Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleBasketbols naktsklubā
@IngmarsJurisons
2011-11-16 18:30
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
VEF spēlētāji pēdējā laikā dara pietiekami daudz, lai basketbols atgūtu skatītājus Arēnas tribīnēs, tajā pašā laikā kluba menedžments, šķiet, neviļus nodarbojas ar pretējo. Vismaz tāds priekšstats radies, klātienē apmeklējot pāris pēdējos mačus.
Nav tā, ka būtu pēdējā sēne, kuru māktu pastāvīga nostaļģija pēc "zilākajām debesīm un zaļākās zāles", kaitinātu "mūsdienu izlaistā jaunatne" un mašīnā radio noregulēts uz LR-2, taču, pagājušajā nedēļā atnākot uz VEF spēli pret "Žalgiri", sajūta bija diezgan savāda - mēģinājumi pirms mača parunāties ar pāris cilvēkiem turpat mediju vietu tuvumā beidzās ar roku noplātīšanu. Lai kaut ko pateiktu vai sadzirdētu pretī, nācās burtiski bāzties otram sejā, jo uz skatuves aiz muguras kāds jaunais cilvēks pie dīdžeja pults bija acīmredzami iegājis sevī - atskaņotāji uz maksimumu, bet tajos - piektdienas vakara repertuārs smagā formā. Beigās spēlēs vērošanai nācās atrast vietiņu arēnas tālākajā galā, un zinu cilvēkus, kas, paliekot tribīnēs, pie katra mākslinieka priekšnesuma grieza prom ausi, lai nedabūtu kādu veselības problēmu. Savos mikrofonos tovakar nācās kliegt gan informatoram, gan televīzijas vīriem...
Turpinājumā tikpat tālas no jebkādiem profesionālajiem standartiem, diemžēl, izskatījās arī starplaiku izklaides publikai. Varbūt gaumes jautājums, taču - šobrīd tās ir "gaitā" sagudrotas diezgan infantīlas atrakcijas, kas nevis pārbauda kādas dalībnieku iemaņas un rosina līdzjušanas azartu tribīnēs, bet pārsvarā aprobežojas ar "aizskrien līdz grozam un pēc tam kaut kā atrāpo atpakaļ" līmeņa uzdevumiem, ko pat grūti nosaukt par konkursiem - drīzāk jau paņirgāšanos par tiem nabadziņiem, kas izvilkti laukuma centrā. Iespējams, ar to pietiek, lai ievilktu ķeksīti sadarbības līgumā ar sponsoru (tas attiecas uz pāris slimīga paskata kaijām, kas vienkārši piekabinātas kārtējai karsējmeiteņu dejai...), taču objektīvi - pamatīga haltūra, kas nepiestāv augstajiem standartiem, kādus klubs virza savā gan sportiskajā, gan mārketinga (TV reklāmas, logo, tēls utt.) darba laukā.
Spēlētāji laukumā "Žalgiri" uzvarēja, un tobrīd šķita - lai nu šīs darvas karotes šoreiz paliek ārpus publiskās virtuves. Varbūt klubs būs novērtējis pieļautās kļūdas un nākamajā reizē tās vairs neatkārtos. Taču vakardienas Eirokausu atklāšanas mačā pret PAOK viss bija pa vecam - atkal uz skatuves dīdžejs, atkal attiecīgs repertuārs un neadekvāts troksnis, atkal tās pašas savādās atrakcijas. Nepretendēju uz baigā basketbola mārketinga speciālista lomu, taču šo gadu laikā ir bijusi iespēja apmeklēt spēles kādās pārdesmit pasaules valstīs - sākot ar Eiropas kausu spēlēm Zviedrijas un Nīderlandes ciemos, un beidzot ar visaugstāko līmeni - vairākiem NBA un Eirolīgas mačiem, Eiropas čempionātiem, olimpiskajām spēlēm utt. Un nekur - nevienā no šiem turnīriem vai mačiem - apkārt notiekošais neatļāvās būt uzbāzīgs vai traucējošs! Jā, populārā mūzika skaļumā nedaudz virs vidējā fona trokšņa, dažreiz - iekustinošs dzīvais izpildījums, taču nekad dīdžejs, kas bliež piektdienas vakara repertuāru cilvēkiem, kas atnākuši uz basketbola spēli.
Šādi decibeli piestāv naktsklubam, kur cilvēki iet patusēt, pakustēties, izdejoties - tur laikā un vietā ir gan skaļums un ritms, gan gaisotne, ko rada šāda tipa mūzika. Taču ne jau basketbola mačam, kur 95% cilvēku sēž krēslos! Nebrīnos, ja tie, kam jūtīgākas bungādiņas, pēc šīs dīdžeju pašapmierināšanāsmājup dodas ar sāpošu galvu. Labi ja komanda uzvar - tad vēl nepatīkamās lietas piemirstas. Taču, ja iznākums nav tik labs - dažs vēl atcerēsies arī to, ka atskrējis uz spēli pusstundu par agru, jo tādu sākuma laiku izlasījis kluba oficiālajā mājaslapā (tas droši vien - ar aprēķinu, lai dīdžejam būtu publika...) Neliela nobīde no reālā brīža, kad bumba tiek pamesta gaisā centra aplī, pasaulē nav nekas neparasts, taču - pat NBA, kur pirmsspēles šovs (un tas patiešām ir šovs!) sākas vismaz pusotru stundu pirms mača, tās nav vairāk kā 15-20 minūtes. Iemānīt līdzjutējus pusstundu ilgā dirnēšanā neviens tā īsti neatļaujas...
P. S. Viņnedēļ intereses pēc apjautājos Kristapam Janičenokam - kā jūtas spēlētāji, kam jāsēž un jāsildās tiešā skatuves tuvumā? "Ir par skaļu. Varbūt pie otra groza citādāk, bet mūsu galā, kur tumbas, tas bīts nāk un sit briesmīgi... Bišķi par traku. Nav tomēr nekāds esenšals," atzina VEF kapteinis...
+10 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+23 [+] [-]
un vēl - ejot par 30 min pirms sākuma biļetes pārdod vienā (!) kasē un rinda uz 100m .. vai vēl jautājumi kāpēc cilvēki nelaužās uz VEF spēlēm?
[+] [-]
+10 [+] [-]
tomēr ja klubs uztraucās, kāpēc tik maz cilvēki nāk, tad vajadzētu padomāt kā to veicināt.
+2 [+] [-]
+15 [+] [-]
+20 [+] [-]
+12 [+] [-]
Gribēju tikai pateikt, ka ir jau apsveicami rīkot visas tās reklāmas un aicinājumus uz spēlēm, tomēr ja skatītājs atnācis, tad atnācis skatīties basketbolu nevis klausīties kārtējo Latvijas pseidoslavenību Rivas kungu...ieteiktu padomāt par labākām izklaidēm vefiņ...
+2 [+] [-]
+14 [+] [-]
+9 [+] [-]
+9 [+] [-]
+2 [+] [-]
Skatītājam tas jāpieņem,vai arī jāskatās ar korķiem ausīs. Un punkts.
+3 [+] [-]
P.S. Vispār jāpiebilst, ja reiz par to sākts runāt, ka arī pa TV pēdējā laikā basketu skatīties īpaši nevelk - pasistu komentētāju dēļ. Vai tiešām LTV7 nevar atrast profesionālus sava amata pratējus, kas nenodarbotos ar tizliem jokiem un nebļautu ekrānā kā aizkauti lopi?!
+3 [+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
+7 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]