Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Kāpēc Eesti pois ir medaļas slēpošanā, bet Latvijai – „tūristi”?

Kāpēc Eesti pois ir medaļas slēpošanā, bet Latvijai – „tūristi”?
Divkārtējais olimpiskais čempions slēpošanā Andrus Vērpalu
Foto: Scanpix/AP

Pēdējā laikā iegājies mūsu slēpotājus lamāt par „tūristiem”, jo, kamēr igauņi veiksmīgi startē pasaules čempionātos, no olimpiskajām spēlēm brauc mājās ar medaļām, mūsu „lūzeri” par to tikai sapņo, lai aizbrauktu uz olimpiādi un pakārtu slēpes uz naglām pie pakša...

Vai igauņiem ziemas bargākas un kalni augstāki vai sniega vairāk? Augstākais kalns tik vien kā par pāris metriem augstāks par mūsu pašu Gaiziņu – šo pārestību var, ar cepurēm smiltis sanesot, labot, bet izmācīt mūsu slēpotājus par konkurētspējīgiem pasaulē? Kāpēc viņi var un mēs nevaram?

1) Trases.
PSRS laikos vērtēja, kurā vietā valstī (kurā republikā) būtu lietderīgāk attīstīt kādu no sporta veidiem vai celt sporta bāzi tā, lai tiek ne tikai vietējiem, bet arī citiem no plašās un nedalāmās. Igauņiem tādā veidā tika slēpošanas trase Otepē, kas igauņu valodā nozīmē „lāča galva”, jo PSRS Sporta komiteja to pasūtīja (nevis trīs republikas tālāk, bet lika uzcelt noteiktā vietā un laikā). Tehvandi centrs bija gatavs 1978. gadā, un tajā vispirmām kārtām pie treniņiem tika PSRS ziemas sporta veidu olimpiskā izlase – Botvinovs, Prokurorovs... Trase joprojām darbojas un uzņem Pasaules kausa sacensības slēpošanā.

Tiem, kuri nezin, sporta centrs atrodas tepat pie Latvijas robežas – Valgas apriņķī... Vai tad Valkas, Valmieras vai Alūksnes bijušajos rajonos kalnu nav un latviešu vadošie sporta veči toreiz nevarēja pierādīt, ka te pie robežas ar igauņiem ir vēl labāka sporta bāzes celšanas vieta kā Igaunijā? Un spricējiet, kādu dopingu gribat, ij ne gailis pakaļ nedziedās, ne igauņu lācis netraucēs (labi, gadās jau arī robežpārkāpēji).

Latvijā arī ir trases, vietām kopīgi ar biatlonu, tomēr augsta līmeņa sacensības tādās sarīkot nevar, piemēram, 3 olimpisko spēļu un 12 pasaules čempionātu dalībniekam Jānim Hermanim pie sirds pieaugušais sporta un atpūtas parks ,,Mailes” bijušā Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā. Trase ir, bet starptautiskām sacensībām atbilstošas infrastruktūras (ceļi, viesnīca) nav. Jānis nav miljonārs, un bez valsts palīdzības to uzcelt nevar. Viņš ir stāstījis, ka kādreiz ar Andrusu Vērpalu no Igaunijas jauniešos un junioros esot bijuši apmēram viena līmeņa slēpotāji. Tad Igaunijas slēpošanai sāka palīdzēt valsts... Vai arī slēpotāji pierādīja, ka to ir vērts darīt.

2) Prasme pierādīt vai „izsist”.
Arī olimpiskās burāšanas sacensības Latvijā tieši ap to pašu laiku (1980. gadā) nenotika vis Rīgas jūras līcī, kā sākumā plānots, bet pie igauņu galvaspilsētas, kaut arī Rīgu priekšā lika Starptautiskā burāšanas federācija, bet Tallinai „blakusefekti” bija seklums un akmeņi... Kā pēc atmiņas zināja teikt Daumants Znatnajs (ne tas pēdējais vīrs padomju laika sporta sistēmā), Rīgas Izpildkomiteja pakasīja galvu un nolēma, ka dārgi sanāks un celtniecības darbi regates organizēšanai ir visas Latvijas PSR būvniecības gada jauda.

