Dāvis bez kečupa

Šovakar Kauņā tiks dots starts jaunajai Eirolīgas sezonai, kurā pēc piecu gadu pārtraukuma šogad redzēsim atgriežamies arī latviešus. Viens no trim - Dāvis Bertāns - ceturtdien būs ierindā Ļubļanas "Olimpijas" atklāšanas mačam pret vienu no turnīra galvenajām favorītēm - titulēto Barselonu. Salīdzinoši simboliskas minūtes, taču jaunais uzbrucējs laukumā līdz šim ticis visās Ļubļanas kluba spēlēs, un tas ļauj paredzēt viņa uznācienu arī ceturtdienas vakarā. Pārmaiņās, kas "Olimpiju" skāra starpsezonā - jauns ne tikai galvenais treneris, bet arī 2/3 sastāva - par savām pozīcijām nevarēja būt drošs neviens, tomēr Dāvis joprojām ir ierindā un spēlē - šobrīd kā otrā izvēle vieglā uzbrucēja pozīcijā aiz divus gadus vecākā slovēņa Dino Muriča muguras. "Klubā rēķinās, ka šosezon es komandai jau varētu dot kādu diezgan normālu pienesumu," no aģenta saklausīto stāsta pats basketbolists. "Arī treneris visās komandas sapulcēs vienmēr uzsver, ka nevienam nedos 40 minūtes, bet centīsies sadalīt laiku līdzīgi, lai uzturētu augstu spēles tempu un intensitāti. Jo uzskata, ka katrs no šiem 12 ir gatavs spēlēt."

Viens no iemesliem, kāpēc pagaidām Bertāna līdzdalība komandas uzvarās (Adrijas līgā - jau 3-0) bijusi visnotaļ formāla - veselības problēmas. Atcerēsimies, jau U-19 čempionātā slaidais uzbrucējs spēlēja ar ceļgalu sargiem, bet vēlāk bija spiests izlaist divas nedēļas no Latvijas izlases sagatavošanās posma - sāpes kājās. Problēmas it kā tika novērstas, Dāvis pat izcīnīja vietu komandas divpadsmitniekā uz Eiropas čempionātu un nospēlēja tur daudzas spilgtas epizodes, taču... "Pēc izlases atbraucot šeit uz Ļubļanu, atkal sākās sāpes labajā celī. To dēļ pēdējās trīs nedēļas esmu gatavojies saudzīgā režīmā - pagaidām lielāko daļu laika pavadu trenažieru zālē, trenējot kājas, un staigāju uz procedūrām. Tā, lai visu tiešām savestu kārtībā," atklāj spēlētājs. Savu pirmo pilnvērtīgo treniņu, kopā ar komandu dragājot uz visiem simts procentiem, viņš aizvadīja tikai ceturtdien.

Par laimi, pamata uztraukumam neesot - vaina nav bīstama, kas draudētu ar ķirurģiskām sekām, bet šādam vecumam sportā - gluži dabiska un saprotama. "Viss saistīts ar augšanu jeb, precīzāk, pieņemšanos svarā, kas pēdējā gada laikā man bijusi diezgan izteikta. Līdz ar to pastiprināti jāstrādā, lai kājas to varētu turēt - jāstiprina saites un muskuļi," Bertāns atzīst, ka apzinīgi pilda visas norādes. "Strikti jāievēro fiziskās sagatavotības trenera norādījumi par ēšanu - ko drīkstu, ko nedrīkstu. Laikam palieku vecs! [Smejas.] Kādreiz varēju ēst visu, ko kārojas, bet svarā nepieņēmos. Tagad - vairs nekādu saldumu, ceptu kartupelīšu ar kečupu, vai baltmaizes..." Pēdējā gada laikā klāt bija nākuši 15 kilogrami svara. "Tagad, kārtīgi trenējoties, esmu nometis līdz 99. Kad septembrī atbraucu uz klubu, man bija jau 103..."

Saprotams, ka klubs nekādi nevarēja būt laimīgs, saņemot atpakaļ no Rīgas tik apskādētu spēlētāju, un Bertāns to arī nenoliedz. "Treneris bija dusmīgs - par to, ka esmu nospēlējis divās izlasēs, tagad ieradies ar kavēšanos, un - negatavs, ar ceļgalu problēmām. Sākumā man lika trenēties kopā ar visiem, taču viņš laikam redzēja, ka man ir problēmas, pienāca un pajautāja: kā tiešām ir? Teicu, ka diezgan slikti... Tad arī treneris pieņēma lēmumu, ka jāļauj man vispirms izārstēties - saprata situāciju. Par to viņam liels paldies - pieļauju, ka daudzos citos klubos neviens neilktos ne zinis, un liktu man trenēties un spēlēt, kamēr tas tiešām beigtos ļoti slikti," Dāvis gandarīts par kluba sapratni, bet tajā pašā laikā apzinās - nākamreiz piesardzība no kluba puses jau varētu būt pavisam citā līmenī. Pagaidām par to galva nav jālauza, taču... "Iespējams, par šo tēmu man nāksies domāt - vai spēlēt abās izlasēs. Veselība tomēr ir vissvarīgākā, un, ja joprojām šādas problēmas aktuālas - būs jāizvērtē..."