Pirms 10 gadiem. Cik pelna un tērē Latvijas basketbolā?

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs". Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā "Pirms 10 gadiem".

"Sporta Avīze" Nr.204 (1999. gada 18. - 24. oktobris)

Zinkovs saka: "Nē!"

Latvijas hokeja izlase gatavojas cīņām par atgriešanos pasaules čempionāta augstākajā divīzijā, un treneris Vasiļjevs pamazām apzina sastāvu, ar kādām komanda būs jāved uz Šefīldu. Pēdējās ziņas likušas arī "Sporta Avīzei" pēc ilgāka pārtraukuma pieķerties šai tēmai, proti - Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans saņēmis telefona zvanu no Andreja Zinkova, kurš pateicis skaidri un gaiši - nebūšu palīgs...

- "Viņš teica, ka pēdējās nedēļās dzīvojot tikai uz nervu tabletēm, viņam sāp galva, un arī klubā lietas nevedas. Pirms katra mača viņš drebot un faktiski nekāds lielais spēlētājs neesot," sarunu ar Zinkovu atstāsta Lipmans. Tā nav laba ziņa, taču nav arī slikta. Labāk, ja Zinkovs pasaka, ka viņam vāji nervi, pirms izšķirošajām spēlēm, nekā mēs par to pārliecināmies Šefīldas turnīra gaitā. Tik nelīdzsvarotam cilvēkam Latvijas izlases vārtos nav ko darīt, un labi, ka Andrejs bijis tik drosmīgs un atzinies savā vājumā. Vasiļjevs gan saka, ka vēl ar Zinkovu gribot aprunāties, taču par šādu cenu iegūts izlases spēlētājs būs vēl bīstamāks...

Variantu, ko likt vārtos, Vasiļjevam gan nav daudz. Artūram Irbem pilnā sparā rit NHL sezona, bet citu stabilu vērtību mums lāga nav... Šajā situācijā pieņemts lēmums vērsties pie Ziemeļamerikas piektās spēcīgākās līgas WCHL Sandjego "Gulls" spēlējošā Sergeja Naumova, un Sergejs devis pozitīvu atbildi - klubs ir ar mieru, sūtiet tik šurp biļeti! Taču risks saglabājas - ja nu kaut kas nojūk? Tad nu "melnā zirdziņa" loma atvēlēta Dmitrijam Žabotinskim, kurš ir starp labākajiem Austrumeiropas līgā, jaunatnes izlašu rindās jau iekrājis starptautisko pieredzi, un būtu gatavs lielajai debijai. Ja par laukuma spēlētājiem - lielākās reizes sagādā Ciprusa, Tambijeva un Fanduļa sadabūšana uz izlasi. 9. un 10. novembrī viņiem vēl spēles Somijas čempionātā, bet Latvijas izlasei Lāčplēša dienā jau pirmais mačs Šefīldā. Lipmans draud klubiem ar 50 000 dolāru sodu no IIHF.

- Kirovs Lipmans lēš, ka izlases aizvešana uz Šefīldu LHF izmaksās 30 000 latu. Šajā summā lauvas tiesu apēd līgumreiss, ar ko valstsvienība brauks atkarot savu vietu elites grupā. Visiem hokejistiem tikšot apmaksātas arī aviobiļetes no viņu klubu mājvietām, un tas kopā varētu veidot savus sešus vai septiņus tūkstošus latu. Par prēmijām Lipmans pagaidām nerunā, lai gan atzīst: "Kaut kādi materiāli stimuli noteikti būs vajadzīgi, jo hokejisti taču brauc strādāt un palīdzēt izlasei. Kādas varētu būt šīs summas, vēl neesam nolēmuši, taču prēmijas būs - to gan var rakstīt."

Sportacentrs.lv atkāpe: Kirova devīgums pret hokejistiem gadu gaitā pamazām izdila, kaut gan ilgus gadus tieši prēmiju jautājums vienmēr bija skaļākais, par ko lauza šķēpus pirms pasaules čempionāta. Ja par sportisko pusi - Latvija elites grupā, protams, atgriezās, un nu jau desmit gadus to vairs nav atstājusi.

Bleidelis atklāj Angliju

Uz pārbaudi Anglijas Premjerlīgas klubā "Southampton", kura sastāvā devies laukumā dublieru sastāvu mačā pret "Wimbledon", bijis Imants Bleidelis, kas par pieredzēto stāsta intervijā "SA".