Arī toreiz vajadzēja pierādīt, prasīt, „izsist” līdzekļus. Igauņi izsita, latvieši būtu piekrituši droši vien tad, ja kāds atnāktu, uzbūvētu, noorganizētu un tad atstātu lietošanai. Igauņiem uz laiku, kad mums piedāvāja regati, jau bija skices sacensību organizēšanai Tallinā, projekti, sacensību emblēma... Un latviešu celtnieki brauca palīgā celt regates būvobjektus! Labi, nav ko raudāt – LATVIJAI REGATI NEVAJADZĒJA!

3) Katrai republikai savi sporta veidi.
Maskava deva naudu, un Otepē trenējās visa Padomju Savienība. Arī Latvijai deva – Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei – miljonu rubļu gadā. Latvijā bija attīstīti vieni sporta veidi – bobslejs, kamaniņu sports, spīdvejs, motobols, biatlons, igauņiem – citi.

4) Sporta sistēma valstī, sākot no skolas sola.
Padomju laikā katram apzinīgam vīriešu kārtas indivīdam bija jāiet dienēt armijā. Tur nācās gan skriet, gan granātu mest, gan peldēt, gan slēpot. Bērni fizkultūrā ziemā vienu ceturksni gandrīz neko citu nedarīja kā tikai slēpoja. Šodien? Kur pēdējo reizi ir redzēti slēpojoši skolēni fizkultūras laikā? Vispār tās ir kaitīgas nodarbības, un, nedod, Dievs, ja gadās iesvīst... Ja pati Izglītības un zinātnes ministre (darba apvienošanas kārtībā diemžēl arī valsts sporta jomas virzītāja) stāsta, ka skolās bez sacensībām var iztikt... Bet bērniem gribas sacensties, un viņi to dara. Kurš ilgāk pie datora nosēdēs, kurš lielāku porciju izēdīs, kurš uz ielas kādam citam vērtīgāku pulksteni atņems...

5)Skolu sistēmā rajonos sacensības gandrīz nenotiek.
Tās rīko sporta skolas. Kur tad mums var rasties slēpotāji? Interesanti, cik no jauniešiem šodien būtu derīgi dienestam armijā un vai Latvijā armija kļuva profesionāla tāpēc, ka tā iznāk lētāk un cilvēki ir personīgi ieinteresēti, vai tāpēc, ka vairāk armijā nebija ko iesaukt? Arī sporta normas, kādas bija PSRS laikos, lai jaunietis armijā nebūtu nasta, bet palīgs, ir atceltas. Ja bērns, cilvēks būs derīgs sportam, viņš būs derīgs arī dzīvei, jo sports norūda raksturu, iemāca pašdisciplīnu. Ja mums skolā nepieciešamas kultūra, izglītība, bet nav nepieciešama vieglatlētika un slēpošana, kas nostiprina organismu, nav brīnums, kāpēc mēs citplanētiešus iedomājamies garus, zaļus un tievus – viņi mūsu šodienas stadiju ir izgājuši, un pēc pāris paaudzēm tādi paši būsim.

6) Tradīciju trūkums.
Latvijā runā par basketbolistu „mafiju” varas ešelonos. Kāpēc nerunā par slēpotāju? Mums nav augstas klases treneru, sportistu un sacensību. Nav panākumu, nav arī naudas (Latvijas Olimpiskās vienības C sastāvā ir tikai Rinalds Kostjukovs), bet sporta veida attīstībai nepieciešama programma.
Igauņiem ir Pasaules kausa posms slēpošanā, viņiem par treneriem strādā Anatolijs Šmiguns (viens no kādreizējiem PSRS izlases treneriem), nopelniem bagātākais Igaunijas slēpotāju treneris Mati Alavers... Pēc Nagano igauņu slēpotāji – Andruss Vērpalu, Jāks Mae un Šmiguna kopā izcīnījuši 4 zelta un pa sudraba un bronzas medaļai olimpiskajās spēlēs, bet pasaules čempionātos – 2 zeltus, 5 sudrabus, 2 bronzas, bet mūsu labākos slēpotājus bieži pie sevis pārvilināja biatlonisti.

