Prieks, ka zaudē

"Godīgi sakot, negribu neko teikt un personiskās sajūtas šobrīd likt mierā. Jo bieži vien ir tā, ka izvēršas pavisam pretēji, nekā varētu domāt. Redz, rudenī likās, ka "Dinamo" tāda grūta grupa, ka nu tik` būs, bet beigās - spēles ziņā viena no pārliecinošākajām komandām!" pieredzējušais aizsargs dod piemēru, kas liek noprast - pavisam droša par mūsu izredzēm šopavasar sirds nav. Toties ir pazīmes, kas rosina uz pozitīvām domām. "Skan banāli, taču - tikai čempionāta spēles parādīs, kas ir kas. Varu ieteikt to likt aiz auss arī faniem: visas tās pārbaudes spēles pirms čempionāta, kuras visi metas vērtēt - tas viss ir tā, pupu mizas, ja godīgi. Esmu pat priecīgs, ka puiši tajās zaudēja un salaida daudz vārtus! Tas nozīmē, ka nebija tā koncentrējušies un šobrīd emocionāli ir vismaz puslīdz atpūtušies. Psiholoģiskā atpūta ir vajadzīga! Atceros gadu, kad spēlējām Šveicē - tad tiešām bija tā, ka cits citam uz pleca gandrīz vai gulējām. Godīgi saku: man pirms Šveices likās, ka jāpasaka: nē, veči, viss - es nevaru. Nav godīgi pret komandu, ka es tur vispār spēlēju, jo emociju vienkārši nebija... Tik tālu nedrīkst nonākt! Tagad redzu, ka vairāki vadošie puiši pirms čempionāta nav spēlējuši gandrīz nevienu maču, un tas ir ļoti labi - domāju, ka viņi ir atpūtušies. Kad nāk svarīgās spēles, nāk arī īstā elpa. Šobrīd ir viss pamats cerēt, ka ies tikai uz augšu, un puiši tieši čempionātā sasniegs augstāko punktu - emociju un enerģijas, un līdz ar to arī produktivitātes ziņā."

Oļegam janvārī palika 37 gadi. Izklausās daudz, taču patiesībā - gandrīz katrā komandā atradīsies pa kādam aizsargam, kas joprojām ir starp vadošajiem ne tikai šādā vecumā vien. Tajā pašā "Dinamo" lielākais spēles laiks komandā ir 39 gadus vecajam Ozoliņam, vērtīgu darbu laukumā dara Sorokina vienaudzis Laviņš. "Jā, pieredze noder, un arī tagad redzu, ka, piemēram, vairākumā varētu padarīt kaut ko mazliet citādāk. Taču tas nāks ar gadiem. Vairākumā pieredze vajadzīga visvairāk," vērtējot no malas, sev piemērotu lomu izlasē redz Sorokins. Pirms diviem gadiem viņš pateica - viss, pietiks, lai rūdās jaunie, taču tagad nenoliedz - ja pusotru mēnesi pirms čempionāta piezvanītu Znaroks ar piedāvājumu - "ja došu vietu otrajā aizsargu pārī - vai spēsi sagatavoties?" - pieņemtu to bez šaubīšanās. "Es būtu klāt. Taču nekādā gadījumā neskatītos uz šo situāciju tā, ka man vieta jau ir, un tagad fufelis - nekas nav jādara. Rukātu tā, lai nevienam pat nerastos šaubas, vai man jābūt tajā otrajā maiņā! Man nav jāuztraucas par naudu, par apdrošināšanām. Man ir 37 gadi un es spēlētu tikai kaifa dēļ - tāpēc, lai vēlreiz izjustu to līmeni. Pēc Itālijas šogad man nebūtu problēmu noķert kaifu - domāju, to varētu izdarīt pat katrā treniņā! Neslēpšu - hokejists manī nav pazudis. Gribas vēl spēlēt un gribas tieši tādas spēles - svarīgas, nopietnas."

Sorokins, kurš Latviju pārstāvējis septiņos no 14 pasaules čempionātiem elitē, stāsta, ka bija plānojis uzprasīties Znarokam paslidot vismaz uz pāris izlases treniņiem, taču šoreiz nesanāca - finālsērijas otrajā mačā Itālijā salauztās ribas dēļ. Apmeklējis divus treniņus, aprunājies ar puišiem, un pārliecināts - gaisotne komandā ir lieliska. Par to parūpējies gan komandas jaunais ģenerālmenedžeris, gan treneru duets - Znaroks un Vītoliņš. "Tā ir viņu panākumu atslēga - izveidot labu kolektīvu un iedziļināties sīkomos. Es esmu sajūsmā par to, kā viņi prot iedziļināties sīkumos! Savdabīga taktika, kādas nav citiem. Patiesībā man būtu baigi interesanti paskatīties, kā Znaroks vadītu zvaigžņu komandu - teiksim, "Ak Bars". Ceru, ka tas notiks. Uzskatu, ka Znaroks noteikti ir labākais treneris Latvijā - ar savu pieeju un hokeja izpratni. Tā bija lieta, kas man lika daudz domāt - kā mainījās Latvijas spēles stils un panākumi kādās konkrētās spēles situācijās tieši Znaroka vadībā," Sorokins uzskata, ka tieši treneris ir viens no Latvijas izlases stūrakmeņiem, kas ļauj cerēt un panākumiem. "No tā, kā Oļegs strādā ar spēlētājiem, kā pievērš uzmanību katrai sīkākajai niansei, var pamācīties daudzi. Savulaik esmu spēlējis pie Kari Heikilas. Arī tas bija prātīgs vecis, ņēma ar savām aizsardzības sistēmām, taču vairākuma risinājumos, dažādos sīkumos - viņš nestāv klāt Oļegam."

Ko Oļegs būs sagatavojis čehiem - skatīsimies šovakar. Un paklausīsimies, kas ekspertu studijā par to būs sakāms citam Oļegam.

P.S. Plašāka saruna ar Sorokinu - ne tikai par izlasi un šāpavasara emocijām ap to, bet arī Rīgas "Dinamo", jauno Ventspils projektu, hokeja filozofiju un vienkārši dzīvi - nākamajā "Sporta Avīzē".