Pirms 10 gadiem. Irbe gatavs ieņemt Hašeka vietu

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs"

"Sporta Avīze" Nr.194 (1999. gada 9 - 15. augusts)

"Zelts!!!"

"Sporta Avīze" gavilē - Eiropas U-20 čempionātā vieglatlētikā, ko iepriekšējā nedēļas nogalē uzņēmām tepat Rīgā, Latvija atzīmējusies ar veselām divām zelta medaļām. Nu mēs zinām jauno talantu vārdus - soļotājs Māris Putenis un vidējo distanču skrējēja Irina Latve! Treneris Rumbenieks slavē Puteņa un Aivara Kadaka sadarbību trasē, tostarp "SA" un arī pats čempions norāda - bez tiesnešu iecietības aina nebūtu tik jauka.

- Par to, ka kāds no mūsu soļotājiem 10 000 metru distancē izcīnīs medaļu, nešaubījās neviens. Pirmais no iemesliem bija abu soļotāju šosezon uzrādītie rezultāti, kas starp čempionāta dalībniekiem bija labākie. Otrais - savu māju faktors. Proti, bija pamats uzskatīt, ka tiesneši pret Latvijas soļotājiem būs labvēlīgāki un adatu siena kaudzē nemeklēs. Turklāt aizkulisēs runāja, ka iepriekšējā dienā tiesneši tikuši "apstrādāti"... "Pēc Polijas tur notika jauniešu pasaules čempionāts - aut., kad man otro vietu atņēma pēc finiša, jutos morāli sagrauts. Taču pēc pirmajiem kilometriem, kad jutu, ka tiesneši izturas labi, radās drošības sajūta."

Par Latves panākumu lielāks pārsteigums - skrējēja mēģināja ķert divus zaķus, izejot uz starta gan 800, gan 1500 metros, un savā kroņa pusotra kilometra distancē ievērojami atpalika no personiskā rekorda, jau pusfinālā finišējot priekšpēdējā. Uz panākumiem divu apļu skrējienā maz kurš paļāvās, bet te - zelts. Pati sportiste gan eiforijā nav kritusi.

- "Neveiksme 1500 metros negatīvi neietekmēja. Gluži otrādi - tā palīdzēja mobilizēties 800 metru skrējienam, pierādot, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Turklāt 1500 metros, jūtot, ka nekas labs šoreiz nesanāks, taupīju spēkus. 800 metriem pirms čempionāta gatavojos vairāk. Noskaņojos cīnīties par pirmo vietu, taču nevaru pateikt, ka biju pārliecināta, ka uzvarēšu. Progress ir panākts liels, jo ieguldīts ļoti liels darbs. Augstus rezultātus varēju uzrādīt arī agrāk, taču treneris mani bremzēja, sakot, ka nevajag forsēt, jo sezonas galvenais starts man vēl priekšā. Man, droši vien tāpat kā jebkuram nopietnam sportistam, mērķis ir startēt un uzvarēt olimpiskajās spēlēs. Taču šobrīd es kaut kādus nopietnus plānus varu kalt tikai par 2004. gada olimpiādi.

Interesanti, ka Irina Latve labojusi Latvijas junioru rekordu, kas kopš 1973. gada bija piederējis Lūcijai Poikānei - sportistei, par kuras patieso dzimumu, kā mēdz teikt, vēl strīdas zinātnieki. Katrā ziņā, vīrišķo hormonu šai sportistei bijis daudzkārt vairāk, nekā konkurentēm... Pēc čempionāta labs noskaņojums arī šķēpa metējiem - Jānim Liepam tikai nieka tiesa pietrūkusi līdz bronzas medaļai, un personiskais rekords arī Sandrim Lindbergam. "Šobrīd var apgalvot, ka šķēpa mešanas renesanses pamati ir ielikti, jo pēc pamatīga pārtraukuma, kaut arī tikai junioru vecumā, ar Latvijas šķēpa metējiem pārējo valstu pārstāvjiem ir jārēķinās," norāda "SA".

eSports.lv atkāpe: Irina Latve mērķi par 2004. gada olimpiskajām spēlēm nepiepildīja - kad Atēnās sākās spēles, viņa jau divus gadus kā bija pateikusi lielajam sportam ardievas. Tiesa, sportiste piedalījās 2000. gada Sidnejas spēlēs, kur gan ar panākumiem neizcēlās. Arī Mārim Putenim Rīgas triumfs palika lielākais karjerā. Uz olimpiādi viņš pat aizbrauca (to pašu Sidneju), taču tur arī viss pajuka - tiesneši "adatas siena kaudzē" atrada vēl pirms finiša, turklāt jauneklis pamanījās saiet ragos ar LOK vadību.. Toties par šķēpa metēju renesansi trāpīts desmitniekā! Starp citu, U-20 čempionātā toreiz startēja arī tādi vēlāk panākumus guvuši atlēti kā Māris Urtāns, Inga Kožerenoka, Ineta Radeviča, Dace Ruskule, Inna Poluškina un citi.