7) Viensētnieku sindroms.
Vai tā lopkopība vai slēpošana, latvietis ir bijis un būs viensētnieks ar sliktākajām no tā izrietošajām sekām – bez pieredzes apmaiņas un kooperācijas. Šeit jāpiekrīt Vladimiram Iļjičam Ļeņinam, ka kooperācijai ir izšķirīga nozīme. Un ne tikai lauksaimniecībā. Jau padomju laikā slēpošanā katrs pats bija visgudrākais (izņēmums varbūt tikai „Dinamo” sistēma, kurā nebija iespējas pacelt roku pie cepures naga un teikt „nē”! Tajā pašā laikā sistēma bija biatlonā, bobslejā, kamaniņu sportā. Labāka vai sliktāka, bet bija! Kāpēc nepieciešama kopdarbība slēpošanā? Kas iznāk lētāk – braukt uz sacensībām ar savu transportu sportistam un trenerim vai četriem vienā autiņā? Vai izdevīgāk ir mājot četristabu vai divos divistabu numuriņos viesnīcā?

8) Pievilcīgas alternatīvas slēpošanai un nopietnu treniņu trūkums.
Senāk sportisti slēpošanas trasē „dzīvoja”, kaut arī brauca ar kociniecēm. Tagad inventāru var dabūt labu labo, bet vēlēšanās piespiesties, uzstādīt augstus mērķus, ilgi un pacietīgi strādāt ir zudusi. Nav gribasspēka sisties līdz labākam līmenim. Labi, ka Āfrikā nenodarbojas ar slēpošanu, jo tur reizēm vienīgā iespēja nenomirt badā ir kļūt par labāko sportā. Slēpošana nav arī sporta veids, kurā var pelnīt miljonus. Ja bērns pats nepamet sportu, viņš (vai viņa vecāki) izdomā pāriet uz kādu ienesīgāku nodarbošanos – basketbolu, tenisu.

No otras puses, nav naudas nopietnām treniņnometnēm. Latvijas labākais slēpotājs Jānis Paipals strādā benzīntankā. Ne tāpēc, ka tas ir viņa mūža aicinājums, bet tāpēc, ka bez tā viņš nevarētu slēpot. Turklāt Latvijas pēdējā laika ziemu apstākļos nopietni uz vietas nepatrenēsies.

Ja nav nopietnu treniņu, nav rezultātu. Slēpošanā, riteņbraukšanā, garo distanču skriešanā vieglatlētikā, arī peldēšanā ir jāveic noteikts darba apjoms, līdz tas sāk izpausties rezultātos. Ir atsevišķi „sevis mocītāji„, bet tādu nav daudz. Tiesa, tas neattiecas tikai uz Latviju. Seškārtējā olimpiskā čempione krieviete Ļubova Jegorova pirms kāda laika intervijā teica, ka Krievijas izlases sportistes šodien trenējas divreiz vai pat trīsreiz mazāk, kā to ir darījusi viņa. Toreiz gan bija citi laiki, kad veselība īpaši žēlota netika, bet šodien veselības žēlošana bieži tiek jaukta ar sevis žēlošanu...

