Kāpēc Olijars ir tik nemīlēts?
Skatos, tauta jau otro dienu cepās ap un par Staņislava Olijaru "startu" Eiropas čempionātā Barselonā. Klāt nebiju, taču esmu bijis trīs olimpiādēs, kurās piedalījies arī Olijars. Šoreiz necentīšos iedziļināties iemeslos, kāpēc Olijara rezultāti ir bijuši tādi, kādi tie ir bijuši, bet par attiecībām, kādā veidā tās veidojas starp sportistiem un žurnālistiem.
Pirmā epizode. Toreiz Sidnejā biju viens no daudzajiem Latvijas žurnālistiem, kuru ar slaidu mēli Olijars pasūtīja ļoti tālu. Sūtījums nebija domāts nevienam konkrēti, bet visiem, kas atradās miksa zonā. Pirms desmit gadiem Olijars pasaules barjersprinteru sabiedrībā bija pusjauniņais ar nopietnām ambīcijām, ar cerībām, ka tik tiešām kļūs par balto zvirbuli starp meļņiem. Kolēģis Matulis jau ir pārskaitījis visus Olijara "sasniegumus" lielajos mačos, tāpēc nav vērts atkārtoties. Sidnejā, neiekļuvis finālā, Olijars spļāva ugunis, kas ir tikai normāli, un ir saprotams, ka pēc šķietami neveiksmīga starta gribas ielīst kādā stūrī un vienatnē norīt zaudējuma kamolu. Normāli. Taču nav pieņemami, ja žults tiek izgāzta pār cilvēkiem, kuriem ar startu nav bijis nekāda sakara. Par Olijaru pietiks. Vien piebildīšu, ka Sidnejā bija viena no retajām reizēm, kad žurnālistiem klātienē sacensību laikā bija iespējams aprunāties ar topošo zvaigzni, un tobrīd savstarpējās attiecības bija kā balta lapa. Ne kāds kādu bija pasūtījis, ne kāds par kādu kaut ko ne tā uzrakstījis.
Otrā epizode. Sidnejā startēja arī Aigars Fadejevs, kurš, kā zināms, kļuva par olimpisko vicečempionu garajā distancē. 50km nebija vienīgā distance, kurā piedalījās Fadejevs. Vēl bija arī 20km, par kuru šodien atceras mazāk, jo ir taču olimpiskā sudraba fons, un tas ir tikai loģiski, ka atceramies medaļu, nevis 14. vietu divdesmitniekā. Precīzi neatceros, bet, šķiet, ka toreiz biju vienīgais, kurš pēc 20km Aigaru sagaidīja miksa zonā. Domājat, ka viņš bija pārlaimīgs par četrpadsmito vietu? Nevienā acī! Pirms četriem gadiem Atlantā Fadejevs divdesmitniekā bija sestais un nemaz neslēpa, ka uz Sidneju brauc pēc uzvaras... Pēc divdesmitnieka Fadejevs miksa zonai izskrēja cauri vēl ātrāk nekā Olijars un arī atmeta roku - nebūs nekādas runāšanas. Šoreiz tiku pasūtīts individuāli, taču bez iešanas uz poda. Protams, ka bija škrobe, taču pasūtīt var dažādi. Kā Olijars un kā Fadejevs. Pēc Olijara sūtījuma pārgāja jebkāda vēlme runāties ar šo iedomīgo tipiņu, bet Fadejevs... Labi, pasūtīja. Redzēju, ka Aigars ielīda stūrīti un vēlreiz (prātā) izstaigāja tos nelaimīgos 20 kilometrus. Redzēju, kā viņš pārdzīvo. Nolēmu, ka kādu brīdi pagaidīšu, gan jau Aigars atdzisīs. Jā, pagaidīju kādas desmit minūtes un Aigars pats atgriezās miksa zonā. Atvainojās un izrunājām katru distancē sperto soli.
Morāle. Jūtat atšķirību starp šiem diviem, teju līdzīgiem, gadījumiem. Ar Aigaru pēc Sidnejas ir runāts vēl un vēl, viņš ir kārtīgi dabūjis pa ļipu (tualešu lieta), taču vienmēr bijis atvērts. Olijars... Piedodiet, lai viņam veicas turpmākajā karjerā un lai tiešām izdodas uzvarēt kādās lielās sacensībās, taču runāt ar šo sportistu nav ne mazākās vēlmes. Ar to arī atšķiras izcils sportists no parasta sportista, ka viņš ir cilvēks arī ārpus stadiona.
[+] [-]
-2 [+] [-]
+14 [+] [-]
+4 [+] [-]
lai nu kā, katrs ir savādāks - runīgās sabiedrības dvēseles visi mīl, nerunīgos vientuļniekus nemīl! man jau šķiet, ka žurnalistiem pašiem žults sakrājusies uz Olijaru un tad tagad, pēc izgāšanās(kārtējās) to var gāzt ārā, sak - redz kāds Tu tomēr esi nulle! tāds kā letiņu skaudīgums...
+15 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
un par shitiem murgiem vel naudu jamaksaa
+3 [+] [-]
Tagad vari apsēsties kaktā un priecāties, ka vēl esi žurnālists un varēji "uzcept" šo rakstu savas žults izgāšanai!
Es par Olijaru un pret žurnālistu veidotajiem ķengājošajiem rakstiem!
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Tiesa, manuprāt, žurnālisti tiešām ir pāršāvuši pār strīpu, šķiet, ka mērķis ir noknābāt galīgi.
+3 [+] [-]
+6 [+] [-]
jāklausās pārmetumi no žurnālistiem it kā viņš speciāli būtu pats satraumējies.