"Ventspils" pārstartējas

Pēc septiņu zelta pavasaru sērijas (2000-2006) "Ventspils" ziedu laiki Latvijas basketbolā izbeidzās līdz ar galvaspilsētas sasparošanos, un pēdējo piecu gadu laikā Kurzemes klubs čempionu kausu šampanietī mērcējis tikai vienreiz - 2009. gada pavasarī, kad pakāpās uz divu krīzes purvā grimstošo Rīgas grandu pleciem un septītās spēles pagarinājumā izrāva uzvaru "baroniem". Pa šo laiku savulaik tik konservatīvais klubs vairākkārt nomainījis gan trenerus (6 reizes!), gan stratēģijas, pamazām apmaldoties pats savās vēlmēs un iespējās, un pēdējos pāris gados dažbrīd vairāk atgādinot kaujamu vistu, kas pamanījusies izmukt kūtspriekšā jau pēc galvas nociršanas... Konsekvence un stabilitāte, kas balstīta uz profesionāli izsvērtiem lēmumiem un darbībām - no šīm klubu savulaik raksturojošajām īpašībām pāri vairs nebija palicis nekas, jo nebija jau paša pamata - cilvēka ar atbilstošām prasmēm un pilnvarām, kas spētu pieņemt profesionālus basketbola lēmumus.

Profesionālā sporta pasaulē šos cilvēkus ierasts dēvēt par ģenerālmenedžeriem, pie mums joprojām patīk izmantot dažādus direktora vai valdes priekšsēdētāja titulus, taču būtība no tā nemainās - ir jāsaprot basketbola drēbe, jāorientējās apstākļos ne tikai Latvijas, bet arī vismaz Eiropas mērogā, un jāspēj paredzēt situācija vismaz pāris soļus uz priekšu. Uldim Boitmanim, kas šos pienākumus "Ventspils" klubā pildīja pēdējos divus gadus, uzdevums bija acīmredzami par sarežģītu - tagad to sapratis arī klubs, un gaidāms, ka jau šajā nedēļā viņa vietu kluba valdes priekšgalā pēc divu gadu pārtraukuma atkal ieņems Ralfs Pleinics (LBL meklē jaunu direktoru!). Kaut gan pagaidām parakstu uz papīriem vēl nav, izmaiņām kluba vadībā sekos arī izmaiņas komandas vadībā. Diezgan droši var teikt, ka pagājušās piektdienas spēle vismaz esošajā sastāvā līdzšinējam treneru trio Endzels-Fogels-Krauliņš bija pēdējā, un, ja negadīsies kas ārkārtējs, jau tuvāko nedēļu laikā galvenā trenera vietu ieņems Gundars Vētra. Viņa palīga pienākumus savukārt varētu uzņemties Mārtiņš Zībarts - abi veiksmīgi sadarbojās jau pagājušovasar, kad Latvijas sieviešu U-20 izlase izcīnīja Eiropas bronzu, un tas izskatās gana interesants duets arī vīriešu basketbola mērogā.

Kas notiks ar sastāvu - ar šo jautājumu acīmredzot jāpaciešas līdz brīdim, kamēr jaunais ģenerālmenedžeris un treneri būs apstiprināti amatos. Taču zināmas skices ļauj izdarīt jau zināmā situācija. Līgums uz nākamo sezonu ir spēkā lielākajai daļai sudraba komandas - brāļiem Strēlniekiem, Bērziņam, Zaķim, Blauam, kluba rīcībā ir opcija turpināt sadarbību arī ar Efedžuku un Kārteru. Tāpat kluba rīcībā ir šogad uz Liepāju aizlienētie Meiers un Lejasmeiers, kā arī virkne jauno - Apsītis, Jonāts, Čoders un Pinete. Lielākās diskusijas varētu būt par abu ārzemnieku paturēšanas lietderību, turklāt Kārtera jautājums saistās ar Jāņa Strēlnieka iespējām palikt vai aizbraukt. Pagājušovasar klubs izvēlējās paturēt Jāni un atteikt potenciālajiem pircējiem, bet šovasar tādus var arī neizdoties sagaidīt - līguma izpirkuma summa pieaugusi vēl par trešdaļu (150 000), bet sezona nav bijusi tik spīdoša. Par iespējamajiem papildinājumiem (ja neskaitām ārzemniekus) dažādas versijas - kontrakta piedāvājumu varētu izteikt Rihardam Kuksikam, pie zināmiem apstākļiem iespējama pāris Ventspilī jau pabijušu spēlētāju atgriešanās, acs uzlikta dažiem interesantiem jaunajiem citos Latvijas klubos (arī VEF).

Pašreizējie plāni un ieceres liecina, ka kluba budžeta iespējas nākamgad varētu būt turpat vai tikai nedaudz zem tām, kas bija aizvadītajā sezonā. Un zinot aptuvenos skaitļus par to, cik lielus algas ciparus saņēma dažs no pēdējā brīža ziemas pirkumiem - tās ir pietiekamas, lai Baltijas un vismaz sākuma fāzē - arī Eiropas līmenī nebūtu jājūtas kā antiņiem nopulēta stikla kalna pakājē. Par Eiropu gan pagaidām īstas skaidrības vēl nav - it kā ULEB plānos Latvijas otrajam klubam paredzēta vieta Eirokausa kvalifikācijā, taču joprojām nav skaidra starptautisko turnīru hierarhija nākamajam gadam. Lai vai kā - Ventspils gatava spēlēt tur, kur piedāvās. Sezonas uzdevums Nr.1 gan visticamāk nemainīsies: Latvijas zelts. Zinot, ka no šī mērķa jebkādu kluba transformāciju gadījumā noteikti negatavojas atteikties arī VEF (to man vakar apliecināja kluba prezidents Māris Martinsons) - izskatās, ka šāgada fināls nepaliks tikai viena LBL gada intriga. Zaudētājiem vienmēr ir ko pierādīt.