Pirmā Latvijas sportistu diena Barselonā. Kas, kā un kāpēc?

27. jūlijs, 1. diena

Kā pirmais čempionātu 20 kilometru soļojumā uzsāka Arnis Rumbenieks. No tiem 23 soļotājiem, kas finišēja, viņš bija pēdējais. Divi tika diskvalificēti, divi nespēja distanci veikt līdz galam, to skaitā tādas lielvalsts, soļošanas lielvalsts kā Itālijas pārstāvis Brugneti. Iespējams, arī es ungāra Helebrandta vietā izstātos, ja, ejot stabilā pēdējā vietā, no priekšā (priekšpēdējā vietā) soļojošā Rumbenieka jau pēc 12 kilometriem atpaliktu par pusotru minūti, bet Arnis neizstājās un nebūt ne vēsos laika apstākļos atrada sevī spēku pabeigt distanci. Lai arī uzrādītais laiks ir draņķīgs (no sezonas labākā laika atpaliekot par ~3 , bet rekorda – 6 minūtēm), ar to Rumbenieks parādīja, ka ciena sevi, pretiniekus un līdzjutējus.

Aināram Vaičulenam debija vesera mešanā Eiropas čempionātos sanāca tāda kā slīcināms kucēns. Pēdējā vieta no visiem, kas startēja (pat neviens neizstājās, neviens trīsreiz nenopelnīja nullīti). Ar savu sezonas labāko rezultātu būtu bijis piecas vietas augstāk. Ainārs noteikti varēja labāk, bet otrajā mēģinājumā neizdevās, savukārt pie trešā organizatoru nevietā nostādītā pulksteņa dēļ pat netika – sekundes beidzās... Par šādu sniegumu medaļas un prēmijas nedod, toties pieredzi piešķir divkāršā porcijā kā krievu laikos pusdienas tiem, kam augums virs 1,93m. Aināram ir 1,94m. Pieredze ļautu negaidīt garām paskrienot barjerskrējējas vai tiesnešiem jau laikus norādīt uz to, ko viņi saprata tikai pēc Aināra trešā (ne)mēģinājuma, - pulkstenis stāv galīgā nevietā, un to no mešanas vietas redzēt nav iespējams. Viņam viss vēl priekšā. Ja gribēs.

Igors Sokolovs... Ja sezonā mesti arī 79 metri, Eiropas rangā pieklājīgā ceturtā vieta un Barselonā rīku nevar dabūt pāri 74 metriem (finālam būtu pieticis ar 74,17 metru tālu vesera raidījumu), ne tikai Igors uzreiz pēc sacensībām nevarēs izskaidrot, kā un kāpēc tas noticis. Iespējams, tagad sāk atspēlēties tie astoņi gadi, kad Sokolovs veseri paņēma rokā retu reizi. Turklāt arī jaunāks neviens nepaliek (Igors bija trešais vecākais sacensību dalībnieks), un, kaut gan vesera metējiem īstais briedums sākas ap 30 gadu robežu, dažs labs viņa 35 gados pie malas licis ne tikai veseri, bet arī karoti. Startu Barselonā noteikti ietekmēja pirms mēneša Latvijas izlases rindās lietū Belgradā, Eiropas komandu čempionātā „saķertais” plaušu karsonis. Ceturtajā lielo sacensību startā (vēl Pekinas olimpiāde un divi pasaules čempionāti) Igors atkal netika sacensību finālā, tomēr mēs zinām, ka viņš var.

Tik galanti boksa mačā ar likteni pārdzīvot nokdaunu, kā var nosaukt izkrišanu no apmaksāto sportistu aptveres tieši pirms Eiropas čempionāta, laikam ir spējīga tikai 400 metru barjerskrējēja Ieva Zunda. 1. kārtas skrējienā, kurā piecām no septiņām pretiniecēm šosezon uzrādītais rezultāts bija labāks kā Ievai, viņa finišēja trešā, uzrādot sezonas labāko rezultātu un pa taisno kvalificējoties pusfinālam! Pusfinālā Zunda savā skrējienā apsteidza vēl divas sāncenses, vēl divas bija lēnākas otrā skrējienā, un beigās sanāca ne tikai augstākā vieta sportistes karjerā lielajās sacensībās (neskaitot 10. vietu Eiropas U-23 čempionātā 1999. gadā), bet arī tiesības doties uz LVS pēc solītās ceļa un uzturēšanās izdevumu Barselonā atmaksas. Turklāt viņai vēl ir iespēja palīdzēt sasniegt augstu rezultātu (un daļēji vai pilnā apjomā atgūt Spānijas braucienam iztērētos līdzekļus no LVS) arī komandas biedrenēm 4x100 metru stafetē.

