Sporta vakars un fotogrāfija

Vai atceraties sporta veidu rangu, kas attēloja Latvijā populārākos sporta veidus? Protams, ka atceraties, jo hokejs tur bija ielikts piektajā vietā, bet ātrslidošana, ja nemaldos - desmitajā. Tā var būt, jo ranga veidotāji izmantojuši socioloģiju kā zinātni – viņi aptaujāja, mērīja, lika kopā un dalīja... Tika sapludinātas dažādas metodes, lai būtu pilnīgi objektīva aina. Runā, ka rangs būšot ļoti noderīgs, jo palīdzēšot dažādām sporta kopām, viņu darbā ar sponsoriem. Droši vien. Tiktāl – metodika.

Tagad par dzīvi. Aizvadīto svētdienu var saukt par lielo sporta pēcpusdienu. Četros dažādos sporta veidos, no kuriem trīs bija no lielā piecnieka, ja respektējam rangu, notika ievērības cienīgi pasākumi. Ņemam karali – futbolu. Par Latvijas čempioniem atkal kļuva skontieši. Lai tādos godos tiktu, viņiem vajadzēja pret Ventspili vismaz neizšķirtu. Tāds rezultāts arī bija un Rīga gavilēja! Šajā gadījumā par Rīgu sauc tos 800 cilvēkus, kas šo maču skatījās klātienē. Oficiālais spēles protokols gan saka, ka patiesībā šo vēsturisko mirkli ar savām acīm piedzīvoja pusotrs tūkstotis, taču – nebūsim idioti. Futbola federācija jau sen piedāvā formulu, kas saucās – reizini ar divi... 50 cilvēkus stadionā neviens nereizina (priekšpēdējā kārtā bija divas tādas virslīgas spēles, kurās fiksēts tieši šāds apmeklējums), jo tad to sauktu par rezultātu falsifikāciju – tādu baru katrs no apmeklētājiem pats pa divām reizēm ir saskaitījis un salīdzinājis ar blakus sektorā sēdošajiem. Bet – kurš tev skaitīs, ja ļaudis tribīnēs ir simtos? Futbolisti ir nemierā – sak, būtu vairāk sanākuši, ja tajā laikā nebūtu Rīgas Dinamo spēle (tā notika Minskā). Bet, labi, ka viņi nesaka, ka nožēlojamo apmeklējumu iespaidoja handbols Dobelē. Starp citu, pasākumu laiki gandrīz pārklājās...

Ja kas, tad pēc atmosfēras un sajūtām, dobelnieki ap Latvijas rokasbumbistu bezcerīgo zaudējumu vāciešiem, radīja lielāku svētku fiestu, nekā pie populārākā sporta veida vārtiem galvaspilsētas centrā atraugājās rīdzinieki – futbola līdzjutēji. Kāpēc tā notiek? Mēģiniet uzminēt. Krievus te nejauciet iekšā, jo arī hokejā viņu ir gana. Panākumu ziņā, futbola izlases iekļūšana Eiropas čempionāta finālturnīrā, būtu pielīdzināma mūsu ripas dzenātāju izcīnītajām medaļām pasaules čempionātā. Bet – ja pirmais jau ir noticis fakts, kam joprojām nav iespējams noticēt, tad hokejā mums nekas nav pat spīdējis, nerunājot par atblāzmu. Bet cilvēki uz futbolu nenāk un Latvijā to neskatās. Fakts. Ja būtu savādāk, tad Dinamo tiešraides vietā Latvijas sabiedriskajai televīzijai vajadzētu likt Skonto triumfu, bet tagad rindas kārtība ir šāda – Dinamo hokejisti, VEF basketbolisti un tikai tad – četras vai piecas stundas pēc notikuma – uz zilajiem ekrāniem nāk kārta Latvijā populārākajam sporta veidam. Protams, ka ierakstā...

Paskatos uz bildi un nopriecājos – Starkovam vismaz kāds prieciņš, arī mecenātam Indriksonam gandarījums. Raug, kāds neviltots prieks izstaro no futbolistu sejām - tās gan neredz, bet iztēlosimies, ka treneri viņi gaisā sviež no sirds, ar domu - jāuzmet un jānoķer... Cik bezkaislīgi sastindzis ir šīs vēsturiskās bildes fons. WWW uz kāda no plakātiem norāda par laikmeta klātbūtni, savukārt tukšās tribīnes – runā par attieksmi... Lai gan – ja runa ir par sponsoru piesaisti, ko tik ļoti uzsver populārāko sporta veidu ranga veidotāji, tad šajā fotogrāfijā mēs skaidri redzam, ka Latvijas futbola potenciāls ir milzīgs. Pavej, cik daudz brīvu vietu stadionā ir reklāmām! Tur klāt un noklāt...