"Skonto" tiek pie "Chelsea"

Savā laukumā uzvarot rumāņu "Rapid" ar 2:1 (divu spēļu summā 5:4), Čempionu līgas trešajā kvalifikācijas kārtā iesoļojis Rīgas "Skonto", un nu var gatavot zālāju slavenajam Londonas "Chelsea". Jāsaka gan - caur adatas aci, jo vēl 70. minūtē Miglainais Albions zīmējās rumāņu plānos - 0:1 viesu labā...

- 69. minūtē Starkovs pastiprināja uzbrukuma spēku, riskējot - aizsargu Blagonodeždinu nomainot ar pussargu Mentašašvili. 19. gadus vecais gruzīns aktīvi iesaistījās spēlē, un tieši ar viņa parādīšanos "Skonto" atdzīvojās. Komanda sāka spēlēt tādā stilā, pie kāda esam pieraduši. Labās malas aizsargs Laizāns īstajā laikā atradās "Rapid" vārtu tuvumā, ar precīzu sitienu noslēdzot Mentašašvili centrējumu. Tad "Skonto" vairs nebija apturams - ar tādu iedvesmu un pacilātību spēlējošie futbolisti sekmīgi var spēlēt ar tehniskāku un rangā augstāk stāvošu komandu. Pat allaž lēnīgais Miholaps spēja vairākas reizes aizbēgt no pretiniekiem, kuri saņēma pāris dzeltenās kartītes, mēģinot viņu apturēt. Savukārt Rubina precīzais raidījums, sitot no liela augstuma krītošu bumbu bez apstādināšanas, noteikti liks pievērst angļu skatienus šim futbolistam. Viņš ir divus gadus jaunāks par Paharu un tikpat talantīgs.

eSports.lv atkāpe: Uzmanību Rubinam angļi pievērsa, tomēr atkārtot Pahara slavas gājienu Anglijas zālienos viņam, diemžēl, neizdevās. Ieredzēts Latvijas klubu acīs kļuva gruzīns Mentašašvili, taču desmit gadus pēc "Chelsea" atvešanas pie mums viņam tomēr tika parādītas durvis - kontrakts par smagu un asinis par karstu...

Lielā intervija - ar Artūru Irbi

Kamēr Latvijas izlase gatavojas spēlēm par atgriešanos pasaules čempionāta A divīzijā, Irbe jau domās pie nākamās NHL sezonas - Karolīnas "Hurricanes" klubā sākas kopējie treniņi, tāpēc gaidāmajā turnīrā vārtsargs valstsvienībai palīdzēt nespēs. Iegriezies Latvijā vien uz pusotru nedēļu (un arī tāpēc, ka pēc elkoņa operācijas nākas ierobežot treniņu režīmu), Artūrs tomēr atradis laiku intervijai, kuru tā gaidījuši visi sporta fani.

- Pērn es atgriezos tur, kur es gribēju būt, un tiku atpakaļ pasaules vārtsargu elitē. Taču tajā pašā laikā mēs zaudējām Stenlija kausa izcīņas pirmajā kārtā, un sevišķi priecīgs par to nebiju. Jā, es varēju pēc tam spēlēt Latvijas izlasē, taču arī tas man nedeva cerētās emocijas... Ja runājam par motivāciju, tad es domāju, ka tās tagad netrūkst nevienam NHL vārtsargam. Kopš Dominiks Hašeks paziņoja, ka viņam šī būs pēdējā sezona līgā, paveras iespēja sevi vēl pārbaudīt uz šī lieliskā vārtsarga fona. Varbūt skan lielmanīgi, taču neslēpšu , ka vēlos ar Hašeku pacīnīties visaugstākajā līmenī. Šogad vēl būs iespēja to izdarīt. Bet attiecībā uz tālāku nākotni - pēc Hašeka paliks brīva NHL pirmā vārtsarga vieta. Tukša tā nepaliks, jautājums - kas būs tie, kas varēs ieskriet pa šiem vārtiem. Pretendentu ir daudz, un arī sevi es neliktu pēdējā vietā. Ja man nebūtu šādas iekšējas motivācijas censties katru reizi parādīt visu labāko, ko varu, tad nebūtu vērts spēlēt šajā līgā.