9) „Tūristu” jautājums.
Nebūsim naivi, lai nesaprastu, ka solījumi 2018. gada olimpiādē iegūt medaļas ir no zinātniskās fantastikas kopoto rakstu sērijas. Latvijas slēpotāju nebūs arī pirmajā trīsdesmitniekā nevienā no distancēm. Būšu priecīgs, ja kļūdīšos. Taču ir jāsaprot, ka ar pamatdarbu benzīntankā neviens no pasaules vadošajiem slēpotājiem nenodarbojas. Un mums jābūt priecīgiem par to, ka kāds cīnās ar vējdzirnavām, moka sevi, jo viņam slēpošana patīk. Tos, kuri domā, ka aizbraukt uz olimpiādi ar B normatīvu ir viegli, aicinu pašus to darīt – kāpēc neizmantot tūrisma iespēju, ja tas ir tik viegli?

Atcerēsimies, kurā brīdī slēpotāji kļuva par tūristiem? Tas bija apmēram Nagano olimpiskajās spēlēs, jo līdz tam laikam Latvijai visi ziemas olimpieši bija „tūristi”, respektīvi, necīnījās par medaļām. No šodienas pozīcijām raugoties, „tūrists” ir katrs, kurš nebrauc pēc medaļas. Tad jau arī Latvijas hokeja komanda no Vankūveras jāatsauc, jo medaļu taču nebūs un komandu vajadzēja steidzamības kārtā izformēt jau pēc pēdējās vietas Turīnā! Mums nav „tūristu”, mums ir amatieri! Tas, ka pēc četru gadu raušanās, lai kvalificētos olimpiādei, var pāriet entuziasms gandrīz jebkuram, diemžēl ir ne tikai Latvijas slēpošanas sporta īpatnība. Nav perspektīvas...

1 2 38 komentāri

  +4 [+] [-]

, 2009-12-28 23:23, pirms 15 gadiem
Principā, labi jau vien ir, ka mums ir Siguldas trase. Bobslejs+kamaniņas+skeletons ir daudz skatāmāki sporta veidi nekā slēpošanas
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +5 [+] [-]

, 2009-12-28 23:30, pirms 15 gadiem
Jautājums: Kādēļ mēs neizmantojam to Otepē centru, lai trenētos? Piem, treniņnometnes Austrijā vai Vācijā biatlonisti var atļauties rīkot, bet 100 km ar mašīnu pabraukt līdz Otepē, nevar.

Runājot par "kalnu slēpošanu", tad 3 Baltijas valstu līmenī mums trases, precīzāk kūrorti ir augstākā līmenī. Protams, nav mums kalnu, lai varētu sagatavot "Nobraucienu" meistarus (-es), BET kādēļ mums nav rezultātu snovbordā? Lai trikus taisītu, nevajag Alpus, pietiek ar labu džampu, un mūsējie tādus māk taisīt. Ļoti labi snovparki ir Žagarkalnā, Milzkalnē. Reinī ir Halfpipe (Tiesa ne lielais).

Domāju, ka Borderkrosa trasi arī varētu uztaisīt Latvijā.

Ā strapcitu, vakar vai aizvakar pa vienu no Eirosportiem skatījos Borderkrosa sacensības sievietēm un tajās piedalījās viena Igauņu pārstāve.

Kur ir mūsu snoveri?

  +7 [+] [-]

, 2009-12-28 23:31, pirms 15 gadiem
Slēpošana ir igauņu stiprā puse, bet viss parējais - mūsu! Tāpēc man ir pie kājas tā slēpošana

  +2 [+] [-]

, 2009-12-28 23:32, pirms 15 gadiem
Nu jā, mēs jau gribam vienmēr būt labākie visur... Man liekas, ka mums vajadzētu koncentrēties uz sporta veidiem, kuros mums ir tradīcijas - šķēpmešana, hokejs, bobslejs, kamaniņas u.c. nevis censties būt labākajiem visur kur vien var, jo tas nav iespējams tādai mazai valstij kā Latvijai.