- Pirmajā puslaikā man radās pat dažas vārtu gūšanas iespējas, tomēr tās neizmantoju. Mūsu komandas labā vārtus guva Bītijs un Deiviss. Viņi sekmīgi izmantoja izgājienus vienatnē pret vārtsargu, taču šajās epizodēs ar neizcēlos ar rezultatīvu piespēli. Izdarīju vairākas labas piespēles uzbrucējiem, taču pēc tām viņi "negribēja" gūt vārtus. Vienā epizodē man izdevās gūt vārtus - Bītijs izdarīja lielisku piespēli, izgāju pret vārtsargu, apspēlēju viņu un ieraidīju bumbu vārtos. Tomēr tiesnesis fiksēja aizmuguri.
- Kādu novērtējumu no treneriem par savu sniegumu izdzirdēji pēc spēles?
- Šeit ar mani kopā ir arī Garijs Džonsons. Viņš sacīja, ka esmu parādījis visu, ko vajadzēja - labus centrējumus, bīstamas piespēles, cīņasgribu, ātru pārvietošanos... Džonsons izteica atzinīgus vārdus un pēc spēles aizbrauca kopā ar "Southampton" galveno treneri Džonsu uz pārrunām.

Sportacentrs.lv atkāpe: Bleidelis iepatikās Sauthemptonas vadībai, taču viņa karjera Anglijas futbolā neizvērtās tik veiksmīga, kā tika gaidīts pirms desmit gadiem.

Basketbola nauda

Laikā, kad pasaules sportā arvien biežāk tiek grozīti ne vairs miljoni, bet miljonu desmiti, "A" mēģinājusi iebāzt degunu Latvijā populārākā sporta veida basketbola grāmatvedībā - gan līgas ciparos (izrādās, ka pēc "Aldara" piedāvātajiem 10 000 latiem neviens no LBL tā arī nav iztaisījies aiziet), gan televīzijas translāciju izmaksās (1200-1500 latu par vienu no kopā plānotajām 30 reizēm), gan spēlētāju maciņos. Pēdējais, protams, interesantākais - cik tad pelna pašu mājās par labākiem atzītie?

- Slepenība valda ap "Ventspils" komandas finansēm - it kā nevienam nav noslēpums, ka tieši šī komanda var rēķināties ar vislielāko budžetu, taču tālāk par frāzi "cik - nezinu, bet daudz..." nespēj pateikt neviens. Vienīgā informācija, kas izspraukusies cauri "filtram": pagājušosezon mazākā alga, kādu saņēma kāds no "Ventspils" spēlētājiem, bija 800 latu. Kopējais algu budžets ir 500 000 dolāru. (..) Jau krietni mazākas summas apgrozās "Brocēnu" naudas apcirkņos. Komandas kapteinis un vienlaikus kluba menedžeris Edgars Šneps, kurš šobrīd jau maizi pelna Polijā, Latvijā oficiāli saņēma 800 latu lielu atalgojumu. Nedaudz mazākas summas pagājušajā sezonā ik mēnesi saņēmuši citi pamatsastāva basketbolisti Uvis Helmanis un Arnis Vecvagars - aptuveni 1000 dolāru. Grafa 200 latu alga ir lielākā summa jauno basketbolistu vidū (piemēram, Raimondam Jumiķim - 150 latu).

Vairāki avoti apliecina, ka "Brocēnu" viesspēlētājiem pēdējos gados vidēji tiek maksāti 2500-3000 dolāri mēnesī. Aleksam Šturmam ar diviem tūkstošiem bijis par maz - tāpēc arī tagad Latvijas izlases centrs pārcēlies uz Ventspili. Pārējos klubos summas mazākas, taču risinājumi tiek meklēti. "LainERS" joprojām izmanto sekmīgi strādājošo sistēmu - katrs no atbalstītājiem uzņemas šefību pār kādu komandas spēlētāju, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu. Teiksim, Ivars Liepa mēnesī saņēmis ap 700 latiem, savukārt rezervistiem Andrejam Baumanim un Edgaram Teterim šajā sezonā - attiecīgi 150 un 100 latu mēnesī. Citur tikmēr iet pat diezgan jautri.

- Tā pērn uz Jēkabpili atbraukušie tumšādainie Kolmens un Stīvenss no saviem darba devējiem vēlējās saņemt 1750 dolāru mēnesī... pa abiem. Saņēmuši negatīvu atbildi , abi uz ātru roku bija ar mieru no prasītās summas nomest 250 dolāru, un šoreiz gājiens izdevās. Tiesa, abu uzvaras gājiens Latvijas basketbola laukumos aptrūka diezgan drīz un bez lieliem iekarojumiem. Tāpat tieši ne tie spēcīgākie klubi iegājuši vēsturē ar pieprasītajām iespaidīgajām transfēra summām - savulaik par Edmundu Valeiko "Metropole" vēlējās saņemt 50 000 dolāru, "Buki" Māri Sniķi, kas klubā saņēma tikai 60 latu mēnesī, novērtēja 5000 latu apmērā, bet "Liepāja" par tādu pašu summu bija ar mieru šķirties no Andra Jēkabsona.

