Pirms 10 gadiem. Vasiļjevs + izlase = kašķis uz līdzenas vietas

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 279 (2001. gada 2. – 8. aprīlis)

Haralds Vasiļjevs nosauc izlases kandidātus

Latvijas hokeja izlase vienmēr bijusi paaugstinātas uzmanības objekts, īpaši brīžos, kad tiek nosaukti izlašu (arī jauniešu un junioru) kandidāti, jo vienmēr atrodas kāds, kuram tur vajadzētu būt, bet viņa tur nav.

Pirms pasaules čempionāta Vācijā izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs pirmajā paplašinātajā kandidātu sarakstā iekļāva 41 spēlētāja uzvārdu. Tur vieta nebija atradusies diviem aizokeāna spīdekļiem Agrim Savielam un Arvīdam Reķim. Redziet, abi hokejisti bijuši pārāk noslēpumaini (it kā neesot atstājuši kontakttālruni). Tā bija liela uzdrīkstēšanās, gandrīz tikpat liela, kā, pirms tam atsijājot ilggadējo izlases līderi Oļegu Znaroku, jo, piemēram, iepriekšējā vasarā Agri savos sarakstos iekļāva Kolorādo "Avalanche".

„Šogad Vasiļjevs sarakstu palielinājis no 33 līdz 41 spēlētājam. To papildinājuši: vārtsargs Masaļskis, aizsargi - Sorokins, Bogdanovs, Kupaks, Durdins, Rozentāls, Ivanovs un Višegorodcevs, kā arī uzbrucēji - Širokovs, Štāls un Sprukts. Šo uzvārdu parādīšanās kandidātu sarakstā nepārsteidz, jo visi vairāk vai mazāk jau ir iemēģināti pārbaudes spēļu laikā un treniņos (izņemot trīs Latvijā spēlējošos aizsargus), taču nav izprotams, kāpēc tajā nav ierakstīti divi gados jaunie aizsargi, kuri jau šodien gatavi no pamatsastāva izstumt izlasē par ilgu aizkavējušos veterānus, - Arvīds Reķis un Agris Saviels. Kā ierasts, uz jebkuru žurnālista jautājumu Haralds Vasiļjevs ir gatavs atbildēt ar izsmeļošu atbildi:

- Hokeja federācijai ir vienošanās ar visiem hokejistiem, kuri spēlē ārzemēs, ka viņi kaut kādā veidā paziņos savas koordinātes, proti, savus tālruņa numurus. Saviels un Reķis nav izņēmums, taču manā rīcībā nav viņu tālruņu, un arī paši spēlētāji man nav ne reizes zvanījuši. Bez tam viņiem tagad ir jāspēlē play-off turnīrā, un beigu beigās - kurās līgās tad viņi spēlē?

Gatavojoties Sanktpēterburgas čempionātam, Saviels bija viens no reālākajiem pretendentiem uz iekļūšanu sastāvā, taču pēdējā brīdī priekšroka tika dota citam junioram - uzbrucējam Spruktam. Loģiski būtu, ja Saviela uzvārds parādītos arī starp tagadējiem kandidātiem.

Interesants ir Vasiļjeva viedoklis arī par vārtsarga Pētera Skudras kandidatūru:
„Pēdējo reizi ar Skudru runāju pirms iepriekšējā pasaules čempionāta. Toreiz vienojāmies, ka gadījumā, ja Irbe nevar atbraukt uz pasaules čempionātu, tad Skudra atgriežas Latvijas izlasē. Kopš tā laika ar Pēteri es neesmu sazinājies, jo man nav viņa tālruņa, un arī pats vārtsargs nevienam Latvijā nav atstājis savus "galus".” Vienalga Pētera vārds parādījās kandidātu sarakstā...