  +7 [+] [-]

, 2009-12-28 23:34, pirms 15 gadiem
Šķiet, ka klasiskā slēpošana vispār, pat tautas līmenī nav īpaši populāra, salīdzinot ar to, ka tā ir neskaitāmi lētāka par to pašu kalnu slēpošanu, un izraisa mazāk traumas un ir ļoti ieteicama cilvēkiem, jo noslogo visas muskuļu grupas. Vajadzīgas tikai slēpes, nūjas un sniegs (ar to tā pēdējā laikā švakāk).

Atslēgas vārds ir tradīcijas. Un tam seko vis pārējais - nauda, darbs, utml. Tāpēc jau igauņiem nav ledus braucēji. Vai mums vajadzīgas medaļas slēpošanā. Bleķa gabals un no tā izrietošās sekas ir laba lieta, bet šī vaimanāšana izklausās pēc mazvērtības kompleksa (viņiem ir, mums nav). Jāvairo šī veselīgā sporta veida popularitāte. Ar naudām ir kā ir... Varbūt arī izaugs kāds medaļnieks. Acīmredzot jau aug, jo taču 2018. gada OS tiek solītas medaļas.

Par Āfriku. Nezinu vai tur nodarbojas ar slēpošanu, bet Āfrikas slēpotāji ir piedalījušies OS.

  +4 [+] [-]

, 2009-12-28 23:37, pirms 15 gadiem
dīvaina tā latviešu tauta - visos sporta veidos grib čempionus, bet ja paskatās ka Latvijā ir ap 1500 (prcīzāks cipars iepriekšējos raksts par Latvijas hokejistiem un savām vietām) un ka citiem sporta veidiem ir vēl mazāku dalībnieku skaits un ar šādiem resursiem visur grib čempionus - tad ir jāpiedomā pie prioritātēm! Latvijas sportā tās var likt uz basktbolum hokeju un furbolu un pārējie individuālie sporta veidi, kuri turās uz fanātiķiem!

  +7 [+] [-]

, 2009-12-28 23:39, pirms 15 gadiem
Mēļo, ka astoņdesmitajos gados Latvijā bija doma būvēt labu biatlona centru, zaļie esot protestējuši, ka daudz kokus nāksies izcirst, toties baltkrievi neprotestēja un tika pie biatlona centra Latvijas vietā. Nezinu gan cik tajā stāstā taisnības, bet tā man vecāka gada gājuma cilvēki stāsta.
Ja nemaldos, tad daļēji arī krieviete Jeļena Vjalbe ir daļēji pieskaitāma pie igauņu panākumiem slēpošanā, jo viņas treneris esot bijis arī viņas vīrs - igaunis Vjalbe.
Bet vispār vēl var piebilst tikai to, ka apbrīnojamā kārtā bezkalnu valstī Latvijā cilvēki labprātāk ķēmojas pa pauguriem ar slalomenēm vai dēļiem, nekā slēpo ar distancenēm

     [+] [-]

, 2009-12-28 23:43, pirms 15 gadiem
tobago rakstīja: Principā, labi jau vien ir, ka mums ir Siguldas trase. Bobslejs+kamaniņas+skeletons ir daudz skatāmāki sporta veidi nekā slēpošanas
nu es taa neteiktu
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2009-12-28 23:51, pirms 15 gadiem
Deportivo rakstīja: Šķiet, ka klasiskā slēpošana vispār, pat tautas līmenī nav īpaši populāra, salīdzinot ar to, ka tā ir neskaitāmi lētāka par to pašu kalnu slēpošanu, un izraisa mazāk traumas un ir ļoti ieteicama cilvēkiem, jo noslogo visas muskuļu grupas. Vajadzīgas tikai slēpes, nūjas un sniegs (ar to tā pēdējā laikā švakāk).

