Cits Kristaps Valters
Šī sezona pagaidām ir labākā Kristapa Valtera karjerā. Ne tikai statistikas ziņā. Stabilitātes ziņā. Mentalitātes ziņā. Laikam arī attieksmes ziņā. Tā var secināt, iepazīstoties ar Kristapa izpausmēm ne tikai basketbola laukumā un spēles statistikā. Veiksmīgas spēles un samērā labas sezonas viņam ir bijušas arī iepriekš, viņš nekad nav bijis basketbola "pažobelē", taču šosezon redzam pavisam citu Kristapu Valteru. Visās izpausmēs.
Kuram daudz dots, no tā arī daudz tiek prasīts. Kopš pirmajiem publiskajiem soļiem basketbolā Kristaps Valters bija uzmanības centrā ne tikai tāpēc, ka viņš ir Valda Valtera dēls (kaut gan sava nozīme tam noteikti bija, jo vienkārši nevarēja nebūt - kā jebkura izcila spēlētāja atvasei, salīdzināšana un kaut kā īpaša gaidīšana tamlīdzīgos gadījumos ir neizbēgamas). Kristaps vēl spēlēja tikai U18 izlasē un bija viens no tās līderiem (atgādināšu, ka tā komanda ieņēma 4. vietu Eiropas čempionātā un kļuva par pirmo Latvijas basketbola izlasi, kas tika pasaules čempionātā), kad par viņu jau daudz runāja un rakstīja, kad no viņa jau gaidīja kaut ko īpašu un katra viņa neizdošanās, katrs kļūmīgs solis basketbola laukumā vai ārpus tā (īpaši jau ārpus tā) tik uzlūkots gluži kā caur palielināmo stiklu. Kuram daudz dots, no tā daudz arī prasa... Jau 20 gadu vecumā viņš debitēja Latvijas izlasē Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas mums līdz šim veiksmīgākais un kurā viņš nebūt nebija dvieļu padevējs vai tālākais rezervists. Iespējams, ka Kristaps vienkārši netika galā ar ātro popularitāti un piekrišanu. Viens tam iziet cauri ātri, cits - vēlāk, cits laužas caurio brikšņiem gadiem, bet cits diemžēl nekad ar to netiek galā. Kristapam ar viņa spuraino raksturu šis process ievilkās.
Latvijas basketbola bēdīgi slavenajā 2009. gada vasarā Kristaps Valters bija viens no galvenajiem basketbolistu piedzīvojumu tēliem un viņš nemaz neslēpa to. Viņš netēloja un nemeloja, necetās ar melu palīdzību taisnoties, kas, no vienas puses, bija tikai apsveicami, bet, no otras puses, tikai vairoja dusmas un vēl vairāk kaitināja. Tā vasara daudziem bija vilšanās Kristapā Valterā. Arī man. Protams, ka viņa gaitām basketbola laukumos tika sekots, viņa sasniegumi netika tīšām noklusēti vai noliegti, taču tam visam bija pavisam cits konteksts. Pareizāk - tie bija tikai fakti. Bez īpašām emocijām. Triju gadu diskvalifikācija no Latvijas basketbola savienības puses, paša atteikšanās spēlēt Latvijas izlasē. Ir tāds labs basketbolists Kristaps Valters, spēlē viņš spēcīgākajā basketbola līgā Eiropā, spēlē stipros Spānijas klubos, bet... Tas viss ir it kā kaut kur tālu. Nē, tā nebija vienaldzība (kaut vai tāpēc, ka ļoti sen esam pazīstami). Vienkārši mieles no 2009. gada vasaras vēl nekur nebija aizskalotas un neizskatījās, ka Kristaps pats vēlas tās aizskalot. Laikam jau vispirms viņam tās vajadzēja "izskalot" pašam no sevis.
Viss, kas notiek, tas notiek uz labu. Ar piebildi - tikai mēs sākumā dažkārt nemaz nenojaušam, ka tas ir uz labu, mums dažkārt nav ne mazākā iegansta tamlīdzīgai nojausmai. Neiedziļināšos Kristapa Valtera šīs sezonas statistikā Malagas "Unicaja" komandas rindās Spānijas basketbola līgā un ULEB Eirolīgā. Tā ir ļoti laba, taču ne jau tā ir galvenais. Galvenais ir tas, ko spēļu protokolos neraksta un tā pat nav spēles stabilitāte, spēles briedums un pārliecība, ko Kristaps rāda laukumā. Izskatās, ka laukumā un ārpus laukuma ir cits Kristaps Valters. Atkal ir prieks par viņu nevis tikai par viņa gūtajiem punktiem, iemestajiem trīspunktniekiem, izdarītajām rezultatīvajām piespēlēm vai pārtvertajām bumbām.
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
jo saads kristaps mums visiem ir vajadziigs un taadu mees sen vinju gaidiijam
+5 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
Daudz interesantāk skatīties eirolīgu, kad kāds LV pārstāvis laukumā.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
ātruma īpašību ziņā stipri atpaliek no k. Valtera, arī pārliecības par sevi vēl nav. Iespējams, ka nākotnē.... Bet tad arī slavināsim!
[+] [-]
[+] [-]
Vel viens stasts par Beironu Deivisu kursh pec slavenas uzvaras Dallasa braucot lidmasina atpakalj tiiri uz sevi esot panjeemis litru tuliiti, un velak vel aizgajis paballeeties, lieki piebilst, ka nakamaja macaa bija nekaads un labi ka Dzeksons ar Biedrinju labi nospeleja un izdevas uzvaret, protams Beironu neviens nelincoja, tie pasi brali Lavrinovici atpusoties itkaa izvaroja kko, reali viens laikam pat sedeja, tas pats Kleiza pa ielam sutaa ar nazi kliida un arii gandriiz seedeeja....Lietuvas u20 pavisam nesen starp spelem atputas ar alkoholu un meitenem, tikai mums svetejiem latviesiem sports un spirts vienmer skitis skirts....starp citu no pasa pieredzes varu teikt, ka iedzersana un balleesanas ar komandas biedriem pamatiigi uzlabo mikroklimatu komandaa