Pirms 10 gadiem. Ko par Vasiļjeva un Lipmana „siltajām attiecībām” domāja hokejisti?

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 243 (2000. gada 17.–23. jūlijs)

Hokejisti: „Lipman, liec mierā Vasiļjevu un Latvijas hokeju!”

Pirms 10 gadiem notika daudz kas, bet sāgu ap Vasiļjevu un Lipmanu nespēja aizēnot ne dopinga konstatēšana Latvijas labākajai tenisistei Larisai Neilandei, ne Serģa un Rasmaņa uzvara kārtējā pasaules čempionāta posmā Beļģijā un tuvošanās kopvērtējumā Vilītim, pat ne Doņeckas „Šahtar” kluba lēmums līdz gada beigām izīrēt futbolistu Andreju Štolceru Maskavas „Spartak” vienībai un Štolcera jau pirmajā Krievijas čempionāta spēlē pret Maskavas „Lokomotīvi” iziešana sākuma sastāvā un vārtu guvums 18. minūtē (tiesa „Spartakam” nācās piekāpties ar 2:3), ne arī bardaks Latvijas basketbolā. Tāpēc, ka bardaks Latvijas Hokeja federācijā bija neizmērojami lielāks un uz barikādēm pret LHF prezidentu Kirovu Lipmanu, aizstāvot „gaisā karājošos” izlases galveno treneri Haraldu Vasiļjevu, kāpa ne tikai tauta, bet arī Latvijas izlases hokejisti. Revolucionārā situācija, redziet, starp citu, ar paša Lipmana rokām, bija nobriedusi!

Par šo tēmu ir jau daudz minēts iepriekšējos 10 gadu vēstures apskatos, kam uz šo brīdi pirms 10 gadiem uzaugusi jau 2 mēnešu bārda. Tāpēc tikai pēdējās nedēļas hronika:

„Pēc Latvijas Hokeja federācijas ieteikuma hokejists Aleksandrs Beļavskis presē paziņo par izlases trenera Haralda Vasiļjeva nekompetenci. Pēc tam seko LHF valdes lēmums, kurš, pamatojoties uz dažu spēlētāju neapmierinātību un to, ka Vasiļjevam līgums ar federāciju ir beidzies, izsludina konkursu uz valstsvienības trenera amatu. Presē sākas diskusija, kas atbalsta Vasiļjevu, bet paši hokejisti sāk dalīties tajos, kas atbalsta treneri, un tajos, kas viņu labāk redz ejam nekā nākam... LHF prezidents Lipmans paziņo, ka Vasiļjevs pret viņu pasaules čempionāta laikā esot izturējies necienīgi.

Pirmdiena, 10.jūlijs
# Rīgā ierodas Vasiļjevs, kuru lidostā sagaida arī LHF prezidents Lipmans. Skūpstu un ziedu vietā - lietišķi rokas spiedieni un teatrāli smaidi.
# Vakarā krievu valodā (lai saprastu visi) notiek komandas sapulce, kurā Kerčs draud iesūdzēt Vasiļjevu tiesā par apmelošanu presē. Krieviski runājošie lamā Vasiļjevu par viņa darba metodēm, bet latviski runājošie pārsvarā klusē. Pēc sapulces Lipmans paziņo, ka viss ir kārtībā.

Otrdiena, 11.jūlijs
Desmit Latvijas izlases hokejistu paraksta vēstuli, kurā LHF tiek izteikts ultimāts: atcelt konkursu uz hokeja izlases galvenā trenera amatu, parakstīt ar Vasiļjevu līgumu triju dienu laikā un atlaist LHF valdi. Starp parakstiem atrodams arī Leonīda Tambijeva vārds, kas tomēr neļauj runāt, ka izlase sašķēlusies latviešos un krievos. Vēstulē sevišķi asu kritiku izpelnās LHF viceprezidents Helmuts Balderis.”
Vēstuli parakstījuši: Artis Ābols, Aigars Cipruss, Artūrs Irbe, Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Normunds Sējējs, Juris Opuļskis, Leonīds Tambijevs, Atvars Tribuncovs, Harijs Vītoliņš.

„Trešdiena, 12.jūlijs
LHF prezidents Lipmans paziņo, ka desmit hokejistu viņam nemācīs vadīt hokeja lietas valstī. Lipmans visā notikušajā vaino presi, uz pārējo fona sevišķi izceļot "Sporta Avīzi" un "Neatkarīgo". LHF prezidents paziņo, ka viņš "savas komandas cilvēkus nenodod", kas nozīmē - arī Balderim viņš pirkstu klāt nedurs.

Ceturtdiena, 13.jūlijs
Neņemot vērā sabiedrības (līdzjutēju) noraidošo attieksmi pret LHF vadību, Lipmans turpina visā notiekošajā vainot presi un "cilvēkus, kas stāv aiz hokejistiem". "Neatkarīgās", "Sporta Avīzes" un "Vakara Ziņu" līdzjutēju aptaujā nav nevienas (!) vēstules, kas desmit ballu sistēmā LHF darbu vērtētu augstāk par 4 ballēm. Vidējā atzīme - 2.

Piektdiena, 14.jūlijs
Artūrs Irbe paziņo, ka nepiedalīsies izlases treniņos uz ledus, kamēr par valstsvienības treneri nebūs apstiprināts Haralds Vasiļjevs. Lipmans saka, ka LHF valdes izsludināto konkursu viņš neatcelšot, taču tā uzvarētājs noteikti būšot Vasiļjevs. LHF prezidents sarunā ar Artūru Irbi paziņo, ka pie visa notiekošā esot vainīga prese un... Aleksandrs Beļavskis.