Ēvalda Grabovska aprūpētā otrā izlase solījās būt sprungulis „lielās” izlases spieķos, jo gan vienas, gan otras izlases kandidātu sarakstā minēti septiņi spēlētāji... Un tas laikā, kad lielajai izlasei treniņos sanāk knapi trīs maiņas... „Vasiļjevs kategoriski izteicās par to, ka tiem spēlētājiem, kuri būs iekļauti pirmās izlases sarakstā, būs jātrenējas kopā ar pirmo izlasi un nevar būt nekādas runas par to, ka viņi tikšot iedoti otrajai izlasei uz pārbaudes spēlēm ar poļiem. Līdzīgu nostāju pauda arī pirmās izlases galvenā trenera palīgs Vjačeslavs Nazarovs.

Abos kandidātu sarakstos bija iekļauti vārtsargi Masaļskis un Žabotinskis, aizsargi Durdins, Rozentāls, Ivanovs un uzbrucēji Štāls un Sprukts, bet Haralds Vasiļjevs bija gatavs aizdot tikai mazumiņu: ”Runa var būt tikai par vienu vārtsargu. Par kuru - to lai Grabovskis izvēlas pats. Man ir svarīgi, lai uz pirmo spēli pret Franciju manā rīcībā būtu viens "svaigs" vārtsargs, kurš nebūs tikko kā izkāpis no autobusa un tūlīt dosies laukumā pret frančiem. Pārējiem kandidātiem būs jāpaliek pirmās izlases rīcībā.”

Sportacentrs.com atkāpe: Haralds Vasiļjevs izlases trenera amatā īpaši neceremonējās – ko nolēma, to darīja. Ne visu apkārtējie saprata, bet tā jau katru pavasari arī LHF prezidentu Kirovu Lipmanu ne visi saprot.

Kurš grib būt par prezidentu?

Kas ir sporta veida federācijas prezidenta amats? „Federāciju prezidentus var iedalīt divās šķirās. Pirmajā - tos, kam ar attiecīgo sporta veidu nav bijis nekāda sakara, taču pašiem ir diezgan biezs maks, kā arī tautā dēvētie "gali", ar kuru palīdzību var sameklēt sponsorus vai izsist naudu no valsts kases. Otrajā ir tādi, kas sportā ierauti no matu galiņiem līdz papēžiem, taču kam pietrūkst apsviedības, organizatorisko, menedžera iemaņu, kā arī nav draugu un lobiju varas struktūrās un lielās firmās. "Hibrīdu", kas apvienotu visas labās un nepieciešamās īpašības, ir ļoti maz.” Kādi tie bija Latvijā 10 gadus atpakaļ?

Viens ir skaidrs, ka „cilvēks no ielas” tas būt nevar – vai nu sporta veida fanātiķis, vai slavenība kādā jomā, vai uzņēmējs. Par to, kurš ir kurš, lielā mērā var spriest jau pēc „SA” izvēlēto sporta veidu prezidentu saraksta:

Pazīstamākie un naudīgākie federāciju prezidenti
futbola G. Indriksons "Skonto" prezidents
basketbola O. Kehris bijušais ekonomikas ministrs, "Latvenergo" pilnvarnieks
hokeja K. Lipmans "Liepājas metalurga" prezidents
vieglatlētikas Ģ. Kristovskis aizsardzības ministrs
riteņbraukšanas Kristaps Kegi pasaulslavens ķirurgs
vingrošanas G. Rāvis "Skonto būves" prezidents
tenisa J. Savickis "Itera Latvijas" prezidents
bobsleja J. Kisiels "Latvijas naftas" prezidents
biatlona Ž. Tikmers bijušais Ministru kabineta kancelejas vadītājs
kanoe V. Bļinovs viesnīcas "Latvija", universālveikala "Centrs" ģenerāldirektors
regbija A. Deniņš auditorfirmas "Invest Rīga" prezidents

