Hallei tumši logi. Peka Rīgā...

Trešdienas bija pirmā diena, kad Dinamo hokejisti savācās uz diviem ledus treniņiem, kopā ar treneri. Līdz tam spēlētāji bija savā vaļā, lai gan teikt, ka viņi vaļojās – nevar. Hokejisti līdz šim godprātīgi meklēja iespējas, kā labāk sagatavoties sezonai – vieni vicoja ar hokeja nūjām, citi spēlēja futbolu, vēl kāds cilāja svarus, bet teikt – ka kāds būtu ieradies un lūdzis pāršūt platākas savas vecās hokeja bikses – tā nav. Atceraties, vārtsargam Holtam pēc sezonas kluba vadība bija nosūtījusi vēstuli ar mājieniem, ka no viņa sagaida kaujas svaru. Proti, dienā, kad Kriss atgriezīsies no Amerikas brīvdienām, viņam būs jānodemonstrē sava tauku kārtiņa. Ģērbtuvē nelīdu un vārtsargam sānos nekniebu, bet ar aci patiešām var pateikt, ka Holts ir savu ķermeni kopis:
- Kriss mums tagad jau sāk izskatīties pēc atlēta, kultūrista, - smejas treneris Artis Ābols. Viņš atceras vienu no Holta pērnajiem atmiņu stāstiem, kad dauzoties pa NHL fārmklubiem, viņam esot likts notievēt ar līdzīgu stingrību. Tas gadījums beidzies ar Holta nevienmērīgu sniegumu vārtos, pēc kā izdzītais paprasījis – nu, johaidī, jums vajag manu svara korekciju vai – lai es labāk ķeru ripas... Ābols cer, ka Rīgā tā nebūs.
Ja būtu šobrīd jāvērtē labākā sportiskā formā, tad gan ārsts, gan fiziskās sagatavošanas treneris gandrīz vai vienā balsī sauc – Sprukts! Jānis esot vasarā krietni pastrādājis un, ja sezona sāktos rīt – tad pirmā vijole būtu viņa rokās. Delikāti pavaicāju par leģionāriem, bet pagaidām nekādos sīkumos gudrs netieku – saprotams, treniņi tikai tagad sāksies pa īstam. Vien treneris Vilnis Klucis nosaka, ka esot gan redzams, kāpēc Bjorns Melins savulaik tīri labi uzspēlējis Zviedrijas izlasē. Esot stiprs uz kājām...

Kas notiek uz ledus? Pirmkārt, treniņi notiek angliski – tā būs Rautakalio darba valoda. Jāatgādina, ka Šuplers strīķēja krievu mēlē. Soms jau pirms atbraukšanas tika iezīmēts ar labu sakodienu un tas arī sāk daļēji parādīties nodarbībās. Keep skating (turpiniet slidot) – ik pa brīdim nodārdina sirmā bārda, ja kāds vēl no spēlētājiem nav sapratis, kādās rokās nonācis:
- Zini, šī ir atkal ir pirmā reize pēc ilgākiem laikiem – šķiet, pēc trīs gadiem – kad atkal ieklausos, ko treneris mums saka, - ļoti daudznozīmīgi atzīst Rodrigo Laviņš: - Ja viņš saka, ka jāgriež uz to pusi, tad ir jāgriež. Prasības ir ļoti konkrētas, precīzas. Nekāda izlaišanās nebūs un man tas patīk. Viņš grib, lai visi vingrinājumi tiktu izpildīti labā tempā un kompakti – katra epizode gandrīz vai kā kaujas apstākļu imitācija. Tipiski zviedru vai somu hokejam.
Paskatos uz leģionāriem – tie vēl tādi sabijušies, kā zvirbuļi starp dūjām. Bet lēnām iejūtas – ja kaut kas nav skaidrs, tad Rautakalio viņus savāc malā un vēlreiz visu paskaidro. Šķiet, Melins ar Ņiživiju atraduši kaut ko kopēju no agrākiem gadiem – pazirgojas, paklačojas. Varjam pat uz sejas rakstīts, ka atbildība viņa hokejista vārdnīcā ir pirmais vārds. Luseniuss tāds nenobriedis pēc skata, bet, ja tiek līdz metienam – tad iešauj ripu tajā stūrī, kur vēlas. Tas gan attiecas uz viņiem visiem – leģionāru metienu kvalitāte pa vārtiem ir acīmredzama.