Saprotams, ka izlases neveiksmju periods, kam sekoja vainīgo meklēšana un savstarpēja netīrās veļas mazgāšana, Irbem kā hokeja sabiedrībā autoritatīvam vaicāts viedoklis par notiekošo un nostāja par iespējamo iesaistīšanos.

- Vienu esmu sapratis - šobrīd Latvijas hokejam tādā globālā mērogā es palīdzēt varu diezgan maz. Pirms pāris gadiem metos iekšā šajā putrā, taču drīz vien sapratu, ka strādāt "pa gabalu" nav pareizais stils. Man ir sava izpratne par lietām, kā vajadzētu kārtot Latvijas hokeja jautājumus, taču pašreizējais darbs Ziemeļamerikā man neļauj runāt par šīs programmas nopietnu realizāciju. Turklāt pats savrīgākais - vajadzīgi uzticami partneri. Gluži kā hokeja spēlē. Pašlaik mūsu hokeja saimniecībā ir jāstrādā pēc principa "uzticies, bet pārbaudi"... Ja es Latvijas hokejam palīdzu, tad vēlos redzēt atdevi, bet to diemžēl bieži vien nevar piepildīt, ja nav stingras kontroles. Turklāt uzskatu, ka šai spēlei Latvijā par labu nenāk arī hokeja sabiedrības mūžīgā šķelšanās un rīvēšanās, kas ir ārkārtīgi nesimpātiska.

eSports.lv atkāpe: Latvijas hokeja sabiedrību joprojām kūrē Kirovs Lipmans, bet Artūrs Irbe vilinājumu iesaistīties "šajā putrā" joprojām nesaskata. NHL karjerā vārtsargs nebija tālu no triumfa - 2002. gadā "Hurricanes" spēlē Stenlija kausa finālā, taču piekāpās Detroitas "Red Wings" ar... Hašeku vārtos. Tieši tā - pirms desmit gadiem solījies likt punktu, slavenais čehs tomēr turpināja un nav finišējis vēl joprojām (gan vairs ne NHL). Starp citu, 2002. gada pavasarī starp Hašeku un Irbi izšķīrās - kurš kļūs par vēsturē pirmo Eiropas vārtsargu, ar kuru pamatsastāvā kāds NHL klubs iegūst Stenlija kausu. Labāka komanda izrādījās čeham.

Pārējās tēmas

Rakstā "Sieviešu basketbola nākotne" vērtēta jauniešu un junioru izlašu perspektīva, un tiek secināts, ka viss grozās ap sešām septiņām jaunajām - Baško, Brumermani, Jansoni, Kubliņu, Melderi, Mikāli un Jēkabsoni. Pēdējo pie sevis aicina ASV universitāšu skauti, taču Anetes vecāki uzstāj - vēl par agru, vismaz gadu vēl jāpaliek mācīties Latvijā. Numurā vairākas interesantas intervijas - somu hokeja leģenda Jāri Kurri, kurš stāsta par spēlēšanu kopā ar Veinu Grecki, sajūtām, iegūstot Stenlija kausu, un Somijas izlases lietām, lietuviešu basketbolists Gintars Einiķis stāsta, kāpēc viņu nemīl dzimtenē, bet slavē Krievijā (nule kā noslēgts līgums ar CSKA), bet Guntis Peders - par iemesliem, kāpēc 26 gadu vecumā pamet sportu. "Sportā neesmu sasniedzis savus griestus. Taču, lai varētu izspiest no sevis visu, uz ko esmu spējīgs, būtu nepieciešams vairāk priekšnoteikumu un apstākļu, nekā tas ir šobrīd," saka barjersprinteris, norādot - naudas treniņdarbam ir 5-6 reizes mazāk, nekā vajadzētu. Negaidīta ziņa arī futbolā - paklusām Latviju pametis izlases galvenais treneris Revazs Dzodzuašvili, un nu jāmeklē viņa pēctecis. Pagaidām vietu ieņems Starkovs, bet Dzodzuašvili izvēlējies arābu naudas vilinājumu... Blakusvāģu motokrosā nokaitēta atmosfēra - drīz viss izšķirsies. "Par mūsu savstarpējām attiecībām negribu runāt - mēs bijām draugi, bet tagad tādi vairs neesam," par Kristeru Serģi "Sporta Avīzei" izteicies Marsels Vilemsens...