Tusētāji jauniešu vecumā kārtīgi trenējās, nevis dzēra...
Atceroties padomju laikus un VEF meistarkomandas dominējošo stāvokli, toreiz piramīdas augšgalā bija vienā lielā komanda un VEF juniori. Visiem labākajiem Latvijas basketbolistiem vispirms bija jātiek junioros un tikai pēc tam viņi varēja domāt par pieaugušo līmeni.
Situācija bija vienkārša – visa valsts strādāja uz vienu komandu. Tagad ir pavisam cita situācija, ar daudziem basketbola centriem un šo vietu ambīcijām. Kad pats biju aktīvajā basketbola saimniecībā, izveidoju broču-skonto modeli. Sistēma bija un tā strādāja. Vispirms izveidoju sporta skolu, kur bija neierobežotas iespējas jaunradei un eksperimentiem. Jaunie basketbolisti trenējās no desmit gadus vecuma. Tā sauktajā starpsezonā treniņiem tika ziedotas teju vai 80 dienas, dažreiz pat ar 4 treniņiem dienā. Tika slīpēti visi basketbola elementi, neliekot uzsvaru uz komandas taktisko spēli, bet tieši dresējām fizisko un individuālo meistarību. Pirmais dienas treniņš bija kā rīta rosme, tad otrā nodarbība bija kaut kas starp vieglatlētiku, akrobātiku un svariem. Arī mazliet pieķērām klāt fizisko un individuālo meistarību. Tehnikas pilnveidošana. Trešais treniņš bija tīra basketbola spēle ar taktiskiem risinājumiem, bet ceturtā nodarbība – jau pēc vakariņām – tikai metieni pa grozu. Tā trenējās tā saucamā tusētāju paaudze.Tagad redzu, ka šī brīža jaunajiem līdz savu priekšgājēju sagatavotībai ir tālu. Sezonas laikā trenējāmies katru dienu – basketbola iemaņas, fiziskā sagatavotība, taktika un tehnika, vēl bija vai nu vieglatlētika vai akrobātika, bet nedēļas nogalēs – LJBL spēles. Lai jaunie padomā – cik viņi šobrīd velta laiku savām basketbola prasmēm un to slīpēšanai. Tāpēc nebrīnos, ka toreiz daudzi no tās paaudzes mierīgi iekļāvās pieaugušo basketbolā. Kambala starp večiem debitēja pat 14 gados, citi – 15 vai 16 gadu vecumā. Viņi gāja laukumā ne tikai LBL spēlēs, bet pat Eiropas līmeņa kausu turnīros. Kas notiek šodien vadošajos klubos, kad jaunajam spēlētājam ir nevis mērķis, bet daudzi saimnieki ar padomiem – vecāki, treneri, aģenti, draugi, sporta skolas treneris...Viņi visi redz nevis materiālu, kurā jāiegulda darbs, bet – jau zvaigzni! Visi grib labu, bet īstas programmas šim izaugsmes darbam nemaz nav. Tāpēc pieaugušo komandas no mūsu junioru basketbola saņem nevis pieaugušo basketbolam gatavus produktus, bet gan pusfabrikātus. Ja klubi kopā ar sporta skolām neizstrādās vienotu gatavošanās kārtību, kurā fizisko un tehnisko spēju treniņi ir ar lielu pievienoto vērtību un pakāpenību, domājot par lielo basketbolu, nevis junioru līmeni – nekas nemainīsies. Nebūs mums masveidīga jauno spēlētāju iekļaušanās pieaugušo līmenī un attiecīgi degradēsies arī lielās komandas. Bēdīgi, ka vadošajiem Latvijas klubiem ir īslaicīgi mērķi, taču jauno talantu slīpēšana prasa 7-10 gadus pacietīga darba. Esmu to paveicis un zinu, ka tikai maksimāla pašatdeve jauniešu un junioru vecumā, var dot rezultātu. Ja vasarā jaunietim nesanāk jau minētās astoņdesmit treniņu dienas – tad nekas tur beigās nesanāks. Ja nebūs šī upurēšanās, nebūs arī rezultātu. Pagaidām to neredzu.
Ja kādam ir piemēri, kas manu teoriju apstrīd – lieciet galdā! Es savu metodiku pārbaudīju un tā deva rezultātus!
[+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kurš klubs Latvijā, tavuprāt, var un vispār grib investēt 7-10 gadus tālā nākotnē?
