkurētspējai. Algu grīda ir godīgas ienākumu sadales (starp spēlētājiem un komandu īpašniekiem) mehānisma sastāvdaļa.

2021. gadā pasaulē ir 18 čempionāti, kas izmanto algu griestu un grīdas sistēmu, desmit no tiem atrodas Ziemeļamerikā. Bez daudziem zināmajām NHL, MLB, NFL, NBA un WNBA organizācijām, algu izmaksas ierobežojošie noteikumi ir gan Ziemeļamerikas futbola un regbija čempionātos, kā arī kanādiešu futbola līgā (CFL).

Eiropā algu griesti ir Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), kā arī divos regbija turnīros – Anglijas Premjerlīgā un Francijas "Top 14". Tāpat šāda sistēma strādā Austrālijas un Jaunzēlandes Nacionālajā regbija līgā (NRL), austrāliešu futbola līgā (AFL) Indijas futbola un kriketa čempionātos, kā arī Ķīnas futbola Superlīgā.

Algu griestu noteikumi katrā no čempionātiem var atšķirties, tāpat arī izceļ "cietos" un "mīkstos" algu griestus.

Piemēram, NHL un NFL ir cietie algu griesti, kas nozīmē, ka visām komandām ir strikti jāievēro līgas noteiktais algu budžets. Savukārt NBA griesti ir mīkstie, kas nozīmē, ka komandām ir dots uzdevums sakārtot savus algu budžetus tā, lai tie nepārsniedz līgas noteikto summu, bet ja tas notiek, komanda turpina spēlēt, taču tai ir jāmaksā sods. Soda apmērs variējas no pārtērētās summas apjoma kā arī no tā vai pārkāpums ir pirmais vai pārtērētāji to dara sistemātiski, svārstoties no 1.50 līdz vairāk kā 4.25 dolāriem par katru pārtērēto dolāru.

Vēl viens interesants piemērs ir Augstākās beisbola līgas, kur faktisko algu griestu nav, taču ir robeža, kuru pārsniedzot komanda maksā sodu. 2021. gadā tie ir 210 miljoni ASV dolāru. Par katru algās papildus iztērēto dolāru komandai ir jāmaksā "luksusa nodoklis", kas pašlaik (variējas no pārkāpumu biežuma) svārstās no 20 līdz 50 procentiem ko aprēķina no summas par kuru pārsniegta iepriekš noteiktā robeža.

Kontinentālā hokeja līga, kā minēts iepriekš, ir viena no trim Eiropā bāzētajām organizācijām, kas ieviesusi algu griestus un vienīgā Eiropas hokeja līga, kurā ir šāda sistēma. Lai arī algu budžetu ierobežojošā sistēma KHL ir bijusi visu laiku, tikai kopš 2020./2021 . gada sezonas var runāt par īstiem algu griestiem un grīdām, jo tikai pagājušajā sezonā tie kļuva "cieti" – komandas algās drīkst izmaksāt ne vairāk 900 miljonus un ne mazāk kā 270 miljonus Krievijas rubļu.

Algu griestu vai grīdu neievērošanas gadījumā katra organizācija ir arī noteikusi veidus kā sodīt komandas. Atgādināsim, ka Rīgas "Dinamo" par iepriekšējā sezonā nesasniegto algu grīdu tika sodīta ar 53.2 tūkstošus eiro lielu naudas sodu.

Čempionāti ar algu griestiem, 2021. gads