Masaļskis: "Biju uztraucies..."

Kad vasarā vārtsargs Edgars Masaļskis tomēr nedabūja gaidīto līgumu no saviem Rīgas Dinamo, viņš paņēma to, kas vēl jēdzīgs tirgū bija palicis – KHL jaunpienācējs Hantimansijskas Jugra šajā ziņā nekaulējās. Iegūt pie sevis dinamiešu pirmo numuru – tas solīja komandas vadībai vārtsargu pozīcijā komfortu. Arī otrais numurs Mihails Birjukovs ir sava amata profesionālis. Taču sezonas sākums sanāca stīvs un bikls – atbrauca varenie SKA no Sanktpēterburgas, kas neslēpa Rīgas Dinamo uzsistos zilumus un niknumu, un Jugras debija šajā līgā tika izšķaidīta uz visām pusēm. Edgars sāka – 11 metieni un ielaisti 4 vārti, turpināja Mihails – 18 metieni un 2 vārti. Zāģis – 2:6... „Man liekas, ka komanda tikai palēnām saprata, ka katra spēle šajā līmenī būs jāizplēš ar asinīm...” , saka Masaļskis, kurš nākamās četras cīņas noraudzījās no rezervistu soliņa. Daļēji tam pie vainas arī bijis cirkšņa savainojums, taču pats Edgars saka, ka iet laukumā tas neesot traucējis. Spēlēt gan... „Nav nozīmes vaidēt – jāspēlē. Cirksnis sāp, taču gan jau tikšu ar to galā – vietu vārtos man neviens nedāvinās, to sapratu jau treniņu nometnē. Birjukovs ir labs vārtsargs un konkurence par pirmo pozīciju Jugrā ir veselīga.”

Pirms spēles ar Vitjaz, kuru Jugra zaudēja viesos pēcspēles soda metienos, treneri abiem komandas vārtsargiem pateica, ka nākamo maču pret Rīgas Dinamo vārtus sargās Masaļskis. „Ja godīgi – biju uztraucies. Man šī spēle bija principiāla visādā ziņā – pirmais, vajadzēja izmantot trenera doto iespēju un uzticību. Otrkārt, pretī nāca mana iepriekšējā komanda. Papildus motivāciju nevajadzēja meklēt – tā bija!”, pēc spēles, kurā Jugra izcīnīja uzvaru, atzina Edgars. Viņa klātbūtni laukumā un spēli vārtos tajā vakarā var salīdzināt ar asa sižeta filmu, kam laimīgas beigas. Sižets kā pēc grāmatas. Atvairījis 32 no 34 metieniem, Masaļskis vispirms pats priekš sevis izcīnīja pirmo uzvaru sezonā, bet komandai – otro. „Ja salīdzina šo un sezonas pirmo spēli, tad tā ir kā diena pret nakti. Komanda sāk apjēgt savu vietu un iespējas, darba ētika aizsardzībā uzlabojas ar katru spēli un puiši saprot, ka uzvaras pašas rokās nekritīs. Mums bija mazliet vieglāk, jo pirms šī mača piecas dienas atpūtāmies, savukārt Rīgai katru otro dienu bija spēles – varēja just, ka viņi ir mazliet sapīti. Kas un ko var izdarīt laukumā Dinamo pusē – zināju, tur pārsteigumu nebija. Savā ziņā tas deva nelielas priekšrocības, jo pa šiem gadiem jau esi piešāvies un sapratis, kāds varētu būt viena vai otra spēlētāja nākamais manevrs. Taču spēles situācijas mēdz mainīties un metieni vai izspēles tāpat bija gana viltīgas.”

„Protams, ka par uzvaru esmu priecīgs. Tas man bija svarīgi, lai atgūtu pārliecību. Prieks bija arī par ģimeni, kuru Rīgas Dinamo atveda uz Hantimansijsku (Dinamo izbraukumā devās ar speciāli nolīgtu līgumreisu – aut.) – par to viņiem paldies! Tagad esam visi kopā!” Kad pavaicāju, vai ir gandarījuma sajūta, ka tieši Rīga ar Masaļska rokām tikusi nolikta uz lāpstiņām, Edgars mazliet iepauzē... „Zini, nav tā, ka gribēju par kaut ko revanšēties vai pierādīt. Es taču zināju, ka Jugra agrāk vai vēlāk spēlēs pret Dinamo. Sakritība, ka šajā mačā man uzticēja vārtus un jauki, ka šo iespēju nenopūdelēju. Man par vietu vārtos ir jācīnās – vārtsargs šajā klubā nevar būt viduvējs, ja komanda vēlas tikt pie uzvarām. Tāpēc mobilizācijai un koncentrācijai jābūt visu laiku. Man patika, kā uz ledus izskatījās Dinamo – salīdzinot ar pagājušo sezonu, komanda ir progresējusi, spēlē nobriedušāk. Var redzēt, ka viņos ir apslēpts liels potenciāls, kas vēl netiek līdz galam izmantots, bet tas jebkurā brīdī var izmainīt mača gaitu. Skaitliskais vairākums ir ļoti solīds – tā viena galvenā maiņa, kas dodas laukumā, ir iespēlējusies un saprot, kā tikt pie vārtiem. Tur var sajust spēku!”

„Pilsēta pie hokeja vēl nav pieradusi – bet cilvēki pamazāk sāk just mums līdzi vairāk. Būs uzvaras – būs arī atbalsts”, pragmatiski noskaņots Edgars. Viņam nākamā spēle pret Minskas Dinamo – ne mazāk principiāla kā pret Rīgu. „O, jā – atceroties vasaru, man nevajadzēs sevi īpaši noskaņot...”, daudznozīmīgi piebilst Masaļskis. Tas laikam saistīts ar minskiešu pēcsezonas vēlmi Edgaru redzēt pie sevis, taču, komandas menedžments pēdējā brīdī izvēlējās citu scenāriju – apsolot, bet neiedodot... „Tagad mana prioritāte ir cīņa par vietu vārtos Jugrā. Sezona tikai ieskrienas, uzvara pār Dinamo mūs arī turnīra tabulā ieceļ plānotajā grafikā. Starp citu, ja sanāk parunāt ar Sandi (Ozoliņu), pasaki, ka es viņam speciāli ar slidu pa pieri neiespēru – bija tāda kaudze ap vārtiem, centos ripu dabūt prom un instinktīvi izdarīju vairākas kustības... Redzēju, ka viņš ir nikns, bet speciāli tas nebija domāts. Gan jau viņš sapratīs...”