Nodaļa arī par ārzemēs spēlējošajiem latviešiem. 150 000 dolāru gadā iepriekšējā sezonā Polijā nopelnījis Raimonds Miglinieks, par 70 000 "Bobry" rindās trīspunktniekus lādē Ainars Bagatskis, bet Roberts Štelmahers "Zeprer Slask" klubā mēnesī nopelnot 10 000 dolāru. Šneps, Vecvagars, Helmanis, Višņēvičs, Valeiko - vidēji 5000-6000 zaļo mēnesī.

Sportacentrs.lv atkāpe: Vēl pirms gada par šīm summām varētu pasmīnēt, bet tagad - vairāk par tiem pašiem trim četriem simtiem latu gados jaunākam vidusmēra spēlētājam nepiedāvā arī potenciālie LBL medaļnieki. Krīze.

Citas tēmas

Centrālais notikums, kas gan noticis svētdienas pievakarē, kad "SA" jau gandrīz pabeigta, un līdz ar to paspējis iekarot vien "pēdējā brīža komplektu" - vāks, ievadsleja un nedēļas sportista nominācija - mazpazīstamais vingrotājs Jevgēņijs Saproņenko kļuvis par pasaules vicečempionu atbalsta lēcienos. Sēru vēsts - aizsaulē aizgājis Latvijas basketbola leģendārais treneris Raimonds Karnītis. Trešo kāvienu pēc kārtas cīņā par Saportas kausu saņēmusi "Ventspils" - 64:76 Vroclavā. Šeit joprojām katastrofa no soda līnijas, un kārtējā treniņā Armands Krauliņš pat sarīkojis konkursu - pieci lati no trenera kabatas tam, kurš trāpīs divus sodiņus pēc kārtas! Vītols, Buškevics, Ļaksa, Nikolass, Šturms... Visi garām! Abus trāpījis tikai Zeidaks, taču no piecīša attiecies - kaut kā neērti... Latvijas futbolā noskaidrojies, ka Virslīgu pametīs Rēzekne, bet tās vietu ieņems "Daugava". Pirmajā formulā tikmēr uzzināts čempions - uzreiz pēc dubultuzvaras par spēkratu neatbilstību tehniskajiem noteikumiem diskvalificētas abas "Ferrari" formulas, kas čempiona godā ieceļ Miku Hakinenu.

"Tas viss sākās 1980. gadā, kad PSRS junioru izlase aizbrauca uz Ameriku. Toreiz jau izrauties no Krievijas uz ārzemēm bija kā nokļūt citā pasaulē, turklāt vēl uz ASV. Ieslēdz televiozoru, un rāda 80 programmu. Protams, ka skatījāmies tikai sportu un, protams, NBA spēles. Redzējām, kā spēlē Abduls un lika no augšas. Kad atbraucām mājās, izstāstīju komandas biedriem par tādu Džabaru, kurš visu laiku taisīja "Slam dunk". Arī es bieži liku bumbu grozā no augšas, un tāpēc arī nu jau nelaiķis Kuzņecovs mani sāka dēvēt par Džabaru," vienkāršu stāstu par savas slavenās iesaukas rašanos lielajā intervijā stāsta Andris Jēkabsons, pēcāk gan atzīstot: "Man jau labāk patika, kā Maģiskais Džonsons spēlēja." Džabars atceras RPI laikus, kad spēlēts kopā ar Valteru un Cvaņķi. "Punktu gūšanā 70 varbūt arī nebija, bet 40-50 punktu bija diezgan regulāri. Pārsvarā visus punktus guvu no groza apakšas vai arī liku no augšas. Kad pretinieki uzbruka, es jau skrēju uzbrukumā, viņiem pretī. Valdis tik saņem bumbuun met uz pretējo laukuma pusi, bet es tik lieku no augšas..." Ar lepnumu spēlētājs stāsta par meitas Anetes gaitām, un atklāti atbild arī uz jautājumu - vai iespējams nodzert meistarību? "Var nodzert māju, visu ko var nodzert, tikai ne meistarību. Ja tā tev ir, tad ir. bet, ja nav, tad arī nekad nebūs!"

Sportacentrs.lv atkāpe: Attiecībā uz pēdējo zināmas cerības tiek lolotas arī 2009. gadā.