Atslēgas vārds ir tradīcijas. Un tam seko vis pārējais - nauda, darbs, utml. Tāpēc jau igauņiem nav ledus braucēji. Vai mums vajadzīgas medaļas slēpošanā. Bleķa gabals un no tā izrietošās sekas ir laba lieta, bet šī vaimanāšana izklausās pēc mazvērtības kompleksa (viņiem ir, mums nav). Jāvairo šī veselīgā sporta veida popularitāte. Ar naudām ir kā ir... Varbūt arī izaugs kāds medaļnieks. Acīmredzot jau aug, jo taču 2018. gada OS tiek solītas medaļas.

Par Āfriku. Nezinu vai tur nodarbojas ar slēpošanu, bet Āfrikas slēpotāji ir piedalījušies OS.
Tā es gluži neteiktu, ka distančus slēpošana, nav populāra. Ik pa laikam redzu, ka kāds pa Biķernieku mežu vai pa Šmerli slēpo. Bet vēlvairāk manuprāt cilvēki slēpo ārpus Rīgas.

Piem, tas tradicionālais slēpojums apkārt Alaukstam savāc gana daudz dalībnieku. Pie daudziem slēpošanas kūrostiem ir arī distanču trases izveidotas.
Tā kā nav nemaz tik čāpīga tā situācija.

Piemēram, ja ticam šai kartei, tad vietas, kur ir distanču trases pie maums ir pat daudz, daudz vairāk, kā pie igauņiem. Tā kā trenēties būtu kur.

slalom.lv: SLALOM.LV

  +4 [+] [-]

, 2009-12-28 23:53, pirms 15 gadiem
Labs, objektīvs raksts.
Tika pieminēts motobols. Derētu kādam(Kreipānam?) sagatavot rakstu par šo aizmirsto, savulaik tik populāro sporta veidu

  +2 [+] [-]

, 2009-12-28 23:54, pirms 15 gadiem
Šitais raksts velk uz tipisko latviešu lielummāniju... vajag visu... nu paskatīsimies reāli. Mums vajag mazāk nekā mums ir un tos kuri mums tiešām ir izcili tad vajag arī atbalstīt nevis mētāt pa 10 štukām zolītei pa tik štukām vēl kādai federācijai u.t.t.

  +2 [+] [-]

, 2009-12-28 23:55, pirms 15 gadiem
kaamis007 rakstīja: Labs, objektīvs raksts.
Tika pieminēts motobols. Derētu kādam(Kreipānam?) sagatavot rakstu par šo aizmirsto, savulaik tik populāro sporta veidu
Bija sporta avīzē jau pirms kādiem 2 mēnešiem ļoti plašs raksts uz kādām 3 lapām...

  +4 [+] [-]

, 2009-12-28 23:57, pirms 15 gadiem
Edgars rakstīja: Šitais raksts velk uz tipisko latviešu lielummāniju... vajag visu... nu paskatīsimies reāli. Mums vajag mazāk nekā mums ir un tos kuri mums tiešām ir izcili tad vajag arī atbalstīt nevis mētāt pa 10 štukām zolītei pa tik štukām vēl kādai federācijai u.t.t.
Piekrītu, manuprāt Latvijā slēpošana un diemžēl arī biatlons ir jāaizmirst principā. Ka nav, ta nav. Ja nav normāli treneru, nav iespēju trenēties uz vietas, tad nav jēgas mākslīgi uzturēt pie dzīvības. Tie, kas gribēs, tāpat slēpos.

     [+] [-]

, 2009-12-28 23:59, pirms 15 gadiem
renrins rakstīja: Piemēram, ja ticam šai kartei, tad vietas, kur ir distanču trases pie maums ir pat daudz, daudz vairāk, kā pie igauņiem. Tā kā trenēties būtu kur.

http://www.slalom.lv/index.php?distancu=1
Tā ir tāda joku karte

  +1 [+] [-]

, 2009-12-29 00:03, pirms 15 gadiem
Edgars rakstīja: Bija sporta avīzē jau pirms kādiem 2 mēnešiem ļoti plašs raksts uz kādām 3 lapām...
paldies. pameklēšu