Kas tev traucē savu metodiku vēlreiz pielietot un uz 60 gadu jubileju lepni teikt - lūk manējie - 60% izlasē? Jeb atkal (tāpat kā ar nereaģēšanu pirms 2 gadiem) tu to darīji dēlu interesēs, bet tagad, kad vairs nav nepieciešams, tikai ar teorijām un kritiku svaidies....
[+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
otrkārt: nav sistēmas un naudas treneru-fanātiķu noturēšanai jauniešu basī;
treškārt: agrāk bija tikai sports, kas skaitījās prestiža nodarbe bērniem, bet tagad datoru, TV, interneta spēlīšu, slinkuma, kafejnīcu, izlaidības un apreibināšanās vidē pār visu valda mīkstuma kults;
ceturtkārt: vecāki vairs nav spējīgi rādīt pozitīvu piemēru.
+1 [+] [-]
Laiki mainās, ar to līdzi mainās cilvēki, it īpaši jaunā paaudze.
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja nodzersies tagad tad pēc tam baudīt varēsi tikai mēnesi gadā, kad atbrauksi no stroikas holidejos
[+] [-]
+7 [+] [-]
Var jau būt, ka sakritība, bet pēc manām domām Latvijā nekas tāds nestrādās. Latvija nav sapņu zeme Amerika, kur visas instances ir tik plašas un saistītas, ka savas zvaigznes var iekārtot klubu sistēmē, skautingos un visādos apskatniekos. Mums pēc karjeras beigām visiem šiem puišiem ir jāattopas bez izglītības un ar notrallinātu naudu un reizēm pat maksātnespēju.
Tapēc domāju, apzinīgi vecāki savu atvasi nesūtīs cauri tādam ciklam, lai pēc 30 gadiem viņiem būtu jāuztur bērns, nevis atvase uzturētu viņus. Protams vienmēr ir izņēmumi, tādi ir vienmēr, bet lielākajai daļai šo jauniešu 35 gados nebūs kontā desmitiem tūkstoši vai miljoni. Tapēc labāk ir, lai sports un treniņi skolas gados nav augstāk par visu, bet gan izglītība, inteliģence un sakarīgas runas spējas. Tas noderēs gan dzīvē, gan basketbolā.
[+] [-]
Un DAL savu kāju neesu spēris, jo basīša bumbu pēdējoreiz rokās ņēmu pirms 5-6 gadiem!
[+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es jau tāpēc rakstīju, ka viens no tā koka galiem.. Otrs protams dod to, ka esi labāks pamanāmāks un meistarīgāks par saviem vienaudžiem.
Par izglītību, jā, es domāju, ka tas sportistam dos ļoti daudz ko. Pirmkārt, jau uzlabos iespējas darba tirgū pēc karjeras beigām. It sevišķi, ja būs bijis apdomīgs savā izvēlē, ne ekonomists.
Otrkārt, lai vai cik vieglprātīgi ir sportisti pret skolu, pāris reizes uz turieni viņiem ir jāaiziet arī Latvijā. (VeA ik pa laikam gan jaunus, gan vecus spīdekļus pamanīju ) Tātad, kaut ko viņi dzird, kaut ko domā, kaut kā kustina smadzenes. Nav jau īsti normāli, ja ir tādi Bērziņa vai Šķēles varianti kas nevar pat saliktu teikumu izveidot, kur nu vēl noformulēt domu vai izanalizēt kādu dzīves posmu. Par vārdu krājumu vispār nav ko runāt.
Pazīstama meiča ASV basketa stipendiju dabūja, mācījās kā štiks. Pilnīgi nekādas atlaides, baskets ir tikai bonuss, ar kuru tu samaksā par izglītību, ar iespēju izsisties un nodrošināt sev karjeru.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
pie tam 10 gadu wecuma cilvēks weel newar zinat kas winjsh naakotnee buus.! maz traapaas kaada trauma wai weel kas ! otra lieta ir maaciibas jo bez izglītības pat basketbolā tu esi dārzenis. un mūsdienās normāli mācīties un vēl aizvadīt vairākus treniņus dienā nav reāli. tad wienīgi war weidot kādas speciālas skolas kur sapulcējas lielākie talanti. un tad war mēģināt kaut ko izspiest no tiem!
domāju ka piekritīsiet
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]