Arī par nākamajām divām sportistēm – tāllēcējām nekādi „pipari” uz mēles nerodas. Sacensību debitante, kura ielēca Eiropas čempionāta būtībā jau aizgājušā pēdējā vagonā, labojot personisko rekordu un precīzi izpildot normatīvu Prezidenta kausa izcīņā (6,55m), Lauma Grīva sacensības sāka pabailīgi (6,23m), otro kvalifikācijas mēģinājumu veica jau labāk (6,41m), bet trešajā laboja savu personisko rekordu uz 6,60 metriem. Lieliski! Sportistiem, kuri Eiropas čempionātā labo personisko rekordu, citādāks vērtējums nemaz nav paredzēts. Tam, ka līdz finālam (un zviedru slavenības Karolīnas Kluftas apsteigšanai) pietrūka tikai 3 centimetru, šoreiz jābūt kā uzslavai. Turklāt aiz muguras palika gan 2009. gada Eiropas čempione telpās igauniete Ksenija Balta, gan personiskā rekorda 7,42 metri īpašniece krieviete Tatjana Kotova.

Ineta Radeviča šosezon bija lēkusi ļoti stabili, rezultātiem grozoties ap 6,70 metru atzīmi. Tāpēc 6,72 metri pirmajā lēcienā (kvalifikācijas norma – 6,65m) nebija liels pārsteigums. Drīzāk par tādu bija jāuzskata pirmā vieta savā kvalifikācijas grupā un dalīta ceturtā visu sportistu vidū.

Madara Palameika šķēpa mešanā lika panervozēt gan sev, gan līdzjutējiem, jo Madara startēja 1. grupā un kvalifikācijas norma finālam (59,50m) tā arī nepakļāvās. Tiesa, beigās tikai piecas pretinieces šķēpu raidīja tālāk kā Palameika.

Sinta Ozoliņa – Kovala kvalifikāciju sāka ar pieticīgu 53,99 metru metienu. Otrais nebija veiksmīgs, bet izšķirošajā metienā šķēps lidoja 56,11 metru tālumā (tikai 44 centimetru pietrūka līdz finālam). Metiens pāri 60 metriem Latvijas čempionātā apliecināja, ka ir sasniegta labu sportiskā forma. Sinta pēc starta teica, ka iesildoties viss izdevies labi. Tas atgādina, ka viņas iepriekšējās lielās sacensības bija Pekinas olimpiskajās spēles 2008. gadā, pēc tam – ģimenes pieaugums un sacensību pieredzes trūkums. Aiz muguras Barselonā palika pasaules junioru čempione un rekordiste ukrainiete Vira Rebrika, bet metienu tālumu ietekmēja nepateicīgais vējš sacensību arēnā. Ozoliņa – Kovala pelnījusi uzslavu, un viņas potenciāls nav mazāks kā Palameikai.

Vienīgais no Latvijas izlases dalībniekiem – vīriešiem, kas iepriecināja 1. sacensību dienā bija 100 metru sprinteris Ronalds Arājs. Savā skrējienā, dabūjis uzskriet kopā ar tādām Eiropas sprinta „zvaigznēm” kā britu Čembersu un francūzi Poņjonu, Ronalds ar izcīnītu 4. vietu pa taisno iekļuva pusfinālā. Uzrādītais rezultāts (10,52) neatspoguļo sportista varējumu, jo skrējiena laikā pūta 1,5m/s spēcīgs pretvējš.

Augstlēcējs Normunds Pūpols pārvarēja 2,19m augstumā novietotu latiņu. Iekļūšanai finālā būtu pieticis ar 1. mēģinājumā veiktu nākamo augstumu (2,23m). Kaut arī Normunds šosezon vairākkārt lēcis augstāk par 2,2 metru augstumu, pašreiz viņa varējums tomēr ir tuvāks 2,2m, nevis 2,25m augstuma pārvarēšanai. Varēja paveikties, bet tas nebūtu loģiski, jo šosezon zemāks rezultāts par viņu bija tikai trim sacensību dalībniekiem. Tāpēc dalīta 18. vieta 27 sportistu konkurencē vērtējama kā objektīvs iznākums un labs sniegums.