Sportacentrs.com atkāpe: Zināmā mērā pēc tā, vai mainās federācijas vadība, var spriest gan par tās stabilitāti, gan finansiālo stāvokli. 10 gadu laikā no šiem 11 prezidentiem tādi mainījušies riteņbraukšanā, vieglatlētikā, bobslejā, biatlonā un īsu brīdi atpakaļ – arī basketbolā. Basketbols šoreiz tomēr ir izņēmums pārējo četru vidū, jo Ojārs Kehris pie basketbola savienības stūres nokuģoja vairāk kā desmit gadu. Valstī, kurā jāsapņo par stabilitāti, septiņi prezidenti sporta veidu vadībā vairāk kā 10 gadu – tas ir varoņdarbs pat daudziem netīkamajam (vēl jo vairāk tāpēc) Kirovam Lipmanam.

Grauž Džonsonu

Atziņa „Ja komanda gūst panākumus, slavē sportistus, ja nē – galvu mazgā trenerim” uz Latvijas futbola izlases startiem 10 gadus atpakaļ attiecās tāpat kā cita – „Labāk punkts(i) ar sliktu spēli kā bez tiem ar labu”... Tas arī noteica blusu meklēšanu angļu trenera Gerija Džonsona kažokā, tomēr arī viņš pats bez vainas gluži nebija. Vainu meklēja arī „SA”.

Ar bilanci 3 uzvaras un 2 neizšķirti 14 spēlēs ilgi pie valstsvienības stūres nepaliktu neviens vidējas valstiņas futbola izlases galvenais treneris, pat ne Aleksandrs Starkovs, kuram šīs aksiomas apgāšanai vēl dots nezināms laiks un Gunta Indriksona neizmērojams uzticības kredīts. Tad treneri laiž cauri rentgenam, viņu nosūta uz sonogrāfiju, un tāpat ar aci jau arī visus viņa trūkumus var saskatīt.

1) Pret spēcīgākām izlasēm kā svaigi notikušajā spēlē pret Horvātiju bija uzskatāmi redzams, ka ar Latvijas izlases izpildītājiem spēlēt uzbrukuma futbolu ir neprāts (1:4).

2) „Jau savā pirmajā spēlē 1999. gada septembrī pret Albāniju anglis piedzīvoja neveiksmi, pārkārtojot aizsardzību - tās centrā darbojās Stepanovs un Lobaņovs, bet Zemļinskis tika pārbīdīts uz balsta pussarga pozīciju. Šiem futbolistiem spēle izrādījās nesekmīga - albāņi guva trīs vārtus no centrālās zonas, "izraujot" neizšķirtu 3:3.”

3) „Pagājušā gada oktobrī stūrgalvīgais anglis vēlreiz dabūja smagi ciest par to, ka Latvijas izlases aizsardzības centrā pret beļģiem līdzās Stepanovam ielika Lobaņovu, jo tieši pēc viņa divām kļūdām rezultāts jau spēles ievadā kļuva 0:2.” Izveseļojies Zemļinskis tika uzlaists laukumā tikai uz maiņu...

4) „Horvātijas pilsētā Osijekā Džonsons par Stepanova pārinieku izvēlējās Troicki, bet Zemļinski atbīdīja uz labās malas aizsarga pozīciju. Mūsu aizsardzība līnijā atkal kapitulēja - Troickis pieļāva ļoti rupju kļūdu, un šajā epizodē horvāti faktiski guva izšķirīgos vārtus spēlē. Blakus viņam nervozēja un kļūdījās Stepanovs, savas spējas neierastajā postenī pilnībā neparādīja arī Zemļinskis...” Aizsargu izvēle tika skaidrota ar to, ka tas esot atstāts tāds pats kā pēdējā kvalifikācijas mačā pret Sanmarīno, kurā tika izcīnīta uzvara...