Sestdiena, 15.jūlijs
Latvijas prese publicē 12 citu Latvijas hokejistu vēstuli, kurā tiek nosodīta Latvijas Hokeja federācijas autoritātes graušana. Vēstuli, kurā pašas federācijas aizsāktais skandāls tiek nosaukts par "sitienu no aizmugures federācijai", parakstījuši arī Latvijas hokeja izlases kandidāti Jass, Bogdanovs, Šiškovičs, Ignatovičs...”

„Neapspriežot minētās vēstules ētisko pusi, uzskatām, ka tā ir kāda pasūtījums, kurš vērsts uz Latvijas Hokeja federācijas autoritātes graušanu un izlases gatavošanās programmas olimpiskajam kvalifikācijas turnīram izpildes traucēšanu. Prezidenta kungs, mēs domājam, ka ar hokejistiem, kuri parakstījuši vēstuli, kāds manipulē un viņi savus parakstus zem tās palikuši steigā, nepadomājot par iespējamajām sekām. Ultimātu izteikšana un konfliktēšana nav hokejistu pienākums. Mums jāiziet uz ledus, jāuzvar pretinieki, dāvājot prieku un gandarījumu tūkstošiem savu līdzjutēju. Tāpēc arī lūdzam personīgi jūs, prezidenta kungs, kā arī masu mediju pārstāvjus informēt sabiedrību: Latvijas hokeja izlase bija, ir un būs, un mēs neļausim nevienam, izmantojot izlases godīgo vārdu, sēt nemieru un naidu mūsu starpā.” (Fragments no atklātas vēstules LHF prezidentam Lipmanam, kuru parakstījuši: Beļavskis, Bogdanovs, Ignatjevs, Ignatovičs, Jass, Kerčs, Macijevskis, Maticins, Naumovs, Panteļejevs, Seņins un Šiškovičs)”

Sportacentrs.com atkāpe: Tāpat kā kreisera „Aurora” šāviens bija tikai signāls 1917. gada revolūcijai Krievijā, arī Lipvasa vai Vaslipa lietai gals vēl nebija saskatāms, kaut gan Lipmana cietoksnis sāka grīļoties. Turpinājums sekos...

Basketbola murgs (LJBL vai SIA „LBL 2000”)...

Latvijas Basketbola savienības valde, izvērtējot divas virsrakstā minētās organizācijas, secināja, ka gadu strādājusī SIA „LBL 2000” Jāņa Janševica vadībā nespēs veikt savus uzdevumus, un ar piecām balsīm "par" un trim "pret" nolēma, ka ar valsts vīriešu basketbola čempionāta rīkošanu labāk galā tiks Latvijas Jaunatnes basketbola līga (direktore Zenta Valtere). Pret šādu lēmumu balsoja Krauliņš, Vīnbergs un Janševics, bet par - Karpovs, Grāvītis, Pļaviņš, Garoza un Valters. Ja kādam šodien nav skaidrs, kāpēc tāda zemestrīce meklējama LBS, kaut kur tuvumā pameklējiet 32 kilogramu smago svaru bumbu, varbūt pat pārsietu ar dāvanas lentīti.

Klubi tika nolikti izvēles priekšā – spēlēt jaunajā veidojumā un cīnīties par valsts čempionu titulu vai palikt turpat, kur iepriekš, un gaidīt, kas notiks tālāk.

Sportacentrs.com atkāpe: Arī šeit turpinājums vēl sekos...

Pārējās tēmas

Pēc uzplaukuma Latvijas vieglatlētikā XX gadsimta 90. gadu vidū, kad bija spēcīgs sportistu „vidusslānis” un komandas gars Eiropas kausa sacīkstēs, LVS prēmijas par sekmīgu startu tajos un Latvijas rekorda labojumiem (pēc 1996. gada sezonas gandrīz 30 vieglatlētu no LVS prēmijās saņēma kopā apmēram 21 000 ASV dolāru), „SA” raksta par „zudušo paaudzi”, kam nav izdevies īstenot savus sapņus stadionā: Eināru Tupurīti, Gunti Pederu (26 gados), Sergeju Inšakovu, Jeļenu Blaževicu, Egīlu Tēbeli, Lanu Jēkabsoni, Viktoru Lāci...

Ainārs Ķiksis uzvarējis Pasaules kausa posmā sprintā Turīnā, trešais bija Viesturs Bērziņš, bet 1 kilometra hītā Ivo Lakučs bijis sestais. Prezidenta kausa izcīņā vieglatlētikā uzvarējuši barjerskrējēji – sievietēm 400 metru speciāliste Irēna Žauna, vīriešiem – 110 metru pavēlnieks Staņislavs Olijars. Klīst baumas, ka Marianu Paharu „Southampton” necentīsies pārdot kādam citam klubam, bet piedāvā sportistam pagarināt līgumu uz ilgāku laiku. LVS nosūtījusi trīssoļlēcējas Gundegas Sproģes dopinga lietā pieņemtu lēmumu, kas sportisti atzīst par mazāk vainīgu kā 2 gadu piespriestā diskvalifikācija, Starptautiskajai Vieglatlētikas savienībai. Eiropas čempionātā modernajā pieccīņā Budapeštā augsto 5. vietu izcīnījis Latvijas pārstāvis Deniss Čerkovskis. Latvijas riteņbraucējs Andris Špehts pēc Milānas profesionālās komandas „Sintofarm” braucēja cita latvieša Andra Reisa ieteikuma pievienojies komandai un kļuvis par astoto Latvijas riteņbraucēju, kurš nonācis profesionāļu kārtā.