Pirms 10 gadiem. Vai Latvijas hokejā dzimis brīnumbērns?

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs"

"Sporta Avīze" Nr.191 (1999. gada 19.-25. jūlijs)

Pasaules studentu spēlēs ar jaunu Latvijas rekordu šķēpa mešanā uzvarējis ventspilnieks Ēriks Rags - 83,78 metri! Šajā sakarā Ēriks izcelts kā galvenais varonis rubrikā "Nedēļas sportists", un numura atvērumā ar viņu atrodama arī lielā intervija, kuras virsrakstā citāts: "Esmu amatieris..."

"Protams, ka aizmetīšu tik tālu, nebiju gaidījis, taču kaut kad jau tam labajam rezultātam bija jābūt. Prieks, ka tas noticis nevis Latvijā, bet pietiekami liela mēroga sacensībās," saka 24 gadus vecais sportists, kas iepriekš gandrīz jau bija pieņēmis lēmumu gulties zem ķirurga skalpeļa - nomoka pleca savainojums. Kopējo situāciju Latvijas vieglatlētikā viņš vērtē skeptiski. "Rezultāti ir stipri viduvēji un, diemžēl, pat zem viduvējā. Protams, ir izņēmumi, taču uz tiem vien neizdzīvosi. Ja šādi turpināsies, pēc Sidnejas spēlēm sportā vaer palikt tikai tie, kuri spēs atrast personiskos sponsorus, jo pārējie vienkārši nebūs ieinteresēti kaut ko darīt."

Rags atzīst, ka pašam gribētos aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm, taču visu gatavošanās procesu viņš tam nepakļaus. Tuvākais notikums - pasaules čempionāts, kurā uzvarētāja rezultātu Ēriks prognozē 85-90 metru robežās. "Ļoti labā formā ir krievs Makarovs, taču grūti pateikt, vai viņš neizšaus visu pulveri un spēs saglabāt šādus pašus rezultātus līdz Seviljai. Tāpat spēcīgs ir grieķis Gaciudis, Baklijs, somi, abi vācieši. Pēdējā laikā nekur neparādās Železnija vārds - acīmredzot kaut kur nolīdis un nopietni gatavojas." Vai arī pats apsver no amatiera kļūt par profesionāli? "Tas atkarīgs no rezultātiem. Ar tiem rezultātiem, kas man ir pašlaik, pasaules mērogā droši vien pie kādiem nelieliem mačiem varētu tikt, bet, lai mērķētu uz kaut ko vairāk, nepieciešama rezultātu stabilitāte un vārds šķēpmešanas sabiedrībā."

Ēriks Raga sacensība ar Voldemāru Lūsi, abiem metot nedaudz virs 80 metriem, šobrīd ir Latvijas šķēpmešanas augstākais līmenis. Vai kāds perspektīvs redzams arī aiz muguras? Rags min Jāni Silarāju, taču par jaunajiem neizsakās. "Par pavisam jaunajiem man pagaidām grūti izdarīt kādus konkrētus secinājumus, jo neesmu tik daudz redzējis viņus darbībā, turklāt nejūtos nekāds eksperts, taču viens ir skaidrs - jebkurš, kas pret savu darbu attiecas nopietni, agru vai vēlu sasniedz to, ko iecerējis."

eSports.lv atkāpe: Desmit gadu laikā Latvijas šķēpmešana tikusi pie diviem olimpiskajiem vicečempioniem un Latvijas rekords uzaudzēts par gandrīz septiņiem metriem - 90,73 m. Ēriks Rags turpina mest šķēpu un viņa personiskais rekords uzstādīts 2001. gadā Londonā - 86,47. 1999. gadā pasaules čempionātā Seviljā uzvarēja Aki Parviainens ar 89,52 metrus tālu metienu (tālāk Gaciudis ar 89,18 un Železnijs ar 87,67). Vadimam Vasiļevskim tobrīd bija 17 gadu un viņa labākais rezultāts 74,06 m, savukārt vienaudzis Ainārs Kovals vēl nebija atzīmējies IAAF rezultātu tabulās.

"Ventspils" 2001. gadā: Eirolīga vai Korāča kauss?

Latvijas basketbola klubiem aktuāls jautājums - kādos Eiropas kausos mēģināt spēlēt? Saportas kausa izcīņā plāno ieviest jaunu kārtību, klubus atlasot pēc valstu reitinga, kurā Latvija ir tālu aiz noteiktās robežas - 18.vietas. Atpalicējiem tiek piedāvāts Korāča kauss, taču...

- Cik pieprasīts skatītāju vidū būtu šāds turnīrs, nav pat vērts diskutēt. Maz ticams, vai "Ventspils" saimniekus līdzdalība Korāča kausa izcīņā apmierinās. Lai nebūtu šaubu par komandas perspektīvu 2001. gada sezonā, ventspilniekiem tiek piedāvāta cita alternatīva - izcīnīt tiesības spēlēt Eirolīgā. Jau pagājušajā gadā "Ventspils" atradās pussoļa attālumā no šīs līgas. Lai 2001. gadā iekļūtu Eiropas spēcīgākajā līgā, šosezon Saportas kausa izcīņā jātiek līdz pusfinālam, taču arī ar to var izrādīties par maz. Nolikumā rakstīts, ka vieta tiek dota attiecīgajai valstij, nevis konkrētam klubam. Var gadīties, ka "Ventspils" tiek līdz Saportas kausa pusfinālam, bet neizcīna Latvijas čempiona titulu...

