Rezerve ir. Jautājums tikai - kāda...
Marta pirmajā dienā tiks sadalīts pirmais medaļu komplekts pasaules 50. čempionātā biatlonā (ieskaitot arī tos olimpiskos gadus, kad pasaules čempionu tituli tika sadalīti neolimpiskajās disciplīnās, kādu tagad vairs nav), bet pavisam nesen Kontiolahti (Somija) risinājās pasaules čempionāts jauniešiem un junioriem. Tuvākajai maiņai tiem, kas līdz 11. martam sacensīsies vienā no pasaules bitalona mekām Rūpoldingā. Sacensībās piedalījās arī vairāki Latvijas jaunie biatlonisti, taču viņi visi palika tāla šāviena attālumā ne tikai no pjedestāla, bet arī kaut vai no pirmā desmitnieka.
Papētot jauniešu un junioru pasaules čempionāta rezultātus, var novērot dažas tendenes, kas pēdējos gados arvien vairāk jau sāk izpausties pieaugušo biatlonā - proti, arvien plāšāka kļūst gan medaļnieku, gan līderu (vieta divdesmitniekā) pārstāvēto valstu ģeogrāfija, kas līdz ar to konkurenci padara arvien lielāku un sīvāku. Bez biatlona lielvalstu jaunajiem censoņiem starp labākajiem un tajā skaitā starp medaļniekiem bija biatlonisti no Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Bulgārijas, Šveices, Kanādas, ASV, pat pa kādam rumānim, bet par čempionēm kļuva, piemēram, arī Igaunijas (jauniete Grete Gaima iedzīšanā pēc 10. vietas sprintā) un Nīderlandes biatlonistes (divas zelta medaļas ieguva Čardine Sloofa, kura jau kādu laiku dzīvo un trenējas Zviedrijā). Tā ka tagad arī Nīderlande biatlona kontekstā vairs nav kaut kas neiedomājams. Kur Latvijas jaunie censoņi? Bija arī viņi tajā čempionātā, taču tikai juniores bija atrodamas rezultātu saraksta pirmajā pusē... Tā diemžēl jau ir tendence, bet, ja tev gadu no gada jaunie starp saviem vienaudžiem neizceļas, tad ir maza varbūtība, ka viņi ar laiku būs starp labākajiem pieaugušo sacensībās. Izņēmumi, protams, notiek, taču tieši tāpēc tie ir izņēmumi. Tā ka tuvākajā laikā var gaidīt jaunus vārdus biatlona elitē ne tikai no jau ierastajām "biatlona valstīm", bet arī no Ukrainas un Baltkrievijas, kuru jaunie biatlonisti bija starp labākajiem un arī medaļniekiem vai vismaz tuvu medaļām gandrīz katrā distancē. Diezgan maz toties ir varbūtība, ka tādi nāks no Latvijas, kaut spējīgi jaunie biatlonisti mums arī ir un tā pirmām kārtām nav viņu pašu vaina, ka viņi nereti tik bezpalīdzīgi izskatās uz vienaudžu fona pasaules čempionātā.
Mūsu augstākā vieta Kontiolahti bija 11. vieta juniorēm - Anetei Bricei, Baibai Bendikai un Kristai Krūmiņai - 3x6 km stafetē. Meitenes izmantoja kopā tikai 5 rezerves patronas un ļoti lielā mērā tieši tāpēc ieņēma tik labu vietu. Individuāli mūsu juniores regulāri bija ceturtajā desmitā (30. vietās), bet augstākā vieta bija Bricei 7,5 km distancē (34.; tikai vienu vietu zemāk 12,5 km distancē ierindojās Bendika).
Junioriem augstākā vieta bija 57. - Mārcim Paeglītim 10 km distancē. Turklāt tikai ar divām kļūdām šaušanā... Tajās retajās reizēs, kad izdevās samērā labi sašaut mērķus, tad varēja pārliecināties, cik daudz un cik daudziem zaudējam slēpošanas ātrumā. Piemēram, Brice savu 34. vietu (uzreiz aiz viņas bija trīs Vācijas biatlonistes, kas tikai apliecina kāda ir konkurence biatlonā arī junioriem un ka vieta ceturtā desmita sākumā vairs nav zema un ļoti slikta) 7,5 km distancē ieņēma vispār tikai ar vienu kļūdu šaušanā. Tas pats attiecas un jau pieminēto stafeti juniorēm - ar tik labu šaušanu patiesībā ir jācīnās par medaļām!
Jauniešu konkurencē augstākā vieta ir 53. - Mārcim Jakovičam iedzīšanā. Starp pirmajiem 50 nevienam jaunietim un nevienai jaunietei neizdevās tikt, bet puišu stafete pat ieņēma pēdējo 17. vietu. Skaidrs, ka šajā vecumā vēl ļoti atšķirīga ir starptautisku vai vispār laba līmeņa sacensību pieredze un mūsējiem tāda diemžēl ir ļoti maza, taču tik un tā vietas rada pamatotu satraukumu par to, kas būs pēc dažiem gadiem. No kurienes tad radīsies tie labie biatlonisti un biatlonistes pieaugušo izlasēs, ja starp saviem vienaudžiem viņi ir tik tālu no labākajiem Eiropā un pasaulē? Labāks skats, starp citu, nebija arī Jaunatnes ziemas olimpiādē.
Tas, kurš ir bijis labākais starp jauniešiem vai junioriem, nebūt ne vienmēr kļūst par labāko pieaugušo konkurencē, tur nereti "izpeld" bijušie otri un trešie numuri no jauniešiem un junioriem, bet čempioni nereti tā arī netiek līdz pieaugušo izlasei Tomēr varbūtība, ka ar laiku izaugs lietaskoks arī pieaugušo konkurencē, ir daudz lielāka tad, ja savu sportistu vārdus gadu no gada nav jāmeklē gandrīz tikai sacensību protokolu lejasgalā.
+1 [+] [-]