Pirms 10 gadiem. Valdis Valters atgriežas laukumā!

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs". Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā "Pirms 10 gadiem".

"Sporta Avīze" Nr.218 (2000. gada 24. janvāris - 30. janvāris)

Slavenības atgriežas

Pēc karjeras beigām lielajā sportā atgriezies ne viens vien izcils sportists. „Sporta Avīze” pirms desmit gadiem aplūko trīs no viņiem.
Tikko basketbola laukumā 42 gadu vecumā bija atgriezies Valdis Valters: "Es jau nenolēmu atgriezties, bet gan situācija to spieda darīt,” pēc savas pirmās spēles, kurā „broči” pieveica Gulbenes „ASK/Buku” komandu, teica leģendārais basketbolists. Gripas vīruss bija „nokāvis” vairākus komandas spēlētājus, un Valteram nekas cits neesot atlicis, kā pašam iet laukumā. „Tiklīdz ierindā būs deviņi desmit spēlētāji, pats vairs nespēlēšu,” solīja Valdis.

Joprojām laukumā bija arī Raimonds Vilde, kurš nespēja pretoties igauņu piedāvājumam 37 gadu vecumā: „Materiālais stāvoklis pašlaik neļauj pamest sportu. Tā kā man šāda iespēja parādījās, tad nolēmu to izmantot,” atzīst Vilde. „Ja jau jūti, ka vēl kaut ko vari, tad gribas pamēģināt. Tās ir muļķības, ka spēlēju tikai tāpēc, ka gribu kādam kaut ko pierādīt. Lai nonāktu pie galīgā lēmuma, ir jāpārvar daudzi šķēršļi, un nav jau tik vienkārši pamest to, ko esi darījis visu mūžu. Vēl neesmu kategoriski teicis, ka viss ir beidzies, jo nekad nesaku „nekad”. Bet šī noteikti ir mana pēdējā sezona.”

Augstākajā līmenī vairākkārt atgriezies hokejists Helmuts Balderis – gan Minesotas „North Stars” („Man gribējās gan sev, gan pārējiem pierādīt, ka esmu vēl uz kaut ko spējīgs, ka esmu pietiekami labā sportiskā formā, lai kļūtu par pirmo Latvijas hokejistu, kas spēlē NHL. Uzskatu, ka man to izdevās pierādīt. Sev jau nu noteikti.”), gan piedalījies Latvijas izlases pirmajos divos mačos pret Lietuvu un Igauniju kvalifikācijas turnīrā par tiesībām spēlēt pasaules čempionāta C grupā, gan spēlējis Latvijas Čempionātā („Latvijas čempionātā spēlēju tikai fiziskās formas uzturēšanai un daļēji arī tādēļ, ka gribēju parādīt: Latvijas līmenī tāpat esmu spēcīgākais.”)

Sportacentrs.com atkāpe: Ja 51 gada vecumā vienu spēli CSKA rindās KHL var aizvadīt leģendārais krievu hokeja aizsargs Vjačeslavs Fetisovs, kāpēc to nevarētu Balderis, Valters vai Vilde. Īpaši grūti laukuma malā ir abiem pēdējiem, kuri „kož melno trenera maizi”, jo padoto fiziskā, tehniskā un psiholoģiskā mazspēja noteikti laiku pa laikam liek aizdomāties, vai ar personīgo piemēru laukumā nevarētu sasniegt vairāk.

Serģim sāp tikai potīte

Pēc potītes lūzuma iepriekšējā sezonā, kad pirmo reizi trijos gados Kristers Serģis un Artis Rasmanis nekļuva par pasaules čempionu motokrosā blakusvāģu klasē, Serģis stāsta par dueta gatavošanos sezonai: „Biju Rīgā pie daktera Andersona, viņš uztaisīja rentgenuzņēmumus un secināja, ka kauls ir ļoti veiksmīgi saaudzis. Bišķi jau vēl sāp, tomēr viss ir kārtībā.” Arī Artim „ceļgals ir apārstēts.” Arī šoziem Latvijas populārākie sportisti sezonai gatavojas pēc bobslejistu galvenā trenera Ivara Čākura sastādītas programmas. „Cabel” motora vietā šogad rumakā tiks likts iekšā MTH dzinējs. „Es pats daru, kas man jādara, un par konkurentiem galvu nelauzu,” saka Kristers. „”Ģenerālsponsors mums ir palicis tas pats, kas pagājušogad – „Nelss”, turklāt ir cerības, ka atbalstītāju pulkam pievienosies vēl dažas firmas.”

Sportacentrs.com atkāpe: Par spīti veselības likstām Serģis ar Rasmani uzvarēja gan 2000. gada, gan divās nākamajās pasaules čempionāta sezonās. Vēl šoziem Kristers bija gatavs „paraustīt aiz ūsām” pašreizējos sporta veida līderus, bet... „Nelsa” jau vairākus gadus nav...