Tagad pārlaižam skatu jau pazīstamajām un vecajām sejām. Holtam blakus un apkārt vārtos tiek bīdīti Jučers, Enkuzens un Gudļevskis. Mazliet samulstu, skaitot viņus visus kopā, bet tas tāpēc, ka Kriss savu veco ķiveri ir aizmetis – tagad viņam uz galvas balts pods. Vai krāsos? Nepavaicāju... Ozoliņš, redzot, ka prese viņu vēro, mēģina iznerrot Sotnieku, klaigājot:
- Nu Soča pa vasaru ir baigi izlaidies, tik sūdīgs , tik sūdīgs...
Tā nav tiesa, bet kapteinis jūtas gluži vai kā putukrējumu pagaršojis – jaunie jātur spriedzē, lai strādā, neizlaižas. Cits Ozoliņš – tas, kurš Artūrs – pa ledu slīd kā tornis. Ar šādu augumu viņu savā kladē atzīmētu arī Bagatskis. Podziņš vairs nav puika, bet vecis arī – vēl nav. Būdīgāks noteikti, tas labi. Karsumam ceļgali lokās – arī laba ziņa. Daugaviņš turpat, bet jūtams – grib, grib viņš spēlēt. Ja paliks Rīgā, uh, kā Kaspars plēsīsies! Visa komanda, kas šobrīd ir savākta vienkop – līdz Valmieras nometnei mēģina ieskrieties. Ābols saka, lai uz maiņām vai virknējumiem neskatos – tas pagaidām esot tāds meklējumu vai taustīšanās režīms. Krekli divās krāsās – pusei balti, otriem – melni. Paturu prātā, ka izspēlētām epizodēm nekāda dižā loma nav, tomēr dažos gadījumos pierakstu: raug, Ankipāns ir kopā ar Spruktu un Karsumu, pagājušās sezonas ceturtie - Bukarts, Džeriņš, Meija - arī turas kopā. Miķelis, kam abi maiņas partneri paklīduši pa pasauli, iezīmējās ar Melinu un Varju, bet Lusenisam blakus sprēgāja Ņiživijs un Daugaviņš... Tas tikai melnraksts, nekādu secinājumu. Tāpat kā neko vēl nevaram teikt par Štālu, Bērziņu un citiem musketieriem, kam ledus tas pats un, ja godīgi – iespējas arī. Lai gan Rautakalio to nav skaļi teicis, bet sastāva formula solās būt vienkārša – kas strādās, tie spēlēs.

Pag, aizmirsu izstāstīt, kāpēc hallei logi tumši jeb aizklāti. Naktī no trešdienas uz ceturtdienu uz Inbox ledus notiks KHL lielā sponsora Chevrolet automašīnu klipa filmēšana. Lai kinošņikiem darbs izdotos ar kvalitāti, tiek apdomāti visi sīkumi – līdz pat pēdējā gaismas stara savākšanai, kas var ietekmēt bildi. Uz ledus tikšot braukātas dažādas piruetes, pie vāģa stūres uzaicināts prātīgas braukšanas skolas meistars Artūrs Priednieks. Raug, latviešiem krievi esot noticējuši, tāpat kā pērn, kad Chevrolet reklāmas fotogrāfijas KHL vajadzībām veidojas Gatis Rozenfelds no aģentūras F64. No malas vērojot melnos palagus, kas nosedz stiklu, Dinamo ārsts Āris Aivars nāk klajā ar savu versiju, kas naktī šeit notikšot:
- Filmēs plikus skuķus...
Tā tās baumas rodas. Bet fakts ir nenoliedzams – arī dakteris pēc atvaļinājuma ir formā.