Savējais ir savējais vienmēr!

Daži komentāru rakstītāji pat piedāvā atcerēties laiku, kad Rīgu pameta Balderis. Vai tad rindas pie Sporta pils kasēm bijušas mazākas? Rindas varbūt arī nebija mazākas, jo Sporta pils mazās ietilpības dēļ (oficiāli laikam 3600 vietu) nu hokeju varēja apmeklēt tie, kas līdz tam nekādi nevarēja uz to tikt, taču Arēna spēj uzņemt vairāk par 11 000 skatītāju un pērn tā nebūt nebija pārpildīta pat uz līderu spēlēm. To taču laikam neviens nenoliegs, ka vecā ''Dinamo'' popularitāte ar Balderi un bez Baldera bija divas dažādas Odesas...

Nezinu, varbūt arī kļūdos, bet man liekas, ka bez skaista hokeja un uzvarām būtiski ir arī, lai tie, kas uzvar, būtu manējie. Kā Balderis, Hatuļevs, Odincovs, Vasiļonoks. Bet viesspēlētājiem vajag laiku, lai kļūtu par savējo. Atceros, kā Liepājā pirms 12 gadiem ienāca hokejs. Iesākumā ažiotāža, jo Liepājā ilgus gadus hokeja vispār nebija. Ja neskaita TV pārraides. Un te uzreiz komanda, kas spēlē AEHL! Taču pamazām ažiotāža pārgāja, hokejs kļuva par ikdienu un tad priekšplānā izvirzās citi momenti. Sirsnīgums, atraktivitāte, spēja komunicēt ar skatītājiem. Jā, jā, arī meistarība, bet vispirms ar citiem trumpjiem atbraucējiem bija jākļūst par savējiem. Pirmajam tas izdevās Jurim Avotiņam. Kaut komandā bija labāki un meistarīgāki uzbrucēji, bet Juris ar savu spēles stilu un attieksmi pret skatītājiem kļuva par pirmo liepājnieku hokejistu. Tad Ediks Ivanovs un pārējie. Kā man stāstīja Liepājas sporta līdzjutēji, tad kurzemniekiem vajagot prāvu laiku, lai kādu pieņemtu par savējo.

Man te Aigars 076 uzdod jautājumu: '' Vai tad pērn spēles ar Pruseku vārtos bija mazāk apmeklētas nekā ar Masaļski?'' Droši vien nē, jo, pērkot biļeti, neviens nezina, kurš stāsies vārtos. Bet tad man Aigaram pretjautājums. Vai viņš ir pārliecināts, kad tad, ja komandā būs 22 Pruseki, tautas tribīnēs būs tikpat daudz kā tad, ja būs 22 Balderi? Negribu pretnostatīt Pruseku un Masaļski, taču pērnās sezonas beigas deva ļoti labu vielu pārdomām. Atcerēsimies Martina veselības problēmas Balašihā. Vispirms bija informācija par sirds vājumu, kas radīja žēlumu par Martinu, bet drīz vien tapa zināms, ka Pruseks spēles laikā ļoti pastiprināti zaudē šķidrumu un tās beigās vienkārši ir izpumpējies. Tāpēc, ka apakšā nav normālas fiziskās bāzes...

Normāli to sauktu par neprofesionālismu un sezonas beigas Prusekam pienāca ātrāk nekā citiem. Kas atlika Masaļskim? Ar ne pilnībā sadziedētu potīti stāties ''Dinamo'' vārtos. Jo tā ir viņa komanda, viņa pilsēta, viņa valsts un viņa fani, kam viņš spēlē! Ja Edgars arī neietu, neviens viņam nepārmestu, bet, ja savējiem ļoti vajag, tad vajag. Ar šo vienu piemēru es negribu noniecināt Pruseku un pārslavēt Masaļski, taču, šķiet, Viktors Ignatjevs teica, ka tikai vecās padomju skolas (krievi, latvieši u.c.) hokejisti ir gatavi spēlēt arī ar traumām. Pat kanādieši tā nedarot, jo saprot, ka tā spēlējot krītas viņa tirgus vērtība. Nav iespējams izmērīt, ar cik lielu sirdi Rīgā spēlēja Pruseks un ar cik lielu Masaļskis, taču to jau nu gan laikam katrs saprot, ka ārzemniekam Rīga ir tikai viena no pieturvietām, kur pelnīt naudu, bet vietējais spēlē arī par godu.

''Dinamo'' pirmās sezonas ārzemnieki - Hosa, Elisons, Hartigans, Novāks un Vestkots ļoti ātri iedzīvojās un mēs viņus pieņēmām par savējiem. Jo, pirmkārt, viņiem aizgāja spēle un viņi arī bija normāli džeki. Ronaldam Petrovickim spēle neizgāja, arī Masaļska Vecrīgas pēctraumas aizstājējs Sperle netika pieņemts, toties Pruseks uzreiz bija zirgā.

Toties otrās sezonas pirkums bija gan hokejiski, gan cilvēciski štruntīgāks. Jā, Svets bija atvērts un jautrs puisis, kā jau visi amerikāņi, bet laukumā ne šis, ne tas. Jautru puišu mums pašiem gana... Karijam problēmas ar komunikāciju bija jau komandā... Iguldens brīžiem nespēlēja slikti, bet tādu, kas nespēlē slikti, mums pašiem gana. Vajag tādu, kurš spēlē labi! Arnasons? Lielākais pārpratums, kāds pēdējos 15 gados Latvijas hokejā bijis. Ja neskaita Šindelmanu. Roberts Petrovickis spēlēja ar lielu sirdi, bet tikai tikmēr, kamēr pietika trenētības. Par 30 000 eiro mēnesī tā varēja arī būt labāka. Par Pruseku jau rakstīju.

Kā šeit iedzīvosies Holts un tas otrais vārtsargs, kurš esot jau ceļā? Vai pēc katras viņu kļūmes tribīnes nenopūtīsies, ka Edža jau nu gan tādu ripu izvilktu. Vai viņi un arī Surovijs kļūs par savējiem? Vai arī tauta ņurdēs, ka pašu zēni Sibīrijā, bet atnācēji par lielāku naudu laiž muļķi?