5) Garija Džonsona kontā ir Mariana Pahara iekārtošana Anglijas premjerlīgā. Ar smaidošā brita tiešu palīdzību Anglijas klubos nokļuva seši Latvijas futbolisti, turklāt šo plūsmu izmantoja arī Štolcers, kurš pats organizēja savu pāriešanu uz Londonas "Fulham". Tomēr arī spēlētāju tirdzniecībā Džonsonam gadījās kļūmes. „Neveiksmīgākais darījums tika īstenots ar Latvijas izlases kapteini Vitāliju Astafjevu. 1999. gada nogalē viņš apbraukāja vairākas komandas, līdz tika nolemts apstāties pie otrās divīzijas kluba "Bristol Rovers" izteiktā priekšlikuma. Parakstītais līgums paredzēja, ka "Skonto" par Astafjevu uzreiz saņems 150 000 sterliņu mārciņu, bet vēl 100 000 pienāksies pēc Bristoles kluba pāriešanas uz pirmo divīziju. Šāds kāpums izskatījās reāls laikā, kad tika panākta vienošanās par Astafjeva pārdošanu - tobrīd "Bristol Rovers" atradās otrajā vietā turnīra tabulā. Tomēr pagājušās sezonas beigās Bristoles futbolisti atkrita uz septīto vietu, bet šosezon izmisīgi cīnās par palikšanu otrajā divīzijā. "Skonto" jau var aizmirst par apsolītu "bonusu", bet Astafjevam, kurš 3. aprīlī svinēs 30 gadu jubileju, nākas samierināties ar spēlēšanu zemā līmenī. Starp citu, arī par citiem Latvijas futbolistiem transfēra summa tiek maksāta pēc daudzpakāpju grafika. Bleidelis uz "Southampton" ir pārdots par 650 000 mārciņu, taču iespējams, ka "Skonto" šo naudu nekad nesaņems - tā tiek izmaksāta pa daļām atkarībā no premjerlīgā aizvadīto spēļu skaita, un Imantam pagaidām tā ir tikai viena.”

6) Vēl viens no Džonsona trūkumiem tobrīd bija 1999. gada nogalē, dažas dienas pirms Latvijas jauniešu (U-18) izlases izbraukšanas uz Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru Dānijā pieprasītais, lai treneris Andrejs Karpovs sāk spēlēt aizsardzībā ar četriem puišiem vienā līnijā. Komanda, kas allaž bija spēlējusi ar brīvo aizsargu, pārvērtās līdz nepazīšanai un piedzīvoja sagrāves - 0:5 ar Čehiju un 0:7 ar Dāniju. Pēc šādas sistēmas šobrīd spēlē arī Latvijas izlase, taču pieprasīt tās maiņu pirms sezonas svarīgākajiem mačiem...

Sportacentrs.com atkāpe: Ja pārliecība par saviem spēkiem un optimisms jebkurā dzīves situācijā ir pluss, tad Džonsona „viss būs kārtībā” tā bija līdz nākamajai spēlei pasaules čempionāta kvalifikācijā – ar Sanmarīno, bet apgalvojums, ka Davors Šukers un Horvātija nav nekas īpašs, un rezultāts 1:4 Geriju nostādīja patiešām smieklīga personāža lomā.

Pārējās tēmas

NHL. NHL vadība vienojusies ar līgas Spēlētāju asociāciju, ka Soltleiksitijas olimpiādē varēs piedalīties visi spēcīgākie planētas hokejisti.

Hokejs. Aigars Cipruss negaidīti agri beidzis Somijas čempionāta izslēgšanas turnīru - play-off pirmajā kārtā zaudēts "Karpat". Jauniešu hokeja izlase B grupā izcīnīja ceturto vietu, visā turnīrā piecās spēlēs izcīnot tikai vienu uzvaru un vienu neizšķirtu. Pēc Sergeja Durdina iekļaušanas Latvijas izlases kandidātos „SA” atcerējās arī par viņa tēva omskieša Vladimira Durdina gaitām Rīgas „Dinamo” vienībā, kura priecīgākais notikums hokejā esot bijusi tā pati slavenā 1977. gada 23. februāra spēle Maskavā ar ACSK (tā tolaik rakstīja kluba nosaukumu), kuru rīdzinieki uzvarēja ar 8:6 (pēc divām trešdaļām – 3:5!) – kautiņš ar Valēriju Harlamovu, paša kļūdas dēļ zaudēti vārti, komandas galvenā trenera Viktora Tihonova dusmu lēkme pēc 2. perioda un Durdina žņaugšana, kā arī Vladimira gūtie vārti pret pašu Vladislavu Tretjaku.