Saportas kausa apakšgrupā ventspilniekiem nopietnākais konkurents - Boloņas "Kinder", turpat arī Stambulas "Ferenbahce" un Vroclavas "Zepter Slask". No otras grupas solās nākt pretīm Belgradas "Partizan" vai grieķu "Iraklis". Zem neliela slepenības plīvura tiek komplektēts sastāvs - zināms vien, ka pievienojušies Alekss Šturms un Johans Nikolass. Gatavojoties sezonai, "Ventspils" nedēļu trenējusies Kandavā, drīz arī pirmās pārbaudes spēles, kur piemeklēts tīri labs pretinieks - Ventspils zālē divi mači ar Maskavas CSKA.

eSports.lv atkāpe: 2000. gada pavasarī "Ventspils" pirmoreiz kļuva par Latvijas čempioni, taču Saprotas kausā iecerētais neizdevās - zaudējums 1/16 finālā. Pagājuši desmit gadi un klubs atkal atgriezies pie domas par Eirolīgu.

Vai Latvijas hokeja brīnumbērns?

"Iespējams, ka 1999. gada vasara ir atklājusi vienu no lielākajiem Latvijas hokeja brīnumiem. Iespējams, nākamā desmitgade var būt iezīmīga ar kādu parādību, kas bijusi mums tepat blakus, taču tagad jau tiek novērtēta pasaulē. Un, kamēr paši latvieši vēl uz visu notiekošo raugās skeptiski, Ziemeļamerikā viņš ir nosaukts par vienu no labākajiem junioriem šajā sporta veidā. Šo puiku sauc Agris Saviels," vēsta ievads rakstam par jauno hokeja talantu, kurš nule kā nodraftēts CHL ar pirmo numuru.

- Varbūt mēs darām nepareizi, ka 17 gadu vecajam Agrim Savielam veltām šādu uzmanību, taču šio rindu autors būtu pilnīgs auša, ja izliktos neredzam un nedzirdam to, par ko teju vai pusi vasaras runā Ziemeļamerikas hokeja speciālisti. Pagājušajā nedēļā Ontario Hokeja līgas komanda Ovensaundas "Platers" izvēlējās ārzemnieku draftā ar pirmo numuru. Tas nozīmē, ka formāli viņš šobrīd tiek atzīts par spēcīgāko Eiropas hokeja junioru, un ir pilnīgi droši, ka vismaz šosezon Agrim tiks pievērsta daudzu NHL komandu skautu uzmanība.

Izrādās, Agri uz Ziemeļameriku saukuši jau 14 gadu vecumā, kad viņš, sākot trenēties Mihaila Šostaka treniņgrupā ar divus gadus vecākiem puišiem, jau pēc sezona bija kļuvis par labāko arī tur. "Man noteikti vajadzēja braukt jau tajā reizē, taču gadījās sarežģījumi ar veselību. Man izoperēja abas pēdas, un tas pirmais mēģinājums izkūpēja. Taču jau nākamajā vasarā (tas bija 1998. gads) es braucu nedomādams," "SA" stāsta pats jaunais hokejists, kuru viņam atbilstošā līmenī Kanādā pat nācās iemānīt ar viltu, jo tik agrā vecumā neļāva spēlēt līgu noteikumi. "Ja novērtē šīs vasaras junioru drafta rezultātus, tad izskatās, ka esmu izcēlies. Taču patiesībā to bija grūti izdarīt. Pretinieki taču bija solīdā junioru vecumā - daudz divdesmitgadnieku."

- Vai Saviels nesapīsies savos centienos, jo tagad viņu speciāli vēros NHL klubu izlūki un izdarīs blociņos atzīmes? "Atbildība, protams, būs lielāka, taču tam noteikti nevajadzētu kļūt par kaut ko saistošu - galu galā es taču visu laiku esmu par to sapņojis, un, ja reiz man tiek dota šāda iespēja, tad nedrīkstu palaist to garām. Šai sezonai manā karjerā būs ļoti liela nozīme."

eSports.lv atkāpe: 2000. gada NHL draftā Savielu ar kopējo 63. kārtas numuru izvēlējās Kolorado "Avalanche", 2002. gadā tika noslēgts līgums, taču NHL aizsargs tā arī neuzspēlēja, netiekot augstāk lavīnu par fārmklubu AHL Heršijas "Bears". 2005. gada vasarā Agris atgriezās Eiropā un pagājušajā sezonā pārstāvēja Rīgas "Dinamo".

Teniss bezdibeņa malā?

