Klusums pirms vētras

Ilvars Koscinkevičs

@ilvarslv 2012-03-31 01:15

Klusums pirms vētras — Latvijas Futbola federācijas prezidenta krēslā arī nākamos četrus gadus turpinās sēdēt Guntis Indriksons. Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze"

Pēdējos gados esmu diezgan cītīgs Latvijas Futbola federācijas (LFF) gada kongresu apmeklētājs, taču sen nebiju redzējis tik lielu vienprātību. Nebija nedz kašķu, nedz strīdu, pat konstruktīvas kritikas ne. Visi pūta vienā stabulē. Laikam pietrūka Krišjāņa Kļaviņa klātbūtnes... Tomēr ir viens svarīgs moments, kas liecina, ka tas viss ir klusums pirms vētras.

Raugi, runa ir par jaunievēlēto LFF valdi. Līdz šim bija tā, ka biedri ievēlēja LFF prezidentu (Latvijas gadījumā kopš 1996. gada - Gunti Indriksonu), kurš tad arī sapulcēja sev lojālus cilvēkus valdē. Loģiski, ka Indriksons izvēlējās tādus, kurus labi pazina un kuri viņu atbalstīja. Šī iemesla dēļ līdzšinējais valdes darbs asociējās ar paklausīgu rociņu celšanu tā, kā Indriksonam iegribas.

Turpmāk tik liela vienprātība varētu arī vairs nebūt, jo spēkā stājušies jaunie statūti, kas LFF prezidentam (joprojām Indriksonam) vairs neļauj pulcēt valdi pēc saviem ieskatiem. Piektdien 2012. gada LFF kongresā Rīgā viss notika pēc jaunās kārtības, kas rekomendēta ”no augšas”. Raugi, ka arī katrs valdes loceklis ir jāvēl atsevišķi, bet tas savukārt ir krietni pamainījis spēku samērus jaunajā valdē.

Nākamos četrus gadus valdē kopā ar Indriksonu darbosies vēl 10 cilvēki, taču šķiet, ka ne vairs visi būs tik paklausīgi un lojāli. Katrā ziņā man ir grūti iedomāties, ka Dainis Kazakevičs no FK "Jelgava" vai Ģirts Mihelsons no FS "METTA/Latvijas Universitāte" varētu spēlēt pēc Indriksona rakstītajām notīm, ja tās būs pretrunā ar viņu pārliecību. Par citiem man mazāk pazīstamiem valdes locekļiem un viņu "paklausīgumu" man grūtāk spriest. To rādīs viņu "uzvedība". Vieglāk nosaukt tos, kuriem līdz šim ar Indriksonu vairāk bijis pa ceļam - Jurijs Silovs, Vladimirs Žuks, Žoržs Tikmers, Juris Keišs, Dainis Gudermanis... Tātad Indriksonam joprojām ir vairākums, taču, gribas ticēt, ka arī spēcīgāka opozīcija, kas neļaus darīt visu, kas vien ienāk prātā. Tas nenozīmē, ka līdz šim viss noticis bez diskusijām un greizi, taču monologs un diktatūras pirksts nereti ņēma virsroku. Notikušās pārmaiņas mudina domāt, ka turpmāk kvalitatīvas, daudzveidīgas un konstruktīvas diskusijas valdes sēdēs būs biežāk.

Indriksons ne reizi vien izteicies, ka viņam jaunā kārtība - visus valdes locekļus vēlēt atsevišķi - nepatīk, taču viņš arī paudis apņēmību to respektēt. Mums visiem pārējiem vien atliek cerēt, ka vēl pirms balsošanas Indriksona solītais bezmaksas brauciens visiem valdes locekļiem uz Latvijas valstsvienības spēli Grieķijā nākamajā ciklā būs godam nopelnīts!