NEBL – apglabātais BBL priekštecis

NEBL (Ziemeļeiropas Basketbola līga) komisārs Šaruns Marčuļonis ticies ar FIBA ģenerālsekretāru Borislavu Stankoviču un apspriedis Eiropas basketbola nākotnes vīzijas. „Stankovičs neesot ticējis, ka NEBL ideja ir spējīga dzīvot. Pirms divām dienām saņēmām ziņu, ka Eiropas klubu pārstāvju sēdē panākta principiāla vienošanās, ka nākamsezon Korāča un Saportas kausu izcīņas turnīri tomēr tiks sadalīti reģionos. Minhenē man visus noteikumus, kuri jāizpilda, lai kļūtu par NEBL dalībniekiem, palūdza Dienvidslāvijas Basketbola federācijas pārstāvis. Viņi gan negrib spēlēt mūsu līgā, bet organizēt savu, kurā piedalītos Dienvideiropas komandas – bijušās Dienvidslāvijas valstis, Turcija, Grieķija un citas. Tas nozīmē, ka par mums runā ne tikai Ziemeļeiropā.”

Sportacentrs.com atkāpe: Marčuļoņa labās idejas tika izmantotas ULEB Eirolīgas (kopš 2000./2001. gada sezonas), Adrijas Basketbola līgas (kopš 2001./2002. gada sezonas), bet NEBL vairāk par pāris gadiem neizvilka. „Uzmeta” Šarunu... Pašreiz to pašu ar Latvijas basketbolu teicies darīt „Lietuvos Rytas” galvenais treneris Rimas Kurtinaitis...

Sporta veidu prioritātes un valsts atbalsts

„Sporta Avīze” aizsāk polemiku, vai Latvijā kādam sporta veidam būtu nepieciešams īpašs valsts atbalsts.
„No prioritāšu pārskatīšanas un finanšu kārtības ieviešanas nekur neizbēgt. .. Pašreizējā valsts naudas (ieskaitot valsts uzņēmumu un uzņēmumu ar valsts kapitāla peļņas daļu) izmantošana profesionālo sportistu atbalstam ir tik grūti izprotama, ka to ar pārliecību var nosaukt par aktuālu problēmu. Nekur nav atrodams viena vai otra sporta veida attīstības programmas atbalstīšanas vai neatbalstīšanas pamatojums, īsti nav izskaidroti sportistu apbalvošanas ar naudas prēmijām principi. Pašreizējie prēmēšanas principi, kuru pamatā ir sacensību statuss (pasaules, Eiropas čempionāti) un piederība olimpiskajai kastai ir, no vienas puses, loģiski, bet, no otras, – pietiekami absurdi, lai tos pārskatītu. Absurds galvenokārt parādās apstāklī, ka sporta veidi tiek izsvērti tikai pēc viena (olimpiskā) principa, .. taču tie visi nav vienā katlā metami. Valstij tomēr būtu jāizvēlas tāda politika, kuras rezultātā tiek apbalvoti un arī citādi atbalstīti vairāk tie sporta veidi un to pārstāvji, kuri visvairāk palīdz Latvijas vārda nešanai pasaulē un kuri ir ļoti populāri iekšzemē. .. Ja par pasaules čempioniem kļūtu Latvijas futbolisti vai hokejisti, vai tiešām viņiem savā starpā būtu jādalās summā, kādu viens pats saņem cīkstonis vai svarcēlājs?”

Sportacentrs.com atkāpe: Ne ko pielikt, ne atņemt. Gluži kā šodien būtu rakstīts...

Pārējās tēmas

Pēc „Ventspils” zaudējuma arī izbraukumā Portugāles „Porto” basketbolistiem Saportas kausa 1/16 finālā ne tikai par to, bet arī, kā pēc zolītes zaudētājam Šnepam uz ceļiem bija jānorāpo pa celiņu visas lidmašīnas garumā, intervijā stāsta Kristaps Purnis. Sandis Prūsis ar četrinieku otro nedēļu pēc kārtas iekaro Pasaules kausa pjedestālu (trešā vieta). „Skonto” futbolisti Sadraudzības kausā Maskavā iekļūst turnīra pusfinālā un turpina pretendēt uz kausu un 35 000 ASV dolāru turnīra uzvarētājam. Marians Pahars intervijā stāsta par to, kāpēc kopš oktobra beigām nav guvis vārtus Anglijas Premjerlīgā „Southampton” labā. Somijas augstākajā līgā divās spēlēs pie vārtiem un trim rezultatīvām piespēlēm tiek Rodrigo Laviņš. „SA” informē, ka pēc uzvaras pār „bročiem” „Roja” panākusi vienošanos par centra Andreja Bondarenko spēlēšanu komandā.