"Ventspils" palaiž Buškevicu. Loģiski?
Jau kopš rudens "Ventspils" meklēja saspēles vadītāju. Drīz dzīve parādīja, ka tai vajag arī kādu pieredzējušu spēlētāju, kas piesegtu jaunos saspringtākos brīžos. Un varbūt kādu, kas padarītu šo komandu simpātiskāku no zaudējumiem pagurušāko līdzjutēju acīs. No debesīm nokrita "trīs vienā" - Sandis Buškevics. Taču īstermiņa sadarbībai turpinājuma nebūs.
"Janvāra pēdējā dienā sēdāmies pie saruna galda un nolēmām sadarbību neturpināt," par turpmākajām profesionālajām attiecībām ar Buškevicu izteicies kluba ģenerālmenedžeris Mārtiņš Rībens. "Trenerim Silvano Poropatam ir savs redzējums par komandas modeli un spēles koncepciju." Grūti ko apgalvot par zemūdens akmeņiem (jo versijas no dažādiem skatu punktiem atšķiras), bet par to, kas virs ūdens - tur gan ir dažas acīmredzamas lietas.
Nebūs atklāta nekāda Amerika sakot, ka jebkurā, pat izteiktākajā jauniešu komandā, ir nepieciešami 1-2 pieredzējuši spēlētāji, pie kuriem bumba būs drošībā, kad pienāks spēles izšķirošie brīži. Vienkārši ir lietas, ko bez zināma brieduma pieaugušo basketbolā nevar izdarīt, un tās izšķir daudz. Tālāk pa ķēdes reakciju - bieži vien ļoti daudz. Par to, ka "Ventspils" sastāvā ir vairāki tiešām daudzsološi puiši, šaubu laikam nekad nav bijis, taču sezonas pirmie mēneši parādīja - tādu, kas gatavi ņemt uz sevi līdera (tieši līdera, nevis vienkārši statistiski produktīvākā spēlētāja) lomu, nav. Komanda uz to iekrita regulāri un katastrofāli - kādā spēles mirklī atdodot mazo pirkstiņu, Eirokausos regulāri palika bez visas rokas. Protams, Buškevics nav nekāds Misters Stabilitāte, un līdz ar viņa pievienošanos komanda neieguva nekādas garantijas, taču - noteikti ieguva lielāku iespēju nesalaist lietas dēlī, kad tas brīdis pienāk. Un izdevās uzvaras gan pret VEF, gan "Žalgiri".
Ir īpašības, kuras Sandim vairs nav un nekad nebūs kā jaunajiem, taču arī vairākas tādas, kādu karjeras sākumposmā vienkārši nevar būt nevienam jaunajam - pat ar striķiem nervu vietā un budistu mūka harmoniju dvēselē. Īpašības, kuras var iegūt tikai gadu gaitā, desmitiem un simtiem reižu izdzīvojot dažādās spēles situācijas uz savas ādas. Buškevics bija "Ventspils" komandai perfekts risinājums - autoritāte, kas jaunajiem talantiem paņem nost no pleciem lielu daļu atbildības nastas (tā spieda jo spēli, jo trakāk, īpaši jau ar kluba vadības "palīdzību"), pieredzējis, turklāt saspēles vadītājs, kurš laukumā nav jāmeklē, bet bumbu pārsvarā dancina pats. Turklāt vēl publikas mīlulis. Un pozitīvu publiku komandai vajag!
Protams, visām šī īpašībām būtu nulles vērtība, ja Bušiņš spēlētu sliktu basketbolu, taču - tas bija pat pārsteidzoši labs! Nekad neesmu bijis īpašs šī spēlētāja talanta pielūdzējs, bet šoreiz biju gatavojies uzslavēt gan Sandi, gan klubu, kas zināmā mērā atļāvās noriskēt (tomēr spēlētājs bez regulāras darbavietas jau kopš 2008. gada marta) un izvilka pilno lozi. Tāpēc "Ventspils" lēmums bija jo negaidītāks. Protams, šeit ir jautājums, kuru abas puses zelē, bet diplomātiski izvairās spļaut ārā - nauda. Nav Buškevics lētākais spēlētājs, un prasības tik viegli nesamazina. Un, ja paņemam un matemātiski saliekam ciparus uz papīra - tirgū klubs var piemeklēt ko lētāku un krutāku.
Iespējams, patiešām izdosies, taču pagaidām drīzāk uz mēles gala vecā paruna - skopais maksā divreiz. Pat, ja uz Ventspili atbrauks īstais importa saspēlnieks (kas nav noticis kopš septembra, bet tagad jāpaspēj līdz februāra beigām vai vēlākais līdz 15. martam), un pat, ja viņa spēle laukumā būs kapeiku kvalitatīvāka, nekā Buškevicam - kaut kā neticas, ka viņam dažu nedēļu laikā izdosies pa īstam "paņemt" komandu un līdzjutējus. Un kas zina, vai nepiemērotā brīdī (kāds būs viss marts, aprīlis un maijs!) neizpeldēs tās īpašības, kuru dēļ viņš februāra vidū mētājas spēlētāju tirgū bez pieprasījuma un gatavs nolaist sev cenu līdz tādai, kas pieņemama tādam klubam kā "Ventspils".
Protams, situāciju var saprast. Klubam ir jauns treneris, kurš pavasara play-off grib spēlēt ar maksimāli "savu" sastāvu. Lai tādu izveidotu, laika ir maz - 4-6 nedēļas, un gribas atstāt vietu manevriem. Būtu muļķīgi, ja klubs jau pirmajā mēnesī pateiktu "nē" un atkal darbotos pa savam. Tajā pašā laikā - pat ja Buškevics bija tikai "ielāps" (citāts), caurums tagad atkal ir vaļā, un komanda ir turpat, kur bija pirms tam. Tikai ar pliku cerību, ka izdosies atrast labāku. Pēc divām daudzējādā ziņā daudzsološām uzvarām - vai tas bija prātīgākais solis?
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]