"Izskatās, ka lielajam tenisam Latvijā nav ne tagadnes, ne nākotnes," tiek secināts raksta ievadā, kurā iztirzātas šī sporta veida reālijas pirms desmit gadiem. Cīņā par palikšanu Devisa kausa Eiroāfrikas zonas 2. grupā Latvija nule kā knapi izmocījusi Maķedoniju un paglābusies par mata tiesu. Izlasēs sastāvā - pieredzējušie Ģirts Dzelde (36) un Andris Fiļimonovs (31) un jaunie talanti Oskars Vaskis un Ivo Lagzdiņš. Abi vecākie turklāt sāk prasīt atlīdzību par spēlēšanu, jo citādi vismaz Dzelde labāk paliek spēlēt savā Vācijas klubā senioru tūrēs - iztika taču jānodrošina... Latvijas Tenisa savienības vadību jau pāris gadus uzņēmies Ivars Godmanis, taču viņu vairāk interesē spēlēt pašam, ne organizēt, un nu viņa vietu ieņem Juris Savickis. Arī Latvijas rangu sastāda ieinteresētas personas un - kā pagadās... "Ar viltu ir panākts, ka Raimonds Sproga un Ivo Lagzdiņš tiek uzskatīti par labākajiem jaunajiem tenisistiem Latvijā, bet rezultātu taču viņiem nav," sašutis viens no Latvijas pieredzējušākajiem treneriem Augusts Mellups.

- Pēc vairāku speciālistu vārdiem, jaunā paaudze Latvijas tenisā ir ļoti perspektīva. Treneri Augusts Mellups, Ivars Mellups un Ivars Šics nosauca vairākus spēlētājus, ar kuriem nākotnē varētu rēķināties. No zēniem tie ir Kārlis Lejnieks, Ernests Gulbis, Ivo Sproga un Jānis Naglis, bet meitenēm saraksts ir daudz īsāks - Anete Bandere un Alise Vaidere.

eSports.lv atkāpe: No bezdibeņa izdevās izbēgt, un šobrīd pasaules simtniekā Latvija ir pārstāvēta gan ATP, gan WTA rangos. Arī vairums pirms desmit gadiem nosaukto nākotnes talantu uzvārdu patiešām figurē apritē.

Citas tēmas

Pārbaudes mačos pirms jaunās Premjerlīgas sezonas turnejā Norvēģijā vārtus atkal guvis "Southampton" uzbrucējs Marians Pahars, bet Koļinko, Verpakovskis un Dobrecovs ir atpakaļ mājās no Grieķijas un Anglijas - bez jauniem līgumiem. "Skonto" Čempionu līgā ar 2:0 apspēlējis "Juventus" - diemžēl, ne no Turīnas, bet Luksemburgas. Plašākā sarunā par vieglatlētikas aizkulisēm stāsta Ludmila Olijare, bet īsākā - tenisists Raimonds Sproga atklāj, ka viņa mērķis ir ATP ranga simtnieks. Pasaules basketbola čempionātā junioriem beidzies apakšgrupu turnīrs, un Latvijas izlase ar vienu uzvaru (pār Nigēriju) palikusi ārpus astoņnieka - spāņiem zaudēts smagi (73:98), brazīliešiem - arī pārliecinoši (73:85). Tāda pati bilance Eiropas čempionātā pagaidām kadetu izlasei, kurā sevi skaļi pieteicis Kristaps Janičenoks - pagaidām visa turnīra rezultatīvākais ar vidēji 23,3 punktiem.

Melnā sleja

- Pagājušajā nedēļā hronists atkal uzzināja daudz jaunumu par valsts vienīgo Ģenerāli, kura vārds un uzvārds sākas ar vienu un to pašu burtu. Apkopotā informācija ļāva vēlāk izdarīt secinājumus par to, kāpēc Ģenerāļa izlase aiz trejdeviņām jūrām un zemēm nospēlēja tieši tik labi vai slikti, kā tā nospēlēja. Un viens no argumentiem varētu būt saistīts ar mūžseno izglītības jautājumu. Kad iznāca iepriekšējais "SA" numurs, Ģenerālis atcerējās pasaku par kazlēnu, kas skaitīja līdz desmit, un nolēma pārbaudīt, cik reizū viņa uzvārds ir pieminēts laikraksta jaunajā laidienā. Skaitot viņš gandrīz vai nokavēja lidmašīnu, taču viņam tuvu stāvoši ļaudis paguva informēt hronistu, ka Ģenerālis esot savu vārdu saskaitījis 58 reizes... Ar šīm domām viņš arī aizbrauca uz turnīru, un iespējams, ka ar šīm domām viņš arī atgriezīsies. Tostarp melnajai slejai tuvu stāvošas personas jau ar atpakaļejošu datumu saskaitīja, ka īstenībā Ģenerāļa vārds iepriekšējā numurā minēts tikai 49 reizes. Tātad viņš savos aprēķinos kļūdījies. Hronista rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Ģenerālis gatavojas šogad iestāties kādā no Alma Mater, lai papildinātu savas matemātiskās zināšanas, jo viens ir kļūdīties, meklējot savu uzvārdu pa avīžu slejām, pa pavisam cits - kļūdīties, skaitot pie sevis līdzi spēles rezultātu.