Brāļu Šicu atbilde
Jāapsveic brāļus Andri un Juri Šicus. Viņi "neņēma galvā", ko par viņiem runāja un rakstīja pēcolimpiskajā sezonā, kaut gan nekādi neitekmēt tas viņus nevarēja - dzīvi cilvēki tomēr. Brāļi Šici sezonas galvenajās sacensībās atkal bija starp labākajiem un atkal ieguva medaļas - šoreiz pasaules čempionāta bronzas medaļas. Var turpināt runāt un rakstīt...
Katram sava pieeja un savs ceļš. Pareizs tas ir vai nepareizs - to redz galapunktā jeb galvenajās sacensībās. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka Pasaules kausa izcīņas posmi ir nesvarīgi, ka vietām tajos nav nekādas nozīmes un ka tie neko neapliecina. Daži sportisti, piemēram, uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā vērtē pat augstāk par pasaules vai Eiropas čempiona titulu (olimpiskā čempiona tituls ir kaut kas cits - tas ir kaut kas īpašs un nav salīdzināms ar citiem), jo šāda uzvara apliecina tavu varējumu un stabilitāti visas sezonas garumā. Ir tāds viedoklis un tas ir tiesīgs pastāvēt, to pat nevar un tāpēc nevajag censties apgāzt. Mārtiņš Dukurs, kura olimpiskais "sudrabs", ceļš līdz tam un pēc tā tika salīdzināts ar brāļu Šicu olimpisko "sudrabu" un viņu ceļu, visu sezonu ir starp labākajiem, otro reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu, bet Šici atkal ir kā pa kluso, it kā no slēpņa uzbrauca uz goda pjestāla. Ja viņi tā spēj un prot, tad lai tikai tā turpina - Pasaules kausa posmos tad lai brauc kaut vai "padsmitajās" vietās vai turpina turēties sev ierastajās vietās uzreiz aiz pirmā sešnieka (turklāt šosezon vismaz tās pirmajā pusē pieticīgajām vietām bija arī objektīvs iemesls). Droši vien, ka Andris un Juris nekad necīnīsies par uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā vai kaut par vietu trijniekā sezonas summā, taču tas varbūt arī nav jāuztver kā kaut kas ļoti slikts. Vismaz tikmēr, kamēr sezonas galvenajās sacensībās viņi pratīs būt starp labākajiem (ja ne trijniekā, tad tuvu tam, kaut gan arī viena neveiksme kādās no turpmākajām sezonas galvenajām sacensībām vēl arī neliecinās par pretējo).
Ne tikai ziemas sporta veidos netrūkst piemēru, kad sportists (sportiste) gandrīz visu sezonu regulāri uzvar vai ir trijniekā Pasaules kausa posmos ("Grand Prix" un citās sacensībās), bet pasaules čempionātā allaž paliek tik pat regulāri aiz goda pjedestāla. Neliekuļosim - ja Šici visu sezonu būtu stabili braukuši trijniekā vai uzreiz aiz tā Pasaules kausa posmos, bet pasaules čempionātā būtu ieņemuši, piemēram, 10. vietu, tad taču starp mums netrūktu tādu, kas to nosauktu par izgāšanos un kā apliecinājumu tam, ka olimpiskais "sudrabs" bija laimīga nejaušība. Es taču teicu, es taču zināju... Pēc kara visi ir gudri un tamlīdzīgos gadījumos gudrinieku netrūkst.
Paveicās, ka kāds no favorītiem piedzīvoja kritienu? Atvainojiet, bet tā jau vairs nav Šicu problēma. Šādā veidā var apšaubīt gandrīz jebkuru uzvaru vai iegūtu medaļu, jo katreiz taču kādam nepaveicas, kāds pieļāva kļūdu u.tt. Lai kāds uzvarētu, kādam ir jāzaudē. Otro sezonu pēc kārtas brāļi Šici pierāda, ka galvenajās sacensībās viņi prot un spēj būt starp labākajiem. Vienreiz tā var būt nejaušība, otrrreiz pēc kārtas - vairs diezin vai nejaušība. Lai tā kļūtu par likumsakarīgu - vajadzīgas trešā un ceturtā reize. Bet tagad - vienkārši malači!
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Nenoliedzot to, ka jāpriecājas par katru latviešu medaļu un to daru arī es, kontekstā par elites ssportistiem palieku pie sava - Šici ir 3 trāsu braucēji - Vankūvera, Čezāna, Sigulda (protams, jebkurā trasē iekļūt trijniekā ir izcils sasniegums un augsts līmenis). Šķiet, ka tuvākajā laikā šajās trasēs lielo maču vairs nebūs, tāpēc arī lielo medāļu kādu laiku nebūs. Saprotiet draugi, ne jau ļaunu vēlu - vienkārši, ja šai tendencei pievēršam uzmanību, tad varbūt nebūs tā lielā "fanu" pārsteiguma un vaimanāšanas par to, kā tagad brāļi palaidušies.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]