     [+] [-]

, 2009-12-29 00:11, pirms 15 gadiem
kaamis007 rakstīja: Labs, objektīvs raksts.
Tika pieminēts motobols. Derētu kādam(Kreipānam?) sagatavot rakstu par šo aizmirsto, savulaik tik populāro sporta veidu
moto.lv

  +2 [+] [-]

, 2009-12-29 00:31, pirms 15 gadiem
pavisam vienkārši, mums tas nav POPULĀRS. Igauņiem nav populārs hokejs, tapēc tur neviens necenšas neko darīt lai to attīstītu. Viņiem patīk slēpot un mest diskus.

Mēs piemēram biatlonam joprojām aktīvi sekojam līdz, lai gan reztultāti paliek tikai sliktāki un sliktātki, jo mums tas ir populārs, gan jau šī popularitāte attaisnosies un būs mums atkal augstas klases biatlonisti.
PS protams, ar popularitāti tikai un vienīgi jau nebūs arī efekta, bet nu tas ir sākums.

  +1 [+] [-]

, 2009-12-29 00:31, pirms 15 gadiem
kasagrande rakstīja: Piekrītu, manuprāt Latvijā slēpošana un diemžēl arī biatlons ir jāaizmirst principā. Ka nav, ta nav. Ja nav normāli treneru, nav iespēju trenēties uz vietas, tad nav jēgas mākslīgi uzturēt pie dzīvības. Tie, kas gribēs, tāpat slēpos.
Tieši tā tie liekie pārdesmit tūkstoši kas tiek izgrūsti, lieti noderētu Dukuriem. Ja mēs gribam paskatīties kaimiņvalstu pieredzi, tad igauņi naudu dod tikai slēpotājiem un biatlonistiem (varbūt ziemeļu divcīņai lai gan pēc Āgo Makvarta šiem man liekas neviens pat PK punktos nav bijis), kamēr leiši labu laiku ne litu nedeva nevienam no ziemas olimpiešiem, un visi paši meklēja naudu un trenējās, lai gan leišiem arī to ziemas olimpiešu ir maz 2-3 slēpotāji pa kādam daiļslidotajam un tagad škiet būs arī biatlonisti un moš kāds kalnu slēpotājs.

     [+] [-]

, 2009-12-29 00:58, pirms 15 gadiem
Tikai viena piebilde - toreiz visu noteica tikai un vienīgi fiziskā sagatavotība. Tagad - (arī) uzturu bagātinātāji, kas daļēji kompensē robus fiziskajā sagatavotībā. Pats tādus lietoju amatieru mačos un zinu, ka bez tiem ir grūti.

  +4 [+] [-]

, 2009-12-29 04:44, pirms 15 gadiem
Par tūristiem nekad neesmu saucis sportististus, kuri cīnās, pat ja arī par pēdējām vietām. Jebkurš var sportot un ja sasniedz attiecīgo līmeni būdams amatieru statusā, izcīna tiesības piedalīties OS, tad ir pelnījis to, arī tad, ja brauc par 90tajām vietām. Taču, pēdējās OS mūsu slēpotāji paši rūpējās par cirka programmu, vispirms aizbrauc, tad, kā lielas zvaigznes, sāk šķirot disciplīnas kurās startēt, tad neveic distances līdz galam, jo laikam protokolā DNF izskatās smukāk par 95.vietu. Beigās sanāk, ka nav ne startu, ne rezultātu un sākas runas par tūristiem.

     [+] [-]

, 2009-12-29 07:44, pirms 15 gadiem
tobago rakstīja: Principā, labi jau vien ir, ka mums ir Siguldas trase. Bobslejs+kamaniņas+skeletons ir daudz skatāmāki sporta veidi nekā slēpošanas
Lielupē taču kortus arī uzbūvēja! Cik tur daudz betona! Vēl tagad nav sagāzušies!

