23. nedēļa. Tāllēcējas noķer šķēpmetējus

10. jūnijā Valmierā Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībās vieglatlētikā tāllēcēja Lauma Grīva savā otrajā mēģinājumā aizlēca 6,86 metrus tālu, uzstādot jaunu personisko rekordu. Vējš pūta labi, bet normas robežās (+1,7m/s). Tāpēc rezultātu godam varēja ieskaitīt par derīgu jebkādu rangu veidošanai. Tas nozīmēja, ka, pirmkārt, Lauma nedēļu iepriekš sacensībās "Ventspils šķēpi" sasniegto personisko rekordu (6,68m) labojusi par 18 centimetriem. Otrkārt, viņa kļuvusi par trešo vistālāk lēkušo tāllēcēju Latvijā, piekāpjoties tikai pagājušā gada Eiropas čempionei un Latvijas rekordistei vienā personā Inetai Radevičai (6,92m), kā arī 2000. gadā 6,91m tālumā „aizlidojušajai” Valentīnai Gotovskai.

Treškārt, ar šo lēcienu Grīva tikusi uzreiz līdz otrajam pakāpienam Eiropas šīs sezonas rangu listē. Tālāk par viņu lēkusi tikai Veronika Šutkova no Baltkrievijas (6,95m), bet pasaulē augstā piektā vieta – vēl arī aiz Maurenas Magi (Brazīlija, 6,89m) un divām ASV sportistēm – Britnijas Rīzas (6,94m) un Fanmi Džimo (6,88m).

Ceturtkārt, līdz ar šo lēcienu, kuru var uzskatīt arī kā draudu Latvijas rekordam, sieviešu tāllēkšana ir kļuvusi tikai par otro disciplīnu, kurā Latvijas sportisti vai sportistes nodrošinājuši dalību šā gada pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu augusta un septembra mijā. Divi braucēji ir šķēpmetējiem – Vadims Vasiļevskis un Zigismunds Sirmais, divas veiksminieces – šķēpmetējām – Madara Palameika un Līna Mūze. Tiesa, Mūzei gan pagaidām pa spēkam ir bijis tikai kvalifikācijas B normatīvs, taču ar to no šā gada dalībai pasaules meistarsacīkstēs pietiek arī tad, ja kāds no valsts sportistiem jau izpildījis A normatīvu. Agrāk šajā gadījumā uz mačiem brauca tikai A normatīvu izpildījušais. Vairāk nevienas citas disciplīnas pārstāvjiem Latvijā tas nav pa spēkam! Acīgākie iebildīs, ka Radevičai nemaz nav izpildīta Tegu kvalifikācijas normatīva. Tā ir, jo šogad viņa iespējusi „tikai” 6,60 metrus. Tomēr, pirmkārt, pašreiz nav īstais laiks tālu lēkt, ja sezonas galvenie mači ir, var teikt, rudenī. Otrkārt, uz Dienvidkoreju viņa brauks kā Eiropas 2010. gada čempione. Turklāt neaizmirsīsim arī par Laumas māsu Māru, kas sacensībās ASV šogad jau lēkusi 6,70 metrus tālu (gan ar neatļauti lielu vēja palīdzību).

Konkurēt ar Laumu pagājušajā nedēļā mēģināja (un sekmīgi) Latvijas džudisti. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā Pasaules kausa posmā džudo otrās vietas savā svara kategorijā ieņēma vēl nepieredzēts Latvijas sportistu daudzums. Svara kategorijā līdz 60 kilogramiem otro vietu izcīnīja Andrejs Magers, līdz 100kg – Viktors Reško, bet virs 100kg – Vladimirs Osnačs.

Nedrīkst nepieminēt arī Kasparu Daugaviņu. Ja uz NHL galvenās balvas Stenlija kausa no Latvijas hokejistiem ir tikai Sanda Ozoliņa vārds, AHL izslēgšanas spēļu trofeja – Kaldera kauss bez Kaspara iepriekš ir nonācis arī Artura Kuldas (2007./2008.) un Raita Ivanāna (2003./2004.) rokās. Starp citu, balvu ieguvuši arī tādi spēlētāji kā Džefs Hekets, Bairons Dafo, Sergejs Gončars, Olafs Kelcigs, Uve Krups, Adams Outss, Patriks Ruā, Bobs Probērs, Keits Primo un citi melnās ripas meistari. Daugaviņa rēķinā play-off turnīrā 23 mačos desmit vārti un desmit piespēles. Tas ir vēl viens pelnrušķītes stāsts, jo Binhemtonas „Senators”, ilgu laiku atradusies ārpus izslēgšanas spēļu zonas, tajā iekļuva kā septītā Austrumu konferencē ar trešo mazāko punktu summu no visām izslēgšanas spēlēs iekļuvušajām vienībām.