Futbols. Latvijas čempionātu futbolā „Skonto” sāk ar domu par jubilejas – desmito čempionu titulu. Pēc 2000. gada 12. aprīlī gūtā ceļgala savainojuma laukumā labdarības spēlē Riodežaneiro (spēlēja arī F-1 čempions vācietis Mihaels Šūmahers) izgāja arī viens no visu laiku labākajiem pasaules futbolistiem brazīlietis Ronaldo un guva 5 vārtus.

Basketbols. NEBL ceturtdaļfinālā „Ventspils” zaudēja CSKA, taču no gaidītās sagrāves nebija ne vēsts – 104:107 un 85:83, turklāt pirmā mača 3. ceturtdaļā ventspilnieki guva 44(!) punktus! Tomēr turpat blakus liekams Ventspils basketbolistu piedzīvotais negaidītais zaudējums Rojā pret "zemessargiem", kas bija ventiņu pirmā neveiksme sezonā. Savukārt viņu konkurenti pirms LBL fināliem LMT savā sastāvā pieņēmuši spēlētāju, kas izdzīts no ASV studentu basketbola un pa taisno nonācis Latvijā, - Mariusu Janišu. Lai arī vienu no 16. janvāra naktī viņa dzīvoklī iebrukušajiem ļautiņiem Janišus sadūra ar nazi pašaizsardzības nolūkos, tomēr viņa karjera Maristas universitātē un ASV studentu basketbolā bija beigusies, jo... basketbolisti ir pārāk zināmi cilvēki sabiedrībā...

Citi sporta veidi. Kristers Serģis un Artis Rasmanis ar uzvaru Francijā sākuši pasaules čempionāta 13 posmu garo maratonu. Pirmos punktus pasaules čempionāta ieskaitē soloklasē (250 kubikcentimetru) izcīnījis Lauris Freibergs. Ventspilnieks Ēriks Rags starptautiskajās sacīkstēs Dienvidāfrikā par 6 cm labojis Latvijas rekordu šķēpa mešanā. Jaunais rekords (83,84m) ir arī sezonas labākais sasniegums pasaulē. Kotbusā (Vācija) Pasaules kausa izcīņā Latvijas vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko uzvarēja brīvajās kustībās, kas bija jau kļuvušas gandrīz vai par Latvijas sportistu firmas zīmi. Par Latvijas čempioniem volejbolā kļuvuši Raimonda Vildes trenētie "PCSK/Rīga" volejbolisti, kas finālā prata pieveikt sāncenšus no Ozolniekiem. Latvijas čempionu godu sev priekšlaicīgi nodrošinājuši hokeja kluba "Rīga 2000" vīri. Biatlonisti Ilmārs Bricis un Raivis Zīmelis sezonu beidza ar uzvarām Ziemeļu kausu izcīņā Murmanskā. Tiesa, pasaules labākās izlases šajās sacīkstēs nepiedalījās vai startēja ar trešajiem sastāviem. Savukārt 33 gadu vecumā par aiziešanu no lielā sporta paziņoja visu laiku titulētākais distanču slēpotājs norvēģis Bjerns Deli. Pārskatot jauno biatlonistu krājumus un vērtējot potenciālo Latvijas biatlona nākotni, „SA” atrod 18 gadus veco Madaru Līdumu, kurai treneris Māris Čakars sākumā teicis, ka viņa slēpot nemākot, kā arī Kristapu Lībieti, Jāni Pleikšni un Edgaru Piksonu.