  +1 [+] [-]

, 2009-12-29 08:09, pirms 15 gadiem
Igauņi slēpošnā tiešām ir labi, bet praktiski tas ir vienīgais kur vinji arī ir labi, piemēram, komandas sporta veidos viņiem nekā nav un tas sporta dzīvē ir galvenais. Mums no otras puse 3 izlases spēlēja augstākajā liimenii basketbolisti eiropas chepii (es saku ka speeleeja, nevis kaa speeleeja) Hokejisti pasaules chepii 7. un futbolisti gandriiz liidz peedeejai kaartai ciinijaas par iekljuushanu finaal turniiraa.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2009-12-29 10:46, pirms 15 gadiem
Es arī esmu šausmīgi sašutis,ka ūdenspolo pamests novārtā!Pats lētākāis sporta veids!Kādas milzīgas mūsu iespējas! Jūra, ezeri,upes ,dīķi.....Lēts inventārs...(apakšbikses,bumba).Olimpiskās medaļas tuvu.....
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2009-12-29 13:35, pirms 15 gadiem
kaamis007 rakstīja: Labs, objektīvs raksts.
Tika pieminēts motobols. Derētu kādam(Kreipānam?) sagatavot rakstu par šo aizmirsto, savulaik tik populāro sporta veidu
Ja nemaldos, rudenī SA bija kaut kāds raksts par motobola vēsturi Latvijā.

     [+] [-]

, 2009-12-29 14:40, pirms 15 gadiem
Lai tak igauņi slēpo. Mums ir citas lietas un panākumi. Mani visvairāk kaitina tas, ka nekas nenotiek ar Siguldas trasi, lai tur varētu braukt bobu četrinieki.

  +1 [+] [-]

, 2009-12-29 14:56, pirms 15 gadiem
Par slēpošanu taisnība,bet nav jau Igaunijā sportā labāk kā mums.Dzīvoju pie pašas Igaunijas robežas un sekoju līdzi viņu rezultātiem sportā.Nesen,kaimiņu ciemā pie veikala kāds igaunis man jautāja-kas tie ir par mačiem hokejā,ko Latvijas TV rāda gandrīz katru dienu vairākas reizes.Nācās skaidrot par DINAMO,KHL un cik tas viss maksā.Viņiem nekā tāda nav un nav pat padomā, un par to mūs apskauž.

     [+] [-]

, 2009-12-29 16:03, pirms 15 gadiem
Diezgan apstridams raksts, atbildi ir pretējs jautājums kāpēc igaunim nav bobsleja komanda, bet latviešiem ir, kapēc igauniem nav profesionālas hokeja komandas utt

  +1 [+] [-]

, 2009-12-29 16:49, pirms 15 gadiem
ir jau ir viņi tūristi! Neviens jau neprasa, lai cīnās par medaļām, bet arī astesgalā var mēģināt kādu apsteigt un censties būt augstāk. Turīnā, ja namaldos, vienīgais finišēja Oļegs Maļuhins un trasē cīnījās ar patiesu degsmi, bet pārējie(pa tja kāds aizsle'poja līdzgalam) tur vienkārši vizinājās nevis sacentās

     [+] [-]

, 2009-12-29 22:36, pirms 15 gadiem
rob4iks rakstīja: Diezgan apstridams raksts, atbildi ir pretējs jautājums kāpēc igaunim nav bobsleja komanda, bet latviešiem ir, kapēc igauniem nav profesionālas hokeja komandas utt
Redz, runa ir vairāk par to, ka bija laiks, kad mēs ar igauņiem slēpošanā bijām vienā līmenī, bet tad viņi pareizas attieksmes un saimniekošanas rezultātā ir sasnieguši ļoti labus rezultātus, izkopuši paši savu ļoti labu klasisko soli, bet mēs esam tur, kur esam.

     [+] [-]

, 2009-12-30 16:33, pirms 15 gadiem
tups raksts!